"Hiponia" meli un liekulīgās vaimanas par reiderismu: vēju sēsi, vētru pļausi
Pietiek lasītājs18.06.2014.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Piezīmes/pārdomas par SIA Hiponia 2014.gada 18.jūnija preses relīzēReiderisma shēmu rezultātā no valsts līdzekļiem finansētam uzņēmumam „Hiponia” draud būtiski zaudējumi ietverto informāciju.
Pret valstij pastarpināti piederošu (pasvītrojumi šeit un turpmāk mani) uzņēmumu SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” (turpmāk – Hiponia) [..] – gan Muižnieka kungs personīgi, gan citi minētās sabiedrības darbinieki vairākkārt visos iespējamos veidos un visās iespējamās vietās ar apskaužamu uzstājību ir apgalvojuši, ka ar valsti šai sabiedrībai nav nekāda saistība, vienkārši SIA, kas pilda savus piezemētos uzdevumus pilnvarojuma ar VAS Hipotēku un zemes banka ietvaros. Gan citos gadījumos, kad viņiem pašiem tas ir bijis izdevīgi, augstprātīgi norādījuši, ka viņi tak ir valsts sabiedrība un rīkojas valsts vārdā... Kurā no apgalvojumiem ir taisnība, kurā nav? Varētu jau nenodarboties ar šo jautājumu, ja vien šie apgalvojumi nebūtu viens otru izslēdzoši...
[..] SIA „Resort Management” uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk kā 720 000 eiro apmērā. – šis apgalvojums nepārprotami parāda, ka Hiponia rīkojas ar valsts līdzekļiem, ko Hiponia vadība sarunās ir kategoriski noliegusi. Reiz gan piebilstot, ka mums taču jāmaksā procenti Valsts kasei! Atkal pretruna.
[..] par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi [..] – vēl viens skaidrs apliecinājums tam, ka Hiponia rīkojas ar valsts budžeta, tātad – visu nodokļu maksātāju līdzekļiem. Racionāli, ekonomiski pamatoti, lietderīgi, pārdomāti? Ir pamatotas bažas to apšaubīt.
[..] jo šķīrējtiesas spriedums skar valsts intereses, līdz ar to Hiponia ieskatā šādu strīdu šķīrējtiesa nemaz nedrīkstēja skatīt. [..] – kad Hiponia oponenti vairāku tiesvedību gaitā vērsa tiesas uzmanību tieši uz šo apstākli kā šķīrējtiesas procesa nepieļaujamības iemeslu, Hiponia pārstāvis ar vāji slēptu smīniņu sejā apgalvoja, ka Hiponia tak vispār nav nekādu saistību ar valsti (skatīt iepriekš) un, ka jūs (oponenti) tak vispār nesaprotat, ko apgalvojat. Ļaunākais, ka tiesa (vairākās instancēs) pilnībā pievienojās Hiponia viedoklim un nesaredzēja nekādu iemeslu apšaubīt līgumos ietverto šķīrējtiesas klauzulu. Šobrīd redzam, ka Hiponia izmanto oponentu argumentus ... savai aizstāvībai...
[..] sūdzības mērķis ir panākt, lai personai būtu tiesības apstrīdēt šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību vispārējās jurisdikcijas tiesā. Pēc pašlaik spēkā esošā regulējuma par šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību ir tiesīga lemt tikai pati šķīrējtiesa, kas Hiponia ieskatā nav taisnīgi un būtiski ierobežo personas tiesības uz taisnu tiesu. – kad Hiponia oponenti vērsa uzmanību tieši uz šo apstākli, Hiponia ar visiem spēkiem apgalvoja, ka nekā tāda tur nav, tas viss ir normāli, šķīrējtiesas tāpat kā valsts tiesas godīgi dara savu darbiņu, tikai mazliet ātrāk. Tas arī viss. Ja kaut kas tomēr nepatīk, var jau vērsties attiecīgajā rajona tiesā un izteikt iebildumus izpildraksta izsniegšanas stadijā. Tikai nelaime jau tā, uz kuru šobrīd norāda pati Hiponia – vērtēt šķīrējtiesas klauzulu kā tādu un visu, kas ar to saistīts, ir pašas šķīrējtiesas kompetence, rajona tiesa, izsniedzot izpildrakstu, to nevērtē. Atkal jau oponentu argumenti savai aizstāvībai.
[..] bet vispārējās jurisdikcijas tiesa var atteikties pieņemt izskatīšanai prasību par šķīrējtiesas līguma spēkā neesamību, norādot, ka lieta piekritīga šķīrējtiesai. – nevis var atteikties, bet atsakās, tas ir pārbaudīts vairākās rajona tiesās un arī apelācijas instancē. Tā ir šķīrējtiesas kompetence. Punkts. Iepriekš pieminētajās lietās rajona tiesās Hiponia šāds nolēmums pilnībā apmierināja. Šobrīd šķiet, ka ne. Kas ir mainījies? Hiponia pēkšņi ir gadījusies otrā barikāžu pusē, tajā pusē, kur šāds nolēmums nav izdevīgs, kur tas nozīmē zināmu bezpalīdzības, neaizsargātības, netaisnības sajūtu. Kāpēc šāda dubulta morāle? Kas es kādam situ, tad tas ir labi un tā drīkst, kad man kāds sit, tad, izrādās, sāp un tas nav ne labi, ne taisnīgi... Tagad par šo normu jāsniedz Satversmes tiesā pieteikums. Kāpēc nevajadzēja iesniegt šādu pieteikumu tad, kad šī pati norma strādāja Hiponia par labu?.. Atbilžu nav. Tikai kaudze ar jautājumiem. Uz retoriskiem jau neesot jāatbild...
