Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir attaisnojusi Nikolaju Rihteru, kurš uz gājēju pārejas ar automašīnu notrieca deviņgadīgu meitenīti un no notikuma vietas aizbrauca. Pietiek šodien publicē apelācijas sūdzību par šo spriedumu, kurš uzskatāmi demonstrē, cik humānas attiecīgas motivācijas gadījumā var būt Latvijas tiesas.

Apelācijas sūdzība

par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 26.jūlija spriedumu kriminālprocesā Nr.11520097116 (pilna sprieduma pieejamības diena 2019.gada 19.augusts)

2019.gada 26.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa (turpmāk – pirmās instances tiesa) nosprieda atzīt Nikolaju Rihteru par vainīgu Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā un Krimināllikuma 262.1panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un, daļēji saskaitot sodus, sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz septiņiem gadiem, notiesāt Nikolaju Rihteru nosacīti, neizpildīt brīvības atņemšanas sodu, noteikt pārbaudes laiku uz pieciem gadiem, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 141.panta (Par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī) otrās daļas Nikolaju Rihteru attaisnot, pilna sprieduma pieejamības diena - 2019.gada 19.augusts (turpmāk– spriedums).

Spriedums tiek pārsūdzēts daļā par piespriesto sodu un par Nikolaja Rihtera attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 141.panta otrās daļas.

[1]

Nikolajam Rihteram piespriestais sods neatbilst Krimināllikuma 35.panta, 46.un 55.pantu prasībām. Nevienu no soda mērķiem šāds sods nesasniedz.

- Šāds sods neatjauno taisnīgumu.

- Šāds sods nedod cietušajam nekādu gandarījumu .

- Šāds sods vainīgo par izdarīto faktiski nesoda.

- Šāds sods nerada sabiedrībai aizsargātības un drošības sajūtu, bet tieši otrādi – šāds sods dod sabiedrībai nepareizu priekšstatu par šādu nodarījumu faktisku nesodāmību.

Profesors Uldis Krastiņš norādīja:

Prettiesiska darbība vai bezdarbība var radīt visdažādākās sekas; krimināltiesību nozīmē ar sekām jāsaprot tas kaitējums, kas rada izmaiņas tajās interesēs, kuras aizsargā Krimināllikums.”[1]

Tur pat tālāk profesors Uldis Krastiņš skaidroja:

Seku dažādais raksturs nosaka atšķirīgu pieeju vairāku būtisku juridisku jautājumu risināšanā, piemēram, noziedzīga nodarījuma kvalifikācija un soda noteikšana par personas izdarītu konkrētu nodarījumu. Viena nozīme kaitīgām sekām, ja tās nosaka noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju; cita jēga ir tām nodarījuma sekām, kas ņemamas vērā tikai pie soda noteikšanas.

Kaitīgo seku šķirtne ir novelkama atkarībā no tā, vai kaitīgās sekas ir iekļautas noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīmju skaitā, vai tās tur nav paredzētas. Pirmajā gadījumā nodarījuma kaitīgās sekas ietekmē nodarījuma kvalifikāciju; otrajā – tās ņemamas vērā, nosakot sodu, jo šādas sekas palīdz novērtēt nodarījuma raksturu un tā kaitīgumu, par ko runāts Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā. Šajā pantā reglamentēti soda noteikšanas vispārīgie principi.[2]

Krimināllikuma 46.panta pirmā daļa nosaka, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot Krimināllikuma vispārīgās daļas noteikumus.

Krimināllikuma 46.panta otrā daļa, savukārt, nosaka, ka, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Krimināllikuma 55.panta ceturtā daļa nosaka, ka, nosacīti notiesājot, spriedumā norādāmi apstākļi, kuru dēļ tiesa atzinusi par lietderīgu sodu neizpildīt.

Spriedums neievēro Krimināllikuma 46.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos principus un Krimināllikuma 55.panta ceturtās daļas prasības. Spriedumā nav pilnā mērā ņemts vērā izdarītā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums. Spriedumā nav pēc būtības pamatots, kāpēc pirmās instances tiesa atzina par lietderīgu sodu neizpildīt.

Spriedumā ir ticis ignorēts tas, ka cietušais bija mazgadīgs – 9 gadus vecs bērns (meitene), kura, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus,  gāja pāri ielai pa gājēju pareju, un kuru gaišā dienas laikā uz gājēju pārejas notrieca apsūdzētā vadīta automašīna, kā rezultātā cietusī guva smagus miesas bojājumus.  Vainīgais tikai uz īsu brīdi apstājās, apskatījās, ka cietusī meitenīte ir dzīva, un pēc tā no notikuma vietas aizbrauca (aizbēga). Aculiecinieki ievēroja automašīnas numuru un vainīgo vakarā pie viņa mājās atrada policija.

Pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā apsūdzētais Nikolajs Rihters savu vainu pēc būtības nevienā no apsūdzībām pēc trim Krimināllikuma pantiem neatzina, sniedza par notikušo redzami nepatiesas liecības, nepatiesi apgalvoja, ka viņš esot braucis ar ātrumu 30 km/stundā, ka otras automašīnas vadītājs esot aizsedzis viņam gājēju pārejas redzamību. Turklāt, lai nebūtu redzams, ka viņam tika aizsegta redzamība, otras automašīnas vadītājs pēc tam esot speciāli pabraucis atpakaļ. Apgalvoja, ka meitene esot izskrējusi viņa automašīnas priekšā, ka viņš esot palicis notikuma vietā 20 minūtes līdz brīdim, kad pilnīgi visi no negadījuma vietas bija pazuduši, ka viņš esot caur paziņām no slimnīcas uzzinājis, ka meitenei nekas nekait un t.t. Uz Nikolaja Rihtera sniegto liecību acīm redzami nepatiesumu spriedumā norādīja pirmās instances tiesa vairākās vietās spriedumā norādot: “Tiesa netic apsūdzētā N.Rihtera liecībām, ka...” (sprieduma 7.lapas pirmās rindkopas sākums), “Nav ticamas N.Rihtera liecības par to, ka...” (sprieduma 8.lapas pēdējās rindkopas sākums).

Nekāda izdarītā nožēla no Nikolaja Rihtera puses nav bijusi. Par cietušās stāvokli un turpmāko ārstēšanos viņš interesi neizrādīja. Cietušai un tās mātei viņš nekādi nepalīdzēja un vēlēšanos to darīt Nikolajs Rihters neizteica. Apgalvojumus, ka Nikolajs Rihters esot izrādījis vēmi atvainoties cietušai (sprieduma 11.lapas priekšpēdējā rindkopa) nav pastiprināts ne ar kādām Nikolaja Rihtera objektīvām darbībā, bet tieši otrādi – Nikolaja Rihtera tādas objektīvās darbības, kā savas vainas neatzīšana, redzami nepatiesu liecību sniegšana, nelikšanās ne zinis par cietušu, liecina par pretējo.

Cietušai ne tikai tika nodarīti smagi miesas bojājumi, bet cietušajai nodarījuma rezultātā ir paliekošas sekas. Cietusī joprojām ir spiesta apmeklēt ārstus un iziet pēc traumas rehabilitācijas procesu. Nav zināms, vai nodarījuma sekas neatstās paliekošu iespaidu uz visu cietušās turpmāko dzīvi.

Apsūdzētais tiesas procesa laikā iesniedza tiesai dokumentus par savu ārstēšanos un veselības stāvokli, kurus tiesa bez ierunām pieņēma un pievienojas lietas materiāliem. Kaut gan šie pierādījumi norāda uz kaitīgajām sekām, kuras cietušajai tika nodarītas noziedzīga nodarījuma rezultātā, kad cietušās pārstāvis iesniedza pirmās instances tiesai un lūdza pievienot kriminālprocesa lietas materiāliem dokumentus par cietušās pašreizējo veselības stāvokli un to, ka cietusī pašreiz apmeklē ārstus un sakarā ar noziedzīgā nodarījuma rezultātā gūtajām traumām iziet rehabilitācijas procesu, pirmās instances tiesa pievienot šos dokumentus lietas materiāliem atteicās. No tā diemžēl radās iespaids, ka pirmās instances tiesai rūpēja apsūdzētā veselības stāvoklis, bet nemaz neinteresēja, kāds kaitējums cietušai tika nodarīts ar vainīgā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kaut gan ņemt to vērā, nosakot sodu, uzliek par  pienākumu Kriminālprocesa likuma 46.panta otrā daļa.

Nosacīta notiesāšana Nikolaja Rihtera gadījumā būtu pieņemama, ja apsūdzētais pēc pārkāpuma būtu palicis notikuma vietā, būtu izsaucis uz notikuma vietu Neatliekamo medicīnisko palīdzību, Valsts policiju, palicis negadījuma vietā līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības un līdz Valsts policijas atbraukšanai un pēc negadījuma sniedzis cietušajai un mātei palīdzību traumas seku novēršanai, bet apsūdzētais uz gājēju pārejas notrieca 9 gadus vecu mazgadīgu bērnu un no nozieguma vietas ciniski aizbēga, par notriekto mazgadīgo bērnu nelikās ne zinis, savu vainu faktiski neatzina, bet tā vietā tiesā nekaunīgi paziņoja, ka viņš esot “caur saviem kanāliem” interesējies slimnīcā, ka bērnam nekas nekaitot. Tas viss kopumā liecina par to, ka neko apsūdzētais nenožēlo un ka nekādus pozitīvus secinājumus pēc notikušā Nikolajs Rihters nav izdarījis.

Līdz ar to šāds spriedums cietušajai pāri nodarīto pāridarījumu nemīkstina, taisnīgumu neatjauno, nekādu gandarījumu un mierinājumu cietušai šāds spriedums nesniedz, bet tieši otrādi – spriedums rada cietušai pusei dziļu vilšanos un neticību taisnīguma iespējai Latvijas tiesu sistēmā, bet citām personām šāds spriedums dod nepariezu signālu- rada viedokli par šādu nodarījumu (mazgadīga bērna  notriekšana uz gājēju pārejas un aizbēgšana no notikuma vietas) faktisku nesodāmību.

Ņemot vērā izdarītos nodarījumus un vainīgā attieksmi pret izdarīto, cietusī puse neredz tādus patiesus apstākļus, kas var būt par pamatu, lai brīvības atņemšanas sodu vainīgajam neizpildītu. Par iemesliem nosacītai notiesāšanai nevar kalpot pirmās instances tiesas spriedumā norādītie motīvi, ka Nikolajs Rihters agrāk un arī pēc noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas nav pieļāvis citus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, agrāk nav sodīts un ir pensionārs (sprieduma 11.lapas priekšpēdējā rindkopa).

Vainīgā attieksme liecina par to, ka viņš sava nodarījuma kaitīgumu nav sapratis un pēc šāda spieduma gan viņš, gan arī citas  personas, to redzot, gūs pārliecību par šādu nodarījumu faktisku nesodāmību.

[2]

Apsūdzētā Nikolaja Rihtera attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 141.panta otrās daļas pirmās instances tiesa motivēja ar to, ka Nikolaja Rihtera darbībās pēc pirmās instances tiesas viedokļa iztrūkst subjektīvās puses. Cietušajai Elizabetei Miķēnai nebija acīmredzamu miesas bojājumu, līdz ar to nav pamats apšaubīt Nikolaja Rihtera liecības, ka viņš negadījuma vietu esot atstājis, jo sapratis, ka meitenei nav nodarīts nekāds kaitējums.

Pirmās instances tiesas viedoklis, ka miesas bojājumiem ir jābūt acīm redzamiem, un tikai tad nav šaubu par vainīgā nodarījuma subjektīvo pusi, ir kļūdains. Pirmkārt, šā nodarījuma sastāvs ir formāls, jo kriminālatbildība paredzēta par pašu bezdarbības faktu, atstājot cietušo veselībai un/vai dzīvībai bīstamā stāvoklī[3], otrkārt, cietusī bija mazgadīga (notikuma brīdī bija 9 gadus veca), kopā ar viņu notikuma vietā nebija viņas vecāku vai tuvinieku, kas par viņu rūpētos, un Ceļu satiksmes noteikumu punkts 39.2 uzlika Nikolajam Rihteram par pienākumu šajā situācijā rūpēties par cietušo- darīt visu iespējamo, lai cietušajai sniegtu pirmo palīdzību, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē. Kā liecināja lieciniece Jevgēnija Sivicka: “Transportlīdzekļa Mercedes Benz vadītājs – vīrietis gados, viņš apskatījās uz meiteni, neko viņai nepajautāja un aizgāja atpakaļ uz savu transportlīdzekli Mercedes Benz un uzreiz aizbrauca projām.”

Līdz ar to nešaubīgi ir pierādīts gan tas, ka Nikolajs Rihters redzēja, ka viņš uz gājēju pārejas notriecis meiteni, gan tas, ka Nikolajs Rihters nevarēja neredzēt un nesaprast, ka meitene ir mazgadīga, gan tas, ka Nikolajam Rihteram bija pienākums šajā situācijā pašam personīgi rūpēties par cietušo Elizabeti Miķēnu- darīt visu iespējamo, lai cietušajai sniegtu pirmo palīdzību, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 549.-552.pantiem,

lūdzu:

1) Pieņemt kriminālprocesu Nr.11091120716 iztiesāšanai apelācijas kārtībā.

2) Izskatīt lietu apelācijas instances tiesā.

3) Pārbaudīt apelācijas instances tiesā prokurora iesniegtos pierādījumus, lieciniekus un ekspertu uz apelācijas instances tiesu neaicināt.

4) Atcelt pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzētajā daļā un taisīt šajā daļā jaunu notiesājošu spriedumu, atzīstot Nikolaju Rihteru par vainīgu arī apsūdzībā pēc Krimināllikuma 141.panta otrās daļas.

5) Noteikt Nikolajam Rihteram reālu brīvības atņemšanas sodu.


[1] Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U.Krastiņš. -Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2008, lpp.123.

[2]  Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U.Krastiņš. -Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2008, lpp.123 -124.

[3] Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U.Krastiņš. -Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2008, lpp.227

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...