Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“25 gadu laikā Latvijas Zemessardze ir kļuvusi labākā Baltijā” – viena no noslēdzošajām frāzēm jaunajā lentē par godu 25 jubilejai. Skan daiļi. Uz gadadienu daudzi politiķi un ne tikai ir pēkšņi atminējušies – jā, vispār ir tāda Zemessardze. Reizēm gan sanāk sajaukt ar Robežsardzi, Jaunsardzi, Krasta apsardzi vai G4S apsardzi, bet tas nekas. Galvenais jau ir doma.

Mūsu redzamākais aizsardzības jomas apdomātājs Veiko arī nav skopojies ar savu viedokli par Baltijas zemessardzēm (1. attēls).

Izrādās, nav par ko kaunēties – mums ir labākā Zemessardze, skaitā un ekipējumā esam tuvu igauņiem un priekšā leišiem.

Ir gan neliela, fundamentāla atšķirība: tikai Latvijā Zemessardze tiek pozicionēta kā aizsardzības pamats, citur analogai paramilitārai organizācijai ir teritoriāla un atbalstoša funkcija. Tātad – LR Zemessardzei ir uzlikts atbildīgāks, smagāks un sarežģītāks uzdevums nekā kaimiņiem.

Rodas jautājums – vai tas atspoguļojas ZS tehniskajā nodrošinājumā? Daudz dzirdam par “viedo aizsardzību”, tā visās augstākos virsnieku intervijās ir TOP frāze kā minimums 10 gadu garumā. Tikmēr ZS sola “stiprināt” kā minimums 5 gadu garumā. Kā ir realitātē?

Mēģināsim apskatīt ZS tehnisko stāvokli un secināt – kur esam salīdzinot ar kaimiņiem, īpaši ņemot vērā ZS paredzēto lomu tieši mūsu aizsardzības koncepcijā, kur tā iekļauta kā pilnvērtīga daļa no sauszemes komponentes, ar paredzamo lomu klopēties pret ienaidnieka regulāro karaspēku (obligātā karadienesta vai kontraktniekiem).

Ņemot vēra teritoriālo aspektu, tieši atsevišķu novadu ZS vienībām būs jāiznes sākotnējais karadarbības smagums – ko gan pret potenciālo apdraudējumu metīs pirmos, ja ne steigā salasītus zemīšus no tuvākā bataljona.

Šoreiz mūsu Panzer IV tēmeklī – individuālais ekipējums.

Mugursomas (2. attēls).

Domāju, jēdziens “mugursoma” nav jāskaidro, taču šeit priekš tiem kas tankā par to atšķirībām: lielā mugursoma tiek izmantota visu mantu pārvietošanai uz ilgākām operācijām, savukārt patruļsoma tiek izmantota īsākiem pasākumiem, sametot iekšā tikai konkrētajam uzdevumam nepieciešamo – munīciju, ūdeni, kaut ko rijamu, varbūt pretlietus kostīmu, partizānu mīdāmos zābakus utt.

Salīdzināsim ZS standarta mugursomu, zviedru Lk35 un igauņu mugursomu (nav formāla nosaukuma, ražo pašu eestipoisu uzņēmums GalviLinda, somas NATO kods 8465-38-000-9536).

Bildē nav redzams: patriotisms, ar ko izceļas latviešu karavīrs.

Priekš īpaši apdāvinātajiem: ZS izsniegtā mugursoma ir tiktāl nepiemērota, ka amerikāņu Vjetnamas kara laika ALICE soma ir būtisks uzlabojums no ērtību un funkcionalitātes viedokļa. Esošā Lk35 faktiski neļauj sakrāmēt visu ekipējumu (atskaitot variantu neparocīgi to sasiet augšā/apakšā somai), un neļauj stiept lielus svarus (ja vien mugurkauls nav no Krupp tērauda).

Tilpums ir atsevišķs stāsts – pilnajam ekipējumam, īpaši ziemā, principā vietas nav un nevar būt, ja vēl pierēķina papildu munīciju un kādu dūmu sveci. Pie Ievērojamu smagumu (un nekas nestiepj vairāk par vieglo kājnieku) pārnēsāšanā kritiska ir gurnu siksnas funkcija – kas ļauj pārnest ~80% svara uz kājām (kas visiem izņemot AG ir spēcīgākas par muguru/pleciem). Lk35, savukārt gurnu siksnas vietā piedāvā iespēju “Aizpis muti un stiep”, kas arī nav slikti.

