Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apmēram tā varētu vērtēt Krišjāņa Kariņa valdības un viņa finanšu ministra, padomnieku un ekspertu veidoto politiku valsts finanšu politikā. Kur tik vien tiek likta kāja – tā sprāgst. Un galvenais iemesls, ka visi lēmumi tiek pieņemti sasteigti, nepārdomāti un bez patiesas ieinteresētības lēmumu ilgtspējīgā efektivitātē.

Palielināta minimālā alga – vai tiešām?

Pēc daudzkārtējiem aicinājumiem Krišjāņa Kariņa valdība tomēr no 1. jūlija ir palielinājusi neapliekamo minimumu gan strādājošajiem, gan pensionāriem līdz 500 eiro mēnesī. Valdībai sava nepārdomāti spītīgi konservatīvā finanšu politika tomēr bija jāmaina, jo pat ciniskākajiem valdības politikas trubadūriem būtu grūti izskaidrot bezdarbību. Daudzie signāli, ka kaut kas nav kārtībā ar valdības veidoto finanšu politiku vairāku gadu garumā, bija nepārprotami.

Piemēram, tas, ka Latvijā līdz šim bijuši augstākie darbaspēka nodokļi Baltijas valstu vidū.* Tas, ka Latvijai būs jāievieš Eiropas Parlamenta pieņemtā direktīva par adekvātu minimālo atalgojumu, kas tāds, acīmredzot nav bijis**. Galu galā – augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, kuras apkarošanā valdība ir demonstrējusi pilnīgu nespēju.

To, ka valstī ir problēmas ar atalgojumu, varētu nepamanīt tikai aklais, un šādu pašu “strausa politiku” politiku ir praktizējusi līdzšinējā valdība. To skaidri parāda sausi skaitļi  - pēdējo gadu laikā minimālās algas attiecība pret vidējo bruto algu ir tikai samazinājusies. Piemēram, pērn minimālā alga sasniedz tikai 39% no vidējās bruto algas - līdzīgs rādītājs pēdējo reizi bija 2009. gadā, taču atcerēsimies, tās bija globālās finanšu krīzes, kreditēšanas burbuļa un Parex bankrota sekas… Tagad visu novelt uz Covid-19 būtu neadekvāti.

Lai vai kā, bet 500 eiro neapliekamais minimums ir it kā labi. Tā teikt, vismaz kaut kāda virzība uz augšu. Taču jautājums tagad ir tāds – vai tas ir pietiekami, ņemot vērā pēdējo mēnešu inflāciju. Pārfrāzējot it kā pieaugums ir, bet, ņemot vērā inflāciju, tas pats vien sanāk.

Tajā pat laikā pētījums par darbaspēka nodokļiem skaidri parādīja, ka Latvija līdz šim bijusi visdārgākā no Baltijas valstīm iespējām darbaspēka nodokļu ziņā –valdības nespējas dēļ atrisināt šo jautājumu. Tā nepārtraukti runā par investīciju piesaisti, taču draudzīga investīciju politika ir izpalikusi gadiem. 

Vai pārdomāta cīņa ar inflācijas dzirnavām

Ņemot vērā starptautisko situāciju, Fiskālās disciplīnas padome ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju ir norādījusi, ka Latvijā inflācijas līmenis jau ir viens no augstākajiem ES - maijā gada inflācija sasniedza 16,9%. Turklāt šajā pašā ziņojumā norādīts, ka pašlaik algu pieaugums atpaliek no inflācijas pieauguma. Šā gada pirmajā ceturksnī darba samaksa pieauga par 6,9%, bet inflācija - par 9,2%.

Turpmāks inflācijas kāpums var novest pie tikpat strauja iedzīvotāju pirktspējas krituma, kam sekos recesija vai būtiska IKP izaugsmes bremzēšanās. "Pieaugot enerģijas cenām un sākoties apkures sezonai, šī situācija var nonākt divās grūti kontrolējamās trajektorijās. Proti, pieaugot mājsaimniecību izmaksām, pieaugs arī strādājošo spiediens kāpināt tiem algas, kas savukārt palielinās pieprasījumu, kas tālāk paaugstinās inflāciju. Rezultātā varētu veidoties inflācijas spirāle. Savukārt, ja iedzīvotāju ienākumi ilgstoši atpaliks no inflācijas un mazinās pieprasījumu, tas var novest pie reālo ienākumu samazināšanās, kas bremzētu ekonomikas izaugsmi," norādīts FDP ziņojumā.

