Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

E-veselības darbības problēmu dēļ un tās atbalstītāju atsevišķu manipulatīvu apgalvojumu dēļ par e-veselības darbības it kā drošumu zemāk tiek uzskaitīti galvenie no iespējamiem iemesliem, kuru dēļ e-veselība var nestrādāt un pacients var nespēt saņemt sev pienākošos un nereti arī tūlīt nepieciešamos medikamentus (līdzīgu iemeslu dēļ ārsts var nespēt izrakstīt e-recepti un/vai e-slimības lapu).

1. Iespējamie medikamentu nesaņemšanas iemesli aptiekā (e-veselības gadījumā)

1.1. Aptiekā nav elektrības (attiecīgi nestrādā arī kases sistēma);

1.2. Valsts, reģionāla un/vai lokāla mēroga elektronodrošinājuma elementu dīkstāve;

1.3. Neplānota aptiekas slēgšana darba laikā (dažādu iemeslu dēļ);

1.4. Aptiekas darbinieku nespēja apkalpot pacientus (gara rinda, vienīgā tobrīd strādājošā darbinieka objektīvs vai subjektīvs darba pārtraukums u.c.);

1.5. E-veselības serveru dīkstāve (e-veselība nevienam nav pieejama);

1.6. E-veselības centrālās aplikācijas daļas dīkstāve (e-veselība nevienam nav pieejama);

1.7. E-veselības centrālās aplikācijas daļas darbības traucējums, “gļukošana” (e-veselības darbības traucējumi - daļēja, nepilnīga, izkropļota e-veselības pieejamība);

1.8. E-veselības centrālo datu pieslēgumu dīkstāve (e-veselība nevienam nav pieejama);

1.9. E-veselības centrālo datu pieslēgumu darbības traucējumi, lēndarbība (e-veselības darbības traucējumi);

1.10. Aptiekas datu pieslēguma dīkstāve (e-veselība nav pieejama vienā vai vairākās aptiekās);

1.11. Aptiekas datu pieslēguma darbības traucējumi, lēndarbība (e-veselības darbības traucējumi vienā vai vairākās aptiekās);

1.12. Aptiekas datu pārraides iekārtu bojājums vai darbības traucējumi (e-veselība nav pieejama vai tai ir darbības traucējumi vienā vai vairākās aptiekās);

1.13. Aptieku Interneta pakalpojuma sniedzēju (IPS) infrastruktūras datu pieslēgumu, datu pārraides iekārtu dīkstāve vai darbības traucējumi (e-veselība nav pieejama vai tai ir darbības traucējumi tajās aptiekās, kurām ir attiecīgā IPS datu pārraides pieslēgums);

1.14. Aptieku ķēdes centrālo datu pieslēgumu dīkstāve vai darbības traucējumi (e-veselība nav pieejama vai tai ir darbības traucējumi visas konkrētās ķēdes aptiekām);

1.15. Aptieku ķēdes centrālo serveru dīkstāve vai darbības traucējumi (e-veselība nav pieejama vai tai ir darbības traucējumi visas konkrētās ķēdes aptiekām);

1.16. Aptieku ķēdes e-veselības adaptācijas aplikācijas dīkstāve vai darbības traucējumi (e-veselība nav pilnvērtīgi pieejama vai tai ir darbības traucējumi visas konkrētās ķēdes aptiekām);

1.17. Aptiekas lokālā datortīkla elementu bojājumi (e-veselība nav pieejama konkrētā aptiekā);

1.18. Aptiekas datortehnikas bojājumi (e-veselība nav pieejama konkrētā aptiekā);

1.19. Problēmas ar aptiekas datorprogrammām, kuru rezultātā nav pieejama e-veselība vai arī tās lietošana ir apgrūtināta;

1.20. Aptiekas datoru lēndarbība (konkrētās aptiekas darbs ar e-veselību ir traucēts)

1.21. Kļūda konkrētos e-veselības ierakstos, kuru rezultātā konkrētas e-receptes nav redzamas aptiekām (problēmas izpausme atsevišķiem ierakstiem);

1.22. Kļūda vai pārpratumi ar konkrētu e-recepšu rezervācijas funkcionalitāti (problēmas izpausme atsevišķiem ierakstiem);