Dīvaini, EE Kaitseliitam šķiet esam labāka mugursoma nekā mūsu Zemessardzei – kas tieši ietekmē kaujasspējas, jo vai nu palielinās risks sadirst muguru (un zaudēt kaujasspējas), vai doties uzdevumā bez visa ekipējuma, teiksim, ziemā izvēloties ņemt vai nu silto guļammaisu, vai rezerves zābakus – un zaudēt kaujasspējas, nosalstot naktī vai pēc vienīgo zābaku samērcēšanas, no tranšeju pēdas vai apsaldējumiem.

Nekas, nav šaubu, ka vismaz mūsu Zemessardzes patruļsomas (3. attēls) ir labākas nekā igauņiem!

Jā, man likās ļoti smieklīgi šo bildi tomēr iekļaut. Paldies par apvaicāšanos.

Ā. Nu, vismaz mūsu patruļsoma zaudē igauņiem tikai nedaudz vairāk punktos nekā Lk35.

Uzkabes (4. attēls).

Ja mugursoma ir visiem saprotams jēdziens, uzkabi prasās nedaudz paskaidrot. Būtībā – mugursomu karavīrs kādā brīdī noliek, uzkabe ar viņu ir vienmēr. Uzkabē noteikti atrodas ieroča aptveres, ūdens blašķe vai rezervuārs, papildus munīcija, kā arī dažādas sīklietas, ko var ievajadzēties. Parasti izpaužas kā veste vai josta ar lencēm.

Ja somu varējām uzskatīt par nosacīti mazāk saistītu ar kaujas uzdevumu izpildi, tad uzkabe ar karavīru būs vienmēr – tostarp kaujā. Tā kā mūsu Zemessardzei paredzēta būtiska loma tieši kaujas uzdevumu īstenošanā – izcīnot pirmās cīņas pret ienaidnieka aģentiem - noteikti vismaz uzkabes mums ir labākas!

Citādāk jau prātā iezagtos domas, ka sabiedrībai tiek brutāli melots par Zemessardzes spējām, tās stiprināšanu gadu garumā, un ekipējuma līmeni. Nevarētu taču arī būt, ka uz parādēm zemessargiem izsniedz ekipējumu, ko pēc tam salasa atpakaļ?!

Salīdzināsim standarta Zemessardzes uzkabi ar igauņiem – lai igauņi beidzot sarkst!

Vai zemessargus, līdzīgi kā 6. armiju, pilnvērtīgi apgādāt apņēmās Gērings? Par to vēlāk.

Ar uzkabi stāsts līdzīgs – laimīgs tas, kas nejauši tiek pie amerikāņu ALICE uzkabes siksnām (kas ir kaut nedaudz polsterētas) vai aptversomām (kas tiešām der aptverēm, nevis kur tās var kaut-kā-aptuveni-ielikt, ka vienlaikus kratās, grab, un sprūst). Bet pamatā – Zemessardzes izmantotajai uzkabei vienkārši nav, kur salikt visu nepieciešamo.

Vai tas ietekmē kaujasspējas? Stingri skatoties – strēlnieku uguns efektivitāte ir atkarīga no pārlādēšanas ātruma, nerunājot par iespēju, ka tiek nozaudēta kāda aptvere – un līdz ar to 25% karavīra ugunsspējas. Par pārējo ekipējumu stāsts līdzīgs – saduroties diviem līdzvērtīgiem spēkiem, protams, priekšrocība ir tam, kam viss ir pie rokas. Rādās, ka igauņi ar to rēķinās – pat ar to, ka Kaitseliitam paredzēta atbalsta loma, nevis uzņemt pirmo triecienu.

Kas notiek, ja saduras zemessargs ar 20 apmācību dienām un ienaidnieka regulārais karavīrs ar mēnešiem vai gadiem treniņu – kā to šobrīd paredz mūsu koncepcijas, doktrīnas un ģenerālplāni?

Realitāte

Kas notiek realitātē?

Volkssturmam Zemessargiem izsniedz Lk35 (pazīstamas kā zviedrenes), un lielākā daļa pie pirmās iespējas tās aizvieto ar ko citu, protams, par pašu līdzekļiem. Var mēģināt padarīt lietojamu to pašu Lk35 – ieguldot līdzekļus kas vairākkārt pārsniedz pašu somu, pasākums aptuveni tikpat racionāls kā nomainīt zaporožecam visas iekšas, paturot ārējo čaulu.