Un tagad interesantākais – FDP norāda – “lai to nepieļautu, valdība ir sākusi darbu pie mērķētu atbalsta pasākumu izstrādes maznodrošinātām iedzīvotāju grupām, tomēr, kā atzīst padomē, pašlaik pieteiktie atbalsta pasākumi vēl joprojām ir drīzāk universāli, nevis precīzi mērķēti”. Jautājums tāds – kas tieši tiek gaidīts: kaut kāds akcepts no Eiropas Savienības puses vai gluži vienkārši šis uzdevums tiek nodots jau nākamajai valdībai, kas objektīvi vairs nepaspēs izplānot kaut ko sakarīgu, bet kas cietīs visvairāk– iedzīvotāji, un nebūt tie nodrošinātākie.

PVN samazināšana – valdībai nesaprotams rēbuss

Reaģējot uz strauji mainīgo starptautisko drošības un ekonomisko situāciju, virkne Eiropas Savienības valstu ir strauji reaģējušas, lai mazinātu inflāciju un cilvēki mazāk uz “savas ādas” izjustu dzīves sadārdzināšanos. Piemēram, PVN kurināmajam ir samazinājušas Beļģija, Itālijā, Igaunija, un pat saulainā Spānija..., taču ne Latvija. 

Tikmēr Latvijā koalīcija spītīgi noliedz PVN samazināšanu kā iespējamu risinājumu. Kā norādīja viens no koalīcijas pārstāvjiem: “Tas nedod rezultātu (PVN samazināšana), jo cenu nosaka piedāvājums un pieprasījums. Piemēram, kurināmo resursu cena pašlaik pieaug nevis tāpēc, ka būtu paaugstināts PVN, bet gan tāpēc, ka pēc tiem ir liels pieprasījums.” Var piekrist argumentam par piedāvājumu un pieprasījumu, taču nevajadzētu aizmirst, ka PVN veido galējo pakalpojuma vai produkta izmaksu.

Atliek vien secināt, ka Kariņa, finanšu ministra un citu pietuvināto pasaulē PVN ir svētā govs, kuru nedrīkst aiztikt. Valdībai daudz svarīgāk ir, kā pildās valsts naudas gaņģi, nevis kā efektīvi risināt strauji pieaugošo dārdzību, kas daudziem šoziem būs rūgts pārbaudījums.

Turklāt rūgtākais ir tas, ka valdība nepārtraukti “stiepj gumiju” ar savlaicīgu lēmumu pieņemšanu. Tā tas bija ar Covid-19 atbalstu, tā tas arī ir tagad – visiem ir skaidrs, ka būs grūta un dārga ziema, bet valdība pagaidām tikai runā par iespējamiem risinājumiem, nevis konkrētiem piedāvājumiem. Acīmredzami vēlēšanu tuvums valdībai liek fokusēties uz savu ievēlēšanu, nevis darba darīšanu!

* “Vai izmaiņas nodokļos samazinājušas nodokļu slogu Latvijā?”( AS Swedbank pētījums par darba spēka nodokļiem Baltijas valstīs”: https://www.swedbank.lv/private#news=20220425120051954

** Minimālās darba algas daļa no vidējās algas, Centrālā Statistikas pārvalde.

“Minimālo algu uzskata par adekvātu, ja tā ir taisnīga attiecībā pret algu sadalījumu valstī un nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Likumā noteiktās minimālās algas adekvātumu nosaka, ņemot vērā valsts sociālekonomiskos apstākļus, tostarp nodarbinātības izaugsmi, konkurētspēju, kā arī reģionu un nozaru attīstību. Tās adekvātums būtu jānovērtē vismaz attiecībā pret tās pirktspēju, ražīguma attīstību un saistību ar bruto algas līmeni, sadalījumu un pieaugumu. Minimālās algas adekvātumu attiecībā pret bruto algas līmeni var palīdzēt novērtēt rādītāji, kurus parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 60 % no medianālās bruto algas un 50 % no vidējās bruto algas.”

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā priekšlikums ( https://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020PC0682&from=LV)

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...