1.23. Patvaļīga e-receptes būtisko datu maiņa, kuru rezultātā pacients var saņemt citus medikamentus, nekā izrakstīja ārsts (problēmas izpausme atsevišķiem ierakstiem);

1.24. Programmētāju kļūda (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi);

1.25. Kļūda jaunu e-veselības versiju piegādē (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi);

1.26. Kļūda jaunu e-veselības adaptācijas versiju piegādē aptieku ķēdēs (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi konkrētajā aptiekas ķēdē);

1.27. E-veselību apkalpojošo darbinieku kļūdaina, neprofesionāla vai apzināti ļaunprātīga rīcība (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi);

1.28. E-veselību apkalpojošo darbinieku kļūdaina vai apzināti ļaunprātīga e-veselības ierakstu dzēšana vai lauku vērtību maiņa (problēmas izpausme atsevišķiem ierakstiem);

1.29. E-veselības centrālo datu pieslēgumu plānotie darbi - ISP iekārtu programmatūras versiju maiņas, iekārtu maiņas, jaunu moduļu pievienošana, kabeļdarbi utt. (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi);

1.30. Aptieku ķēžu centrālo datu pieslēgumu plānotie darbi (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi konkrētajā aptieku ķēdē);

1.31. Aptiekas datu pieslēguma plānotie darbi (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi vienā vai vairākās aptiekās);

1.32. Datorvīrusu darbības, nesankcionētas ielaušanās sistēmā vai ārēja kiberuzbrukuma izraisīta e-veselības centrālās aplikācijas, centrālo serveru vai centrālo datu pieslēgumu dīkstāve vai darbības traucējumi (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi);

1.33. Datorvīrusu darbības, nesankcionētas ielaušanās sistēmā vai ārēja kiberuzbrukuma izraisīta aptiekas ķēdes e-veselības adaptācijas aplikācijas, centrālo serveru vai centrālo datu pieslēgumu dīkstāve vai darbības traucējumi (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi konkrētajā aptiekas ķēdē);

1.34. Datorvīrusu darbības, nesankcionētas ielaušanās sistēmā vai ārēja kiberuzbrukuma izraisīta konkrētas aptiekas datortehnikas vai datu pieslēguma dīkstāve vai darbības traucējumi (e-veselības dīkstāve vai darbības traucējumi konkrētā aptiekā);

1.35. Pacientam vai viņa pārstāvim nav līdzi personapliecinošs dokuments (konkrēts pacients var nesaņemt nepieciešamos medikamentus);

1.36. Pacienta pārstāvis aizmirsa e-receptes numuru (konkrēts pacients var nesaņemt nepieciešamos medikamentus);

1.37. Ārsts dēļ e-veselības darbības traucējumiem apsolīja izrakstīt e-recepti un kaut kādu iemeslu dēļ to laicīgi neizdarīja (konkrēts pacients nesaņem nepieciešamos medikamentus);

1.38. Ārsts neatbilstoši noformēja e-recepti un e-veselības sistēma to pieļāva (konkrēts pacients var nesaņemt nepieciešamos medikamentus);

1.39. Aptiekā nav nepieciešamo medikamentu (neviens konkrētā aptiekā nesaņem konkrētos medikamentus);

1.40. Aptieku ķēžu vadības rīkojumi e-veselības izmantošanas sakarā, proceduāli aizliedzot apkalpot noteiktas e-receptes (pacienti nesaņem attiecīgos medikamentus);

1.41. Veselības aprūpes sistēmas vadības organizāciju rīkojumi e-veselības izmantošanas sakarā, normatīvi aizliedzot apkalpot noteiktas e-receptes vai pieņemot lēmumu par noteiktu e-recepšu nekompensēšanu (pacienti nesaņem attiecīgos medikamentus).