Uzkabei lielākā daļa no savas kabatas piepērk klāt somiņas. Arī, protams, no savas kabatas.

Lai ir perspektīva, cik papildus laikam, ko varētu izmantot mierīgi strebjot alu un trenkājot zeltenes, zemessargs pats gulda iekšā tikai uzkabē un mugursomā vien – piedāvāju iepazīties ar aptuveniem cipariem. Apskatīti divi orientējoši varianti – viens, zemessargam pērkot lētos risinājumus – ALICE mugursomu, visu pārējo ķīniešu (pamata MilTec, ar 50% iespēju izšķīst), un otrs – pērkot daudzmaz kvalitatīvas mantas (no zīmoliem orientējoši Tasmanian Tiger, 5.11, Blackhawk vai, teiksim, ASV armijas MOLLE II lielo mugursomu).

Zemessardze - 33,99 EUR.

Kaitseliit - 587,5 EUR.

Zemessargs pērk pats (Lētākais variants) – 179 EUR.

Zemessargs pērk pats (Ne-lētākais variants) – 419 EUR.

Bet igauņiem neizsniedz latvju cīņassparu, jopt. Diskusijas beigas.

Matemātika, protams, ilustrējoša, nevis precīza. Ne visiem vajag visas uzkabes somiņas – vienlaikus dārgākā gala patruļsomas mēdz izmaksāt arī virs 100 eiro, savukārt Tasmanian Tiger lielās somas cērt pa kabatu diapazonā no 200 līdz 300 eiro, ASV jūras kājnieku FILBE būs ap 200 dolāriem. Padarot situāciju maksimāli traģikomisku, daļa zemessargu mēdz pirkt igauņu lielās mugursomas par minētajiem 235 eiro. Kam ar rocību švakāk vai principi neatļauj pirkt no savas kabatas – pilda dienestu par spīti izsniegtajam ekipējumam. Bet kopumā – kaut ko pērk visi.

Šis viss neiekļauj tādas sīklietas kā kompass (un lētie īsti nederēs), lukturītis ar sarkano gaismu – sarakstu var turpināt. Iespējams, nākotnē līdz tam arī tiksim.

Vai tad zemessargiem nemaksā? Jā, zemessargs orientējoši saņem aptuveni 25 eiro par dienesta dienu, 35 ja netiek nodrošināta barošana. Vienīgi tāds jautājums – cik daudziem liktos adekvāti savu algu ieguldīt atpakaļ, teiksim, jauna krēsla iegādē ofisā, lai varētu veikt tiešos darba pienākumus?

Ja paliekam pie uzstādījuma, ka zemessarga dienests ir valstij un sabiedrībai derīgs un vajadzīgs, uz to priecīgi balsta aizsardzības koncepciju, sēņotāju meklēšanu, tagad arī potenciālu robežkontroli – vai ir adekvāti viņu vēl aizvien ekipēt ar zviedru dāvinājumiem no 90. gadu vidus?

Nobeigumā

Šoreiz īsumā apskatījām tikai daļu individuālā ekipējuma, un kā tas salīdzināms ar kaimiņiem.

Domāju, secinājumus iespējams izdarīt arī nespeciālistam. Tas, ko šobrīd nodrošina zemessargiem, ir ekipējums, kas nekādīgi nav adekvāts Zemessardzei noteiktajai lomai un uzdevumu izpildei – plāns tātad mest pretiniekam pretī mazāk (pēc definīcijas – jo Zemessardze ir paramilitārs pasākums) apmācītus un sliktāk ekipētus karotājus.

Tas gan netraucē Zemessardzi slavēt un kraut tai virsū jaunus pienākumus. Aicinu turpmāk pievērst uzmanību populārajam formulāram “Mums ir problēma X? Nevajag papildus līdzekļus, ar to tiks galā Zemessardze.”. Ja nav bažu par aknām, var to padarīt par dzeršanas spēli.

Kāpēc? Jo Zemessardze ir ārkārtīgi izdevīga gan politiski, gan finansiāli.

