Hermanis „piemirsis” deklarēt dzīvokļa privatizācijas darījumu

Kā rāda Hermaņa amatpersonas deklarācija, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē internetā, 2004. gadā viņa īpašumā parādījušies veseli divi nekustamie īpašumi – gan zeme Zvārtavas pagastā, gan arī dzīvoklis Rīgā.

Savukārt sadaļā, kurā jāuzrāda visi deklarācijas iesniedzēja veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (2004. gadā – 1600 latu), Hermanis norādījis nekustamā īpašuma iegādi par 27 tūkstošiem latu. Neviens cits darījums, kas būtu pārsniedzis likumdošanā noteikto robežu, deklarācijā nav uzrādīts.

Taču, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, par visu deklarācijā minēto summu – 27 tūkstošiem latu – Hermanis 2004. gada oktobrī iegādājies tikai vienu no šiem īpašumiem – 31,3 hektārus zemes ar ēkām Zvārtavas pagastā. Savukārt dzīvoklis Rīgā, spriežot pēc deklarācijas, viņa īpašumā parādījies vienkārši tāpat, bez vērā ņemama un valstij deklarējama darījuma veikšanas.

Tomēr VID publiskajā datu bāzē atrodamajā deklarācijā minētais neatbilst patiesībai. Kā rāda Zemesgrāmata, patiesībā Hermanis dzīvokļa iegādes darījumu tomēr ir veicis, - 145 kvadrātmetru dzīvokli klusajā centrā, Vīlandes ielā 5, viņš 2004. gada maijā iegādājies uz pirkuma līguma pamata par 8142,40 latiem, kas pieckārt pārsniedz minimālo deklarējamo darījuma summu.

Pēc visa spriežot, veiksmīgais, kaut nedeklarētais darījums Hermanim izdevies, dzīvokli privatizējot, - mitekļa kadastrālā vērtība ir bijusi daudz lielāka, nepilni 14,6 tūkstoši latu.

Hermaņa domubiedru vidū gan ir cilvēki, kas pauž uzskatu, ka dzīvokļa privatizēšana vispār neesot uzskatāma par darījumu. Tā, piemēram, Pietiek lasītāja, kas parakstījusies kā Sarmīte Ēlerte („Meierovica biedrības” dibinātāja reizē ar Hermani), norāda, ka arī savu 145 kvadrātmetru dzīvokli Z. A. Meierovica bulvārī viņa neesot iegādājusies par 8129 latiem, kā tas norādīts Zemesgrāmatās.

Saskaņā ar Ēlertes skaidrojumu dzīvokli viņa nevis „iegādājusies”, bet gan „privatizējusi izmantojot sertifikātus, tāpat kā to 90 gados darīja liela daļa Latvijas iedzīvotāju” (saglabāta oriģinālā rakstība).

Pats Hermanis līdz šim nav vēlējies sniegt paskaidrojumus par savu fantastiski izdevīgo dzīvokļa darījumu, kas rada iespaidu par nodokļu apiešanas shēmas izmantošanu. Jautājumi, uz kuriem neizdevās saņemt atbildes telefoniski, ir tikuši nosūtīti arī uz Jaunā Rīgas teātra mājas lapā atrodamo elektroniskā pasta adresi, taču atbildes nav saņemtas arī uz tiem.

Otrdien portālā Pietiek kāds lasītājs, kas parakstījies kā Alvis Hermanis, paziņoja, ka esot gatavs „šai portālā atbildēt uz jebkuru jautājumu tikai ar tādu noteikumu, ja šī portāla veidotāji ar savu kļūdu atzīšanu (visu šo 4 rakstu, kuri balstās uz nepietiekamu informāciju, atsaukšanu) pierādīs mums, ka šī portāla mērķis ir patiesības noskaidrošana, nevis cilvēku nomelnošana. Piedodiet, bet es savus paskaidrojumus esmu gatavs sniegt nevis anonīmiem komentētājiem, bet godīgiem un profesionāliem žurnālistiem”.

Līdz šim plašāk zināmais gadījums, kad amatpersona mēģinājusi publiski apgalvot, ka tās veikts iespaidīgs darījums nemaz nav darījums un tāpēc nav jādeklarē, saistīts ar Aināru Šleseru, kurš deklarācijā nebija uzrādījis savu 50-70 tūkstošus eiro vērto rokaspulksteņa pirkumu.

Novērtē šo rakstu: