Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā autovadītājs ar vairāk kā 30 gadu vadītāja stāžu kopš brīža, kad Latvijas teritorijā, vietās bez izvietotām brīdinājuma zīmēm tika uzstādīti vairāki desmiti fotoradari saskaros - jo sevišķi, ja uzstādīšana notikusi daļēji maskētā veidā - ar dažādām bīstamām situācijām ikdienas satiksmē – strauju bremzēšanu, pēkšņu braukšanas joslu maiņu (mēģinot noslēpties aiz citiem transporta līdzekļiem) no daudzu satiksmē iesaistīto transporta līdzekļu vadītāju puses.

Uz dažādām nejēdzībām un satiksmes bīstamību saistībā ar fotoradaru izvietošanu līdzšinējā stilā norāda gan satiksmes eksperti, gan autovadītāji, t.sk par to izplatot informāciju masu medijos. Tikmēr radaru uzraugi joprojām jūtīgi uztver faktu, ka, piemēram, aiz smilšu vaļņa noslēpto radaru LTV žurnālisti grib nofilmēt.

Cita starpā tajās nedaudzajās vietās, kur zīmes par, iespējams, uzstādītu fotoradaru ir izvietotas, tās preventīvi (ja nemaldos, tas arī bija radaru ieviešanas mērķis) nostrādā ļoti labi, satiksmes dalībnieki bez liekas raustīšanās uz ceļa, ja nepieciešams, samazina ātrumu atļautā robežās un nekādu problēmu šādas situācijas nerada.

Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzu augstos kungus saņemties un sniegt atbildes sabiedrībai uz šādiem jautājumiem:

1. Vai radaru izvietošana līdzšinējā veidā, bez brīdinājuma zīmes par to, ka noteiktā ceļa posmā var atrasties radars, nav uzskatāma par tādu šķēršļu radīšanu, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību – Ceļu satiksmes likuma 6.panta 1. daļas 3.punkta izpratnē?

2. Vai līdzšinējā situācija nodrošina Ceļu satiksmes likuma 36.panta (Ceļu satiksmes organizācijas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu, ritmisku un ātru ceļu satiksmes norisi, kā arī maksimāli garantēt tās drošību) izpildi? Vai ceļu satiksmes organizācija radaru izvietošanas kontekstā ir uzskatāma par optimālu un maksimāli garantē tās drošību?

3. Vai tie, kas atbild par fotoradaru ieviešanu, ir iepazinušies ar Ceļu satiksmes likuma 38.pantu, kas nosaka:

38.pants. Ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi

(1) Satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām.

(2) Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.

(3) Ceļa pārvaldītājs ir atbildīgs par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu savlaicīgu uzstādīšanu un to pastāvīgu atrašanos lietošanas kārtībā.

Kaut kā neredz, ka šeit būtu norādīts, ka satiksmi organizē ar radariem, liekot autovadītājiem panikā taisīt aplamības uz ceļa, apdraudot gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus. Gan jau juristi oponēs, sakot, ka ir paredzēti „citi tehniskie līdzekļi”. Jā, ir! Bet vai tie organizē vai rada paniku uz ceļa? Viegli teikt – „brauciet apdzīvotā vietā visi uz 50, problēmu nebūs”. Zivtiņa kungs taču nebūs no Mēness nokritis, lai nesaprastu, ka dzīvē tā nenotiek. Ja tā būtu, kam tad tie radari vispār ir vajadzīgi? Tikpat naivi ir cerēt, ka Krimināllikums nav vajadzīgs, jo no šodienas pēkšņi neviens noziedzīgus nodarījumus vairs neizdarīs.

4. Vai turpmāka fotoradaru izvietošana nebūtu jāatļauj noteiktās vietās tikai tad, kad ir izliktas brīdinājuma zīmes? Kartes publicēšana internetā nav attaisnojums, liela daļa internetu nelieto, kā arī neaizmirsīsim, ka pa Latviju braukā arī ārzemju viesi.