Faktiski par normu ir kļuvis, ka zemessargi tā vai citādi paši sevi tehniski nodrošina un noekipē līdz galam, vismaz individuālā līmenī, un uz to ir iespējams brangi ietaupīt – lai arī tiek plaši (un ar neizprotamu lepnumu) klāstīts, ka Zemessardze ir lielākais militārais formējums, nez kāpēc netiek runāts par to, kādu daļu no aizsardzības budžeta tā saņem.

Varētu arī runāt par to, zemessargi vispirms nomaksā nodokļus, no kuriem daļa aiziet aizsardzībai, tad patērē savu laiku mācībās – un beigās vēl piedzen ekipējumu no savas kabatas. Bet tas jau būtu komiski. Tāpēc mēs par to nerunāsim.

Tikmēr politiski Zemessardzes reālā rīcībspēja ir gana grūti kvantificējams lielums, lai mediji to nespētu argumentēti apšaubīt, kad Zemessardzei kārtējo reizi retorikā uzgrūž kādu uzdevumu.

Mēģināsim to pamainīt.

Īpaši ņemot vērā nupat izskanējušo, ka aizsardzības budžets tiks “pārstrukturēts” lai varētu veikt eiroremontu kanādiešu uzņemšanai – jo, lai pamatotu būvnieku lobija piebarošanu, tiek radīts iespaids, ka uzņemam cimperlīgus viesus, nevis profesionālus karavīrus.

Kāds vēlas minēt, uz kuras NBS daļas rēķina pavisam noteikti tiks ietaupīts?

Ko varam secināt no šeit apskatītā? Zemessardzei ir noteikta paramilitāram formējumam neadekvāti netipiski svarīga loma valsts teritoriālajā aizsardzībā, vienlaikus nodrošinot objektīvi dranķīgāku individuālo materiālo nodrošinājumu nekā kaimiņvalstī, kur šādam formējumam ir stipri mazāk kritiska loma. Redz, igauņiem (un arī leišiem) ir obligātais karadienests un tūkstošos mērāma rezerve. Leišiem arī lielāks profesionālais dienests.

90. gadu vidū uz Latviju grūda visu veidu novecojušus krāmus no Vakareiropas. Taču, ja Rīgas ielās jau sen nemana rūsošus VW Golf un Audi 100, tad Zemessardze vēl aizvien tiek ekipēta ar zviedru dāvinājumiem – faktiski zemessarga ekipēšana nemaksā neko, noliktavas vēl ir gana pilnas ar zviedru labās gribas apliecinājumiem, par spīti vieglam naftalīna aromātam. Ne pārāk sen pienācis šis tas norvēģu dāvināts, bet krietni mazākos apjomos. Ļoti atbilstoši trešās pasaules valstīm, atliek ēšanai pāriet ANO pārtikas paciņām, un varam pārcelties uz beļģu Kongo.

Ja laikā, kad tika saņemtas svensonu dāvanas, varēja runāt par to, ka esam ekipēti līdzvērtīgi, bet latviešu karavīrs par vaņku ir visos laikos pārāks un uz to arī izvilksim, tad šobrīd realitāte ir cita. Tāpat kā 1939. gada sarkanarmietis nav salīdzināms ar 1945., šodienas Krievijas bruņotie spēki vairs nav švakas padomju atliekas – vismaz ne tās ātrās reaģēšanas vienības, kas mums ir lielākais drauds. Un pret kurām tiks sviests zemessargs.

Tēma nav izsmelta. Turpinājums sekos.

P.S. Pirms kāds jautā par pikseļa/LATPAT uzkabēm – parādiet man, lūdzu, kādu zemessardzes apakšvienību, kur tās ir izsniegtas. Vai parādiet man kādu apakšvienību, kur MultiLATPAT uzkabes ir izsniegtas visiem.

P.P.S. Kāds teiks – mēs kaimiņus pārspējam apmācībā? Ok, lai būtu. Vai mēs apmācībā pārspējam regulāru karaspēku, ja faktiski ZS pie mums ir uzticēta šī funkcija? Lai cīnītos ar paredzamo pretinieku, tad nāksies par spīti ekipējuma nepilnībām 20-30 (optimistiski) apmācības dienās gadā panākt vai apdzīt citas valsts pilna laika karavīru līmeni. Izklausās pēc nevainojama plāna, kura rezultātā fronte tiek iztaisnota un ienaidnieku sadragā Štainera tanku armādas.

Pārpublicēts no http://ciekurs.blogspot.com/

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...