Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs nepublicēt informāciju par amatu konkursiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet aizstāt to ar publikācijām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā.

Valsts civildienesta likuma 8. pants (Pretendentu konkurss uz vakantajiem ierēdņu amatiem) pašreiz paredz, ka atklātu pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem attiecīgā iestāde izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Trešajam lasījumam iesniegtais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko izstrādājusi Valsts kanceleja, paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Aizstāt 8. panta pirmajā daļā vārdus “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā”.

Tā kā tas ir jauns priekšlikums trešajam lasījumam, anotācijā par šādu izmaiņu lietderību skaidrojuma un analīzes nav. Anotācijā jeb sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā būtu jābūt pamatojumam, izklāstītai pašreizējai situācijai un problēmām, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts. Tāpat būtu jābūt noteiktam tiesiskā regulējuma mērķim un būtībai, kā arī norādītām sabiedrības mērķgrupām, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt, vēl citai informācijai par jaunā regulējuma jēgu.

Pamatojums divos teikumos ir norādīts likuma grozījumu priekšlikumu tabulā trešajam lasījumam: “Sludinājumu publicēšana Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā gan šobrīd, gan turpmāk būs bezmaksas pakalpojums (pašlaik konkursa izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir maksas pakalpojums). Nodarbinātības valsts aģentūra ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas jau pašlaik uztur NVA CV/vakanču portālu (https://cvvp.nva.gov.lv/#/pub/), līdz ar to lietderīgi izmantot iekšējos valsts pārvaldes resursus.”

Tāds pats kopēts pamatojums ir vēl vienam saistītam priekšlikumam – nepublicēt oficiālajā izdevumā konkursu rezultātus, bet arī tos publicēt NVA vakanču portālā.

Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” katru dienu tiek publicētas jaunas aktuālās vakances valsts pārvaldē, kā arī amatu konkursu rezultāti.

Valsts un pašvaldību institūcijas publicē uzaicinājumus uz vakantajām amata vietām, augstskolas – uz akadēmisko amatu vakancēm. Pēc konkursa noslēguma atsevišķi iesniedzēji publicē arī informāciju par konkursa rezultātu. Arī šī prasība (publicēt oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” amatpersonas lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas) ir noteikta Valsts civildienesta likumā.

Piemēram, trešdien, 23. maijā, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra paziņo, ka konkursa kārtībā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Izglītības un zinātnes attīstības departamenta Izglītības infrastruktūras attīstības projektu nodaļas projekta vadītājas amatā uz noteiktu laiku no 2018. gada 16. maija iecelta Taiga Šlosberga.

Savukārt NVA 23. maijā ir paziņojusi, ka 2018. gada 27. aprīlī Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, Nr. 85 (6171), izsludinātais konkurss uz Rīgas reģionālās filiāles vadītāja vietnieka amatu (1 amata vieta uz noteiktu laiku) ir noslēdzies bez rezultāta.

Amatu konkursu ziņu klāstu papildina informācija, kādi normatīvie akti ir saistoši konkrētai iestādei, rīkojot amatu konkursu. Piemēram, atsaucē uz likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir norāde uz šī likuma 18. pantu “Kārtība, kādā izraugāmi vakanto ierēdņu amatu pretendenti un pārbaudāma atbilstība ierēdņa amatam”, kurā ir noteikts, kuros gadījumos jāpublicē informācija “Latvijas Vēstnesī”, kā pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas pretendentu.

Savukārt LV portālā pieejama strukturēta informācija. Sistematizētu amatu konkursu gadījumā atlasa gan visas vakances, gan atlasa tās pa reģioniem, darbavietām, tēmām u.c.

Minētie piemēri par amatu konkursu informācijas strukturēšanu, protams, nav nekas ekskluzīvs. Tehnoloģijas jebkuram pakalpojumu sniedzējam ļauj izstrādāt arī citu dažādu rīku kopumu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu un paātrinātu tieši nepieciešamās informācijas saņemšanu.

Svarīgs ir kas cits – informācijas pieejamība izdevumā saistībā ar citu tiesiskās informācijas kopumu vienuviet. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā ir noteikts mērķis: nodrošināt privātpersonu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, reglamentējot tām saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā esamību un pieejamību.

VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele uzsver: “Amatu konkursu izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” līdz šim ir viena no skatītākajām oficiālo publikāciju grupām. Ik gadu šādu publikāciju ir ap 3000, kurām vidēji gadā ir ap 600 000 skatījumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi interesējas par darba iespējām valsts pārvaldē. Diemžēl – ar izmaiņām likumā – viņiem šī informācija būs jāmeklē citur. Tāpēc es īsti neizprotu likuma grozījumu mērķi – samazināt tik nozīmīgas valsts informācijas pieejamību sabiedrībai, tostarp tās atkalizmantotājiem, bet pieņemu, ka likumdevējs zina, ko dara.”

“Amatu konkursi ir arī tā informācija, kuru savos pakalpojumos izmanto komersanti – oficiālās publikācijas atkalizmantotāji: “CV-Online Latvia SIA” portālā “CV.lv” un “CV Keskus OÜ Latvia”, kas uztur pazīstamo vakanču portālu “CVmarket.lv”. Acīmredzot viņiem būs jāveic jaunas tehnoloģiskas izstrādes sadarbībā ar NVA, lai aizstātu savos portālos informāciju, kas līdz šim tika saņemta no “Latvijas Vēstneša”,” piebilst D. Ābele.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, lūgts komentēt jaunā regulējuma (nepublicēt informāciju par amata konkursiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet pārcelt uz NVA vakanču portālu) iekļaušanu Valsts civildienesta likuma grozījumu projektā, skaidroja, ka priekšlikums nav nācis no komisijas, bet to iesniegusi Valsts kanceleja.

Tomēr – priekšlikums atbalstīts kā iespējamais komisijas priekšlikums. Kā tad tas parādīsies Saeimas balsojumam? Jau kā deputātu komisijas priekšlikums? Ja priekšlikumam komisijā bija pārliecinošs atbalsts, vai argumenti bija pārliecinoši? “Likumprojektus un grozījumus gatavo Ministru kabinets, kurš deleģē Valsts kancelejai šīs pilnvaras. Priekšlikums nav izstrādāts komisijā, tas tikai tiks iesniegts kā komisijas priekšlikums saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām. Bet to iesniedza, pamatoja un aizstāvēja Valsts kanceleja,” skaidro komisijas vadītājs.

Pēdējā laikā jo īpaši tiek uzsvērts, ka nozīmīgi grozījumi nebūtu iesniedzami pēdējam, trešajam, lasījumam, jo skaidrojums par tiem neparādās ne anotācijā, ne tam ir kāds finansiālais pamatojums.

S. Dolgopolovs: “Būtībā šis ir tehniskas dabas priekšlikums. Šeit nav nekādas ietekmes uz paša likuma realizēšanu. Līdz ar to tas varētu būt iesniegts uz trešo lasījumu. Ja būtu runa par to, publicēt vai nepublicēt [vispār], tā būtu cita lieta. Bet mainīt publicēšanas vietu, vietni – šajā gadījumā tas ir tehnisks jautājums.”

Komisijas vadītājs norādīja, ka tā versija, kas trešdien [23. maijā] izskatīta komisijas sēdē, vēl tiks skatīta, kad būs sagatavota galīgā priekšlikumu tabulas redakcija. Un līdz tam laikam visi argumenti tikšot uzklausīti un pieņemti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...