5. Vai nav lētāk un lietderīgāk izvietot zīmes par iespējamu fotoradaru kaut tūkstoš vai desmit tūkstoš vietās, atstājot tos tik, cik viņu ir (domājams, ka ar 50 pietiktu visā Latvijā), un atļaut tos izvietot tikai noteikto zīmju darbības zonās, pie kam speciālās kastēs, lai nav iespējams noteikt, ir radars uzstellēts vai nav. Tādējādi ikviens autovadītājs (satiksmes dalībnieks) rēķinās ar to, ka noteiktā ceļa posmā radars var būt un var arī nebūt, bet riskēt diez vai vēlēsies, un melns fotoaparāts uz balta fona, no savas un citu aptaujāto autovadītāju pieredzes saku, - ir stipri iedarbīgāks par „50”, „70” u.c. līdzīga veida zīmēm.

Visbeidzot, jautājumi mazliet no „fotoradaru tēmas”, mazliet no Ceļu policijas ikdienas darba kopumā. Proti, Ceļu satiksmes likuma 41.panta 1.daļa nosaka, ka

(1) Ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas likumos un citos normatīvajos aktos tam pilnvarotas personas.

Jautājums: vai fotoradaru uzstādītāji un pieskatītāji šīs normas izpratnē ir uzskatāmi par pilnvarotām personām, kuras regulē un uzrauga ceļu satiksmi?

Savukārt Ceļu satiksmes likuma 41.panta 2.daļa nosaka, ka:

(2) Personām, kuras pilnvarotas aktīvi regulēt satiksmi uz ceļiem, kā arī personām, kuras uzrauga satiksmi, jābūt jebkurā diennakts laikā labi saredzamā attiecīgā formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un ar atšķirības zīmi, kā arī tām jābūt klāt dienesta apliecībai.

Jautājumi:

- Ja fotoradaru uzstādītāji un pieskatītāji ir uzskatāmi par pilnvarotām personām, kuras regulē un uzrauga ceļu satiksmi, vai šīs personas atbilst Ceļu satiksmes likuma prasībām?

- Vai šī norma kopumā un pašos pamatos neizslēdz slēptu ceļu satiksmes uzraudzības metožu pielietošanu no Ceļu policijas un pilnvaroto personu puses? Un, pat ja fotoradaru uzstādīšanā iesaistītās personas nav uzskatāmas par pilnvarotām personām šīs normas izpratnē, vai nav tā, ka likuma gars kopumā aizliedz slēptu metožu izmantošanu?

- Ja fotoradaru uzstādītāji un pieskatītāji nav uzskatāmi par pilnvarotām personām, kuras regulē un uzrauga ceļu satiksmi, kāds ir to statuss, atbildība un kas viņi tādi ir ceļu satiksmē?

- Kas notiek, konstatējot apstākļus, ka ceļu policijas darbinieks vai cita pilnvarotā persona ir pārkāpusi šo normu (prastiem vārdiem sakot, no krūma filmējis vai fotografējis pārkāpumu vai „šāvis” ar maskētu radaru vai, atrodoties aiz šķēršļa?

o Policijas darbinieks vai pilnvarotā persona atzīst, ka ir rīkojies ar neatļautām metodēm un autovadītāju palaiž tālāk, brīdinot par likumpārkāpuma nepieļaušanu?

o Izskatot pārkāpuma materiālus, šis apstāklis nāk par labu personai, attiecībā uz kuru sastādīts protokols, līdz ar ko sods netiek piemērots?

o Vai arī policija un pilnvarotās amatpersonas darbojas pēc principa – „uzvarētāju nesoda”?

o Kādi normatīvie akti un kādu tieši atbildību paredz par minētās likuma normas neievērošanu?

Būšu ļoti pateicīgs, ja atradīsiet iespēju publiski atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, ko ar iekšlietu resoru saistītās amatpersonas visticamāk deleģēs Zivtiņam; interesanti, ko darīs CSDD un Satiksmes ministrijas bosi, ja vispār kāds kaut ko darīs un uzskatīs par vajadzīgu atbildēt, bet vēl jau ir citi likumi, varu vērsties arī oficiālā kārtā, gaidīt kādu formālu atrakstīšanos un publicēt to.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...