2. Iespējamie medikamentu nesaņemšanas iemesli aptiekā (papīra recepšu gadījumā)

2.1. Aptiekā nav elektrības (attiecīgi nestrādā arī kases sistēma);

2.2. Valsts, reģionāla un/vai lokāla mēroga elektronodrošinājuma elementu dīkstāve;

2.3. Neplānota aptiekas slēgšana darba laikā (dažādu iemeslu dēļ);

2.4. Aptiekas darbinieku nespēja apkalpot pacientus (gara rinda, vienīgā tobrīd strādājošā darbinieka objektīvs vai subjektīvs darba pārtraukums u.c.);

2.5. Pacients vai tā pārstāvis pazaudēja papīra recepti (konkrēts pacients nesaņem nepieciešamos medikamentus, pie kā pats visbiežāk arī ir vainīgs);

2.6. Ārsts nepareizi noformēja papīra recepti (konkrēts pacients nesaņem nepieciešamos medikamentus);

2.7. Aptiekā nav nepieciešamo medikamentu (neviens konkrētā aptiekā nesaņem konkrētos medikamentus);

2.8. Aptieku ķēžu vadības rīkojumi papīra recepšu izmantošanas sakarā, procedurāli aizliedzot pieņemt noteiktas papīra receptes (pacienti nesaņem attiecīgos medikamentus);

2.9. Veselības aprūpes sistēmas vadības organizāciju rīkojumi, normatīvi aizliedzot apkalpot noteiktas receptes vai pieņemot lēmumu par noteiktu recepšu nekompensēšanu (pacienti nesaņem attiecīgos medikamentus).

3. E-veselību var nākties ieviest vēlreiz

Lai gan ir uzskats (autoraprāt – kļūdains uzskats), ka ir tikai jāpaciešas, kamēr e-veselība tiks ieviesta un “iestrādāsies”, un tad viss būšot labi, tā tas nav un e-veselību visa cita starpā var nākties ieviest atkārtoti, piedzīvojot līdzīgas problēmas.

Lieta tāda, ka e-veselība ir programma, kuras izstrādē ir izmantotas noteiktas programmas un kura darbojas noteiktā programmu vidē. Šīm programmām ir savi ražotāji, kas ir komercorganizācijas, tām ir sava funkcionalitāte un savs dzīves cikls.

Objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ (galvenokārt peļņas gūšanas nolūkā) ražotāji regulāri rada jaunas programmu versijas un jaunas programmas ar atšķirīgu (it kā labāku) funkcionalitāti. Savukārt vecās programmas pēc kāda laika vairs netiek apkalpotas.

Tā rezultātā klienti, kuru aplikācijas (tādas kā e-veselība) izmanto attiecīgās programmas, ir spiesti regulāri pāriet uz jaunākajām versijām (tam, protams, ir savas, nebūt ne mazas, izmaksas).

Parasti šādas pārejas ir puslīdz vienkāršas un lietotājiem mazpamanāmas, bet nereti gadās situācijas, kad klientiem ir jāveic migrācija uz ievērojami atšķirīgu platformu, kura pilnībā nenodrošina iepriekšējo funkcionalitāti. Tad aplikācija lielā mērā ir jāizstrādā un jāievieš no jauna.

Ņemot vērā globālās IT industrijas darbības likumsakarības un Latvijas e-veselības pārraudzītāju profesionalitātes un godaprāta līmeni, ir liela varbūtība, ka e-veselība pēc kāda laika būs jāpārtaisa un jāievieš atkārtoti, piedzīvojot līdzīgas ieviešanas grūtības.

4. E-veselība rada finansu zaudējumus aptiekām

Bez ārstu, kā arī farmaceitu ievērojama ikdienas darba apgrūtinājuma, no kā cieš pacienti, e-veselība visa cita starpā rada arī finanšu zaudējumus aptiekām. Papildus e-veselības ieviešanas un nepilnīgās jaunās kārtības radītajām izmaksām tā dēļ, ka e-veselība visdažādāko iemeslu dēļ nestrādā, aptiekas nevar pārdot medikamentus, un aptieku apgrozījums krītas (finansu plāni netiek izpildīti, darbinieki saņem mazākas algas, strādājot vairāk). Šis apstāklis, protams, ir tīrais sīkums salīdzinājumā ar e-veselības ietekmi uz ārstu darbu un pacientiem, tomēr liberālā kapitālisma apstākļos tam vajadzētu būt vērā ņemamam argumentam kļūdaino lēmumu pārskatīšanai.