[..] var kļūt valstij piederoši un no nodokļu maksātāju naudas finansēti [..] uzņēmumi [..] – tiešāk un precīzāk nav iespējams pateikt to, ko pats Muižnieka kungs ir visu laiku pārliecinoši noliedzis – valsts uzņēmums (tātad, persona, kura to vada ir valsts amatpersona, arī iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas to apliecina), kas tiek finansēts no nodokļu maksātāju naudas, persona, kura rīkojas ar manu, Tavu, kaimiņu Jāņa, tirgus Līzes, ar visu mūsu naudu! Vai iepriekš aprakstītā divkosība šādas sabiedrības un šādu amatpersonu rīcībā veicina uzticēšanos šīm personām un rada pārliecību, ka mūsu nauda ir drošās rokās? Diez vai!
[..] valsts un nodokļu maksātāju līdzekļu izkrāpšanu [..] – Hiponia ir atcerējusies, ka tai ir uzticēti valsts un nodokļu maksātāju finanšu līdzekļi. Tas taču ir jauki! Tā ir misijas apziņa, tā ir atbildība visas tautas priekšā! Tas tā būtu, ja vien šī atklāsme pār Hiponia neatnāktu tagad, kad kāds ar viņu pašu piekoptām un godā celtām metodēm ir uzdrošinājies un varējis viņus, kā tautā saka nolikt pie vietas. Slikti, ka šī atziņa neaplaimoja Hiponia, kad šīs veidojums veica nelietderīgus un nekādā veidā neattaisnojamus tās pašas valsts un nodokļu maksātāju naudas ieguldījums apšaubāmos darījumos, piemēram, par vairāk kā par EUR 20 000 nopērkot viņu pašu izlaupīta un iztukšota uzņēmuma kapitāldaļas, kurām pēc sertificēta vērtētāja viedokļa bija negatīvs vērtējums...
[..] nevarēs tikt atmaksāts Valsts kases aizdevums [..] – vēl viens apliecinājums tam, ka Hiponia rīkojas ar visu mūsu naudu. Būtu interesanti uzzināt, ar kādiem noteikumiem un uz kādiem procentiem šī nauda ir aizdota. Pieļauju, ka būtu ne mazums kandidātu, kas vēlētos pieteikties tādam aizdevumam. Iespējams, rīkotos ar šo naudu daudz racionālāk kā Hiponia... Bet tas jau ir cits jautājums – tā jau ir tikai valsts un pašvadības iestāžu privilēģija, saņemt Valsts kases aizdevumu.
[..] darbība ir vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu [..] tiks novirzīti Valsts kases aizdevuma atmaksai. Valsts kases aizdevuma atlikums uz šo brīdi ir aptuveni 98 milj. Euro. – to, ka darbība nav vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu, liecina neskaitāmi fakti. Piemēram, notikušās izsoles ar gandrīz divas reizes zemāku sākumcenu nekā aktualizētā nekustamā īpašuma vērtējumā, vairākkārtēja atteikšanās no investoru izteiktajiem nekustamā īpašuma izpirkšanas piedāvājumiem par cenu, kas pārsniedz ieguldītos līdzekļus tml. Kontekstā ar jau iepriekš minēto negatīvi novērtēto kapitāldaļu pirkumus, šis Hiponia definētais darbības mērķis šķiet ja ne pilnībā neizpildāms, tad diezgan apšaubāms. Nedzēstais aizdevuma atlikums gandrīz simt miljonu eiro... Būtiska summa! Vismaz Latvijas budžetam jau nu noteikti!
Pedagogu algām esot vajadzīgi 75 miljoni. Nozares pārstāji gan to sauc par utopiju un netic, ka šādu palielinājumu varētu sagaidīt. Varbūt šī ir laba iespēja pārvērtēt, kādam mērķim ziedot budžeta līdzekļus – pedagogu algām, kas, visticamāk un cerams, ar uzviju atmaksāsies nākotnē izglītotas jaunās paaudzes izskatā vai apšaubāmas kvalifikācija un nepietiekamas kompetences apveltītu amatpersonu vadītai kapitālsabiedrībai, kuras vadība īsti nesaprot, kas tad viņi īsti ir, kas ir viņu „vadītā” sabiedrība – valsts aparāta sastāvdaļa, tās apjomīgās finanšu sistēmas viens no „zobratiņiem”, kam pienāktos strādāt kopīgā ritmā ar pārējo mehānismu vai tomēr vadošo darbinieku dubultas morāles, divkosības un visatļautības sajūtas pārņemts privāts kantorītis ar ekskluzīvu iespēju finansēties no valsts budžeta...
Nevienam jau nepatīk, ka pret viņu izmanto viņa paša metodes. Tāpēc vēl jo vairāk ir saprotams Hiponia sašutums. Kā mežā sauc, tā atskan! Vai vēl precīzāk: vēju sēsi, vētru pļausi!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
