Gobzems liedzas par personas datu izpaušanu, melno PR noliegt pat nemēģina
PIETIEK01.12.2013.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas, kurā bija aprakstīts, kā skandalozais advokāts Aldis Gobzems iemēģinājis roku melnajā PR, savas un Einara Repšes biedrības finanšu saistību ar bēdīgi slaveno būvkompāniju Re&Re mēģinot maskēt ar norādēm uz Re&Re līdzīpašnieka Didža Putniņa un arhitektes Zanes Kalinkas meitas Daces laulību, Pietiek saņēmis jaunu advokāta vēstījumu: tajā Gobzems pat nemēģina noliegt savu ķeršanos pie melnā PR metodēm, toties apgalvo, ka "personas dati ir izplatīti pamatoti un likumam atbilstoši".
Kā Pietiek jau informējis, biedrības Latvijas attīstībai 2012. gada ziedojumu saraksts rāda - 15 tūkstošus latu tai pērn ziedojusi plašākai sabiedrībai nepazīstamā SIA Retex būve. Tās vienīgais īpašnieks ir pēdējā laikā bēdīgi slavenā būvkompānija Re&Re: faktiski tas nozīmē, ka Repšes-Gobzema-Jaunupa biedrībai ziedota šīs būvkompānijas grupas nauda. Savukārt viens no redzamākajiem 15. decembrī par partiju pārtapt plānojošās biedrības Latvijas attīstībai atbalstītājiem un runas personām ir advokāts Gobzems.
Gobzems jau pirms vairākiem mēnešiem paziņoja, ka advokātam nākamajās Saeimas vēlēšanās startēt tieši no šīs partijas. Taču, kā izrādās, Gobzemam Re&Re grupas uzņēmuma ziedojums viņa "politiskajam tramplīnam" vienlaikus nav bijis šķērslis vērsties pret šo finansētāju tiesā: kā zināms, viņš aizvadītajā nedēļā Zolitūdes lietā vērsies tiesā, no Re&Re un vēl četrām personām saskaņā ar viņa paša paziņojumu pieprasot 100 miljonus latu.
Tā vietā, lai publiski izskaidrotu motīvus šādai rīcībai un nevēlmei pēc šo faktu publiskošanas rīkoties atbilstoši advokāta ētikai, Gobzems rīkojās citādi. No elektroniskā pasta adreses [email protected] izsūtītajā vēstulē tika norādīts uz, pēc sūtītāja domām, aizdomīgu faktu - arhitektu biroja Kubs īpašniece (patiesībā - lielākā līdzīpašniece) Dace Putniņa precējusies ar Re&Re līdzīpašnieku Didzi Putniņu, kas liekot uzdot jautājumu, "vai šeit nav saskatāmas savtīgas ģimenes biznesa pazīmes, katastrofāls interešu konflikts un citas biznesa ētikai neatbilstošas pazīmes".
Pēc tam, kad Pietiek nosūtīja iesniegumus gan Valsts policijai (aicinot izvērtēt, vai šīs vēstules sūtītājs, nebūdams žurnālists un, iespējams, rīkojoties nevis sabiedrības labuma, bet personiskajās interesēs, nav pārkāpis Fizisko personu datu aizsardzības likuma ), gan Zvērinātu advokātu padomei, Gobzems nācis klajā ar jaunu paziņojumu. Tajā viņš pat nemēģina noliegt, ka uzskatījis par labāku faktus par viņa biedrības finansiālo saistību, izmantojot melnā PR metodes, maskēt ar norādēm uz Putniņu laulāto pāri, - vēstījuma autors uztraucas tikai par Pietiek iesniegumu policijai un mēģina atspēkot aizdomas par pretlikumīgu personas datu izpaušanu.
Skaidrojumā advokāts norāda uz to, ka "ekskluzīvo" informāciju par Putniņu laulāto pāri patiesībā jau pasen izlasījis viņa iecienītajā žurnālā Ir un arī citādi tās publiskošanā neesot nekā pretlikumīga: "Mums pārmet personas datu publiskošanu. Mēs skaidrojam likumu, ko ir apstiprinājusi arī līdzšinējā tiesu prakse. Komerclikuma 7.panta 1.daļa: (Komercreģistra atklātība) nosaka, ka ikvienam ir tiesības iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.
Šī paša likuma 8.panta trešā daļa tostarp nosaka, ka ar kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas: 3. kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi) un ieņemamais amats.
Arī likuma "Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru" 6.panta 8.punkts nosaka, ka Uzņēmumu reģistra žurnālā par katru uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ierakstāmas šādas ziņas: statūtsabiedrības padomes un valdes locekļu, kā arī direktoru rīkotāju (prezidentu) vārds, uzvārds, adrese, personas kods un valstspiederība. Līdz ar to, publicējot publiski pieejamu informāciju, personas dati ir izplatīti pamatoti un likumam atbilstoši. Turklāt šo informāciju apstiprina gan tiesu prakse, gan cita publiski pieejama informācija."
Tiesa, paskaidrojumā Gobzems nepiemin to, ka publiskojis arī Putniņu dzīvesvietas adresi. Savukārt pēc publikācijām par arhitektu Kalinku ģimenes darbībām ar ģimenes firmas autoparku Pietiek pirmdien saņēmis vēl vienu izteiksmīgu Gobzema vēstījumu: "Katrā gadījumā paldies par to, ka pēc būtības šajā situācijā esam par vienu un to pašu. Paldies par visiem Jūsu materiāliem. Pat, ja mēģināt man ko pārmest, tas nekas, šoreiz, manuprāt, svarīgāk ir nesēdēt vienaldzīgiem malā."
Foto - aigaredmane.com
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