5. Daži aspekti, kuriem vajadzēja būt e-veselībā

5.1. Visu centrālo IT&T elementu (datu centru, datu pieslēgumu, datu pārraides iekārtu, ups, serveru) pilnīgai rezervācijai;

5.2. Vairākām e-veselības vidēm (produkcijas, rezerves kopiju, testa, mācību, izstrādes un iespējams vēl kādai citai) ar stingri reglamentētām procedūrām par izmaiņu veikšanu produkcijas vidē tādā veidā, lai nekādā gadījumā netiktu pieļauta aplikācijas dīkstāve darba laikā;

5.3. Visu aptieku un slimnīcu IT&T elementu (datu pieslēgumu, datu pārraides iekārtu, ups, datoru) pilnīgai rezervācijai;

5.4. Visu e-veselības IT&T elementu (tai skaitā aptieku un slimnīcu) pilnīgam monitoringam;

5.5. Visiem IT&T elementiem (tai skaitā e-veselības aplikācijai un tās daļām), kuri ietekmē vai var ietekmēt e-veselības darbību, vajadzēja būt noteiktiem izmērāmiem darbības kvalitātes rādītājiem, par kuru neievērošanu bija jābūt lieliem līgumsodiem, disciplināratbildībai, administratīvai atbildībai vai pat kriminālatbildībai. Šiem mērījumiem vajadzēja būt pēc iespējas automātiskiem, pieejamiem arī galvenajām lietotājgrupām (ārstiem un farmaceitiem) un to izpildi vajadzēja kontrolēt no e-veselības elementu piegādātājiem vai izstrādātājiem neatkarīgai organizācijai (lai nesanāk tā, ka paši piegādājam un paši “kontrolējam” piegādes kvalitāti);

5.6. Darbības drošuma un garantētai pacientu tiesību nodrošināšanai, kā arī mazāk sāpīgai e-veselības ieviešanai, paralēli bija jāparedz e-recepšu un e-slimības lapu kopiju (tai skaitā papīra formātā) funkcionalitāte.

6. Secinājumi par e-veselības darbības drošumu salīdzinājumā ar papīra recepšu sistēmu

Lai gan plaši ir izplatīts absolutizēts tehnomānisks uzskats, ka jaunākās tehnoloģijas it kā atvieglojot dzīvi un procesus, konkrētais piemērs ir uzskatāms apliecinājums tam, ka tas ne vienmēr tā ir un ka “jaunākās tehnoloģijas” var tieši dzīvi un procesus padarīt sarežģītākus, neērtākus un nedrošākus.

Pat nespeciālistam, virspusēji iepazīstoties ar iespējamajiem e-veselības sistēmas un papīra recepšu sistēmas nestrādāšanas iemesliem, kļūst skaidrs, ka pat profesionāli realizēta IT&T risinājuma gadījumā tas no darbības drošuma viedokļa būs nedrošāks, nekā papīra recepšu risinājums. Latvijas diletantiskā e-veselības risinājuma gadījumā tas ir daudzkārt nedrošāks par papīra recepšu sistēmu (tas attiecas arī uz pacientu personas datu drošību).

Papīra recepšu sistēma ir pilnībā decentralizēta, un attiecīgi tās darbība ir atkarīga tikai no ārstu un farmaceitu lasīt/rakstītprasmes, papīra pieejamības un elektrības esamības, savukārt e-veselības sistēmas darbība papildus vēl ir atkarīga no datu pieslēgumu, datu pārraides iekārtu, datoru, centrālo serveru un korektas aplikācijas darbības. Turklāt e-veselība ir lietošanā sarežģīta - atšķirībā no papīra receptes.

Augstākminēto objektīvo iemeslu dēļ e-veselības projektam vajadzēja būt rūpīgi pārdomātam un attiecīgi, protams, arī dārgam (iespējams pat dārgākam, nekā bija ieplānots). Bet praksē izskatās, ka paredzētie līdzekļi tika izsaimniekoti, izveidojot primitīvu, prastu un nepārdomātu risinājumu, ko pēc tam direktīvi ar spēku uzspieda ārstiem un pacientiem, pasliktinot jau tā ne pārāk spožo Latvijas veselības aizsardzības sistēmu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...