Iedzīvotāja sūdzas par PMLP rīcību, prasot dokumentus par atrašanās Latvijā apliecināšanu
PIETIEK04.07.2016.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Kāda iedzīvotāja, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, sociālajos tīklos izplatījusi paziņojumu, kurā pauž sašutumu par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rīcību, prasot viņai dokumentus, kas apliecinātu, ka viņa pēdējos piecus gadus viņa dzīvojusi Latvijā un šo valsti nav pametusi. Tā kā viņa divus no šiem gadiem nav nedz oficiāli strādājusi, nedz mācījusies, ne apmeklējusi ārstus, sieviete neredz iespēju dokumentāli apliecināt, ka atradusies Latvijā. PMLP skaidro, ka pilsonības piešķiršana viņai nav atteikta, turklāt sniegta arī informācija, kādi dokumenti vai liecības varētu kalpot kā apliecinājums viņas dzīvei Latvijā.
Angela Bestikova savā sociālo tīklu kontā raksta par to, ka PMLP prasa pierādīt dzīvošanu Latvijā pēdējos piecus gadus. Viņa 2011.gadā beigusi skolu un līdz 2013.gadam nav nedz oficiāli strādājusi, nedz mācījusies, nav arī apmeklējusi ārstus, kuru izsniegtie dokumenti varētu kalpot kā apliecinājums dzīvei Latvijā. Viņai nav bijis arī bankas konta. Viņa atnesusi četras ārsta izziņas no 2012.gada, kā arī izziņu no kompānijas Baltcom, kur norādīts, ka viņa ik mēnesi veikusi maksājumus savā vārdā skaidrā naudā caur banku.
Kad visi šie dokumenti kopā ar izziņu no darbavietas par pēdējiem trim gadiem pieņemti, viņa pielaista pie valsts valodas eksāmena, par kuru, kā raksta Bestikova, viņa samaksājusi 40 eiro. Eksāmenu viņa veiksmīgi nokārtojusi, taču pēc diviem mēnešiem saņēmusi vēstuli no PMLP, ka iesniegtās izziņas netiek ņemtas vērā, piedāvājot desmit dienu laikā iesniegt pierādījumus par to, ka viņa dzīvojusi Latvijā.
“Viņiem derētu izdrukas no internetbankas vai bibliotēkas lasītāja karte. Ja neatvedīšu, mana pilsonība netiks ieskaitīta,” sašutusi raksta pilsonības kārtotāja. Viņa ir neizpratnē, kādēļ vispār pielaista pie valsts valodas eksāmena, par kuru turklāt vēl samaksājusi, kāpēc pēkšņi pēc diviem mēnešiem pienākusi vēstule un kāpēc eksāmenā teikts, ka viss ir kārtībā. “Kāpēc aicina kārtot [pilsonību], ja tas nav iespējams,” neizpratnē ir Bestikova, norādot - viņa nejūtas vainīga, ka šajā laikā nav slimojusi. “Vai man obligāti bija jāslimo un ik pēc trim mēnešiem jāguļ slimnīcā,” neizpratnē par PMLP prasībām ir pilsonības kārtotāja. “Atvainojiet, es tērēju laiku, nervus un naudu, un tur pēkšņi visu anulē,” sašutumu neslēpj Bestikova.
PMLP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Santa Jonāte Pietiek skaidro, ka sievietei nav atteikts piešķirt pilsonību, - viņa aicināta desmit dienu laikā iesniegt pierādījumus, ka dzīvojusi Latvijā. Kā šāds pierādījums varot kalpot ne tikai dokumenti, piemēram, čeki no sporta klubiem, kurus sieviete, spriežot pēc viņas ierakstiem sociālajos tīklos, esot šajā laikā apmeklējusi, bet arī divu kaimiņu, kas ir Latvijas pilsoņi, liecības, ka viņa atradusies Latvijā.
Jonāte norāda, ka PMLP pilsonības piešķiršanas gadījumos esot ļoti pretimnākoša un sniedzot skaidrojumus, kādi dokumenti vai liecības var kalpot kā apliecinājums dzīvošanai Latvijā. Lai pilsonības kārtotājiem būtu skaidrs, kādi dokumenti nepieciešami, viņiem tiek rīkotas īpašas informācijas dienas, arī konsultanti individuāli palīdzot noorientēties, kuri no dokumentiem par pēdējiem pieciem dzīves gadiem varētu kalpot kā apliecinājums.
PMLP pārstāve norāda, ka Bestikova sociālajos tīklos arī norādījusi kļūdainu informāciju par valsts nodevas apmēru. Par valsts valodas eksāmenu maksa netiek iekasēta, bet tā tiek iekasēta par naturalizācijas pieteikuma iesniegšanu 28,46 eiro apmērā.
Pēc PMLP skaidrojuma, ikvienam kopā ar naturalizācijas pieteikumu vajadzīgs iesniegt šādus dokumentus: apliecinājumu par personas pastāvīgo dzīvesvietu pēdējos 5 gadus Latvijā, tostarp vienu vai vairākus dokumentus - izziņa no VSAA par apdrošinātās personas iemaksām VSAA, darba devēja izziņa par nodarbinātību, izziņa no mācību iestādes, pašvaldības amatpersonas apliecinājums par to, ka persona dzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, dokumenti, kas pierāda, ka persona noteiktajā laika posmā veikusi saimnieciskas vai finansiālas darbības (izdrukas no internetbankas par veiktajiem pirkumiem, naudas iemaksām vai izņemšanu no bankomāta, regulāriem ārsta apmeklējumiem, bibliotēkas lasītāja karte, regulāri apmeklējumi sporta vai veselības iestādēs, personalizēta sabiedriskā transporta braukšanas karte, regulāri maksājumi par auto transporta novietošanu. Var arī iesniegt divu kaimiņu apliecinājumu par personas dzīvi attiecīgajā adresē (persona un kaimiņi ar pasēm personīgi ierodas PMLP nodaļā) Latvijas teritorijā.
“PMLP līdzšinējā darba pieredzē nav bijuši gadījumi, kad persona, iesniedzot pieteikumu naturalizācijas procesam, nevar iesniegt pilnīgi nevienu dokumentu vai apliecinājumu par pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā. Arī komplicētās situācijās vienmēr esam konsultējuši personas iesniegt rakstisku paskaidrojumu, kas palīdzētu nokārtot attiecīgās formalitātes,” uzsver Jonāte.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
