Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 1. janvāra lielas organizatoriskas pārmaiņas gaida prokuratūras struktūrvienības: jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns bez lieka trokšņa veic sen nepieciešamus uzlabojumus, kuri cita starpā varētu apcirst dažu iespēju Rūdolfa Meroni sabiedrotajiem.

Patlaban notiekošais reorganizācijas process noslēgsies 2021. gada 1. janvārī, kad pārveidojamo astoņu prokuratūru vietā būs četras prokuratūras (neskaitot tās, kurās pārmaiņas patlaban nenotiek vai nav plānotas). Tā, piemēram, Rīgas Austrumu prokuratūra ir likvidējamās Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras un Latgales priekšpilsētas prokuratūras tiesību un saistību pārņēmēja, kamēr Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras vietā tiks izveidota Rīgas Ziemeļu prokuratūra.

Vienlaikus notiek apvienošanas process Rīgas rajona prokuratūrai un Jūrmalas pilsētas prokuratūrai, un šeit var saprast loģiku, kāpēc tas tiek darīts: Jūrmalas prokuratūra, spriežot pēc neskaitāmiem skandāliem ar policistu darbībām Jūrmalā un kriminālprocesiem Jūrmalas domē, kurus vienmēr ierosina un līdz tiesai noved izmeklētāji no Rīgas, parāda — šī prokuratūra sistemātiski netiek galā ar savām pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības un vietējo amatpersonu darbības likumības kontroles funkcijām. Tālab tā ir jāapvieno ar Rīgas rajona prokuratūru, izveidojot Pierīgas prokuratūru.

Pārstās darboties Autotransporta prokuratūra: diez vai pat katram juristam bija zināms, ka tāda eksistē. Tās nosaukums atgādina LPSR laiku atavismu, internetā par to atrodama tikai kontaktinformācija, un pat ziņu arhīvos tā pieminēta vidēji tikai vienā tādā ziņu materiālā pa gadu, kur aprakstīta cīņa ar noziedzību (lielākoties dzērājšoferiem). Tagad to līdz ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūru un Specializēto vairāku nozaru prokuratūru apvienos Daudznozaru specializētajā prokuratūrā.

Tiek solīts, ka no 1. janvāra darbu sāks pavisam jauna struktūrvienība — specializētā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra. No 1. janvāra nosaukumu mainīs līdzšinējā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, kas turpmāk tiks dēvēta par Nodokļu un muitas lietu prokuratūru. Attiecībā uz pēdējo tikai laiks rādīs, vai šāda rīcība attaisnosies: ja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras nosaukums liecināja par specializēšanos uz cīņu pret krāpniecībām internetā, finansu piramīdām, investoru apkrāpšanām, nekustamo īpašumu sagrābšanām, biznesa atņemšanas gadījumiem utt., tad tagad Nodokļu un muitas lietu prokuratūras nosaukums liecina par specializēšanos tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem pret valsti, ne vairs gadījumiem, kad iedzīvotāji un uzņēmumi cieš no ekonomiskajiem noziegumiem.

Jau šobrīd noslēgusies Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras apvienošana Pārdaugavas prokuratūrā, bet Ģenerālprokuratūrā 1. novembrī likvidēta Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļa.

Jebkurš labs vadītājs nekritizē savus padotos darbiniekus publiski, bet gan tikai kolektīva iekšienē, turklāt tā, lai kritiku dzirdētu galvenokārt tie, uz kuriem tā attiecas. Tāpēc par J. Stukāna, kas ir pieredzējis un enerģisks vadītājs un nebaidās no lēmumu pieņemšanas, uzskatiem un prioritātēm var spriest nevis pēc viņa izteikumiem, bet gan pēc reālo darbību rezultātiem un sekām,.

Konkrētie reorganizācijas virzieni, kuras gaitā vairāki virsprokurori zaudē amatus vai būs spiesti uz tiem pretendēt no jauna (tikai konkursa kārtībā), ļauj izdarīt secinājumu, ka reformas tiek vērstas pret vāji strādājošām prokuratūras struktūrvienībām, ar kurām (cita starpā) saistīti tie prokurori, kas sistemātiski un atkārtoti stāvējuši bijušā Šveices advokāta un bijušā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni interešu sardzē.

Tā, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, zem kuras darbojās trīs no pieminētajām reorganizējamajām struktūrvienībām, bijusi darbavieta vairākiem no tiem prokuroriem, kas ilgstoši nodarbojas ar R. Meroni vadītā grupējuma afēru un shēmu ja ne veicināšanu, tad vismaz piesegšanu un neizmeklēšanu. Savukārt Autotransporta prokuratūra bija ilggadēja darbavieta Andim Mežsargam — tam prokuroram, kurš pirms 15 gadiem bija galvenais virzītājs kriminālprocesiem, uz kuru pamata R. Meroni vispār varēja iekļūt “arestētās mantas glabātāja” statusā. (2007. gadā A. Mežsargs tika disciplināri sodīts par to, ka viņa privāto telefonu gandrīz 10 gadu garumā bija apmaksājusi privātfirma, kuru kontrolēja Aivara Lemberga politiskais oponents no “Jaunā Laika” partijas, bet 2013. gadā A. Mežsargs no prokuratūras tika atbrīvots pavisam, kas gan nemaz nav traucējis R. Meroni darbībām.)

Savukārt attiecībā uz 1. novembrī likvidēto Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļu jāatzīmē, ka tajā pēdējos gadus darbojies Jānis Ilsteris, kurš desmit gadus nav uz tiesu virzījis nevienu krimināllietu, tātad viņa darbības rezultātā nav bijis arī neviens pats notiesātais, toties viņš tiesā turpinājis epizodiski darboties tajā procesā, kurā R. Meroni bija iecelts par mantas glabātāju. Tagad, kad R. Meroni no šī ienesīgā pienākuma ticis atcelts, tie paši prokurori neizrāda nekādu interesi, lai arestēto mantu (pareizāk sakot, to, kas no tās palicis pāri) atgūtu. Pagaidām nav zināms, vai pēc Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas J. Ilsteris spējis saglabāt darbu, pārejot uz kādu citu prokuratūras struktūrvienību.

J. Stukāna centieni uzlabot prokuratūras darbu un reorganizēt struktūrvienības, ar kurām saistīti skandalozi prokurori, saskan ar prezidenta Egila Levita teikto aizvadītajā pavasarī: “Jāredz prokuratūras loma valstī, [kas nozīmē, ka] ir jāsaredz arī problēmas. Kāpēc prokuratūra ir darbojusies līdz šim, es teiktu, viduvējā līmenī. Vai pat nesasniedzot labākā gadījumā viduvējo līmeni. Vai ir pat zem viduvējā līmeņa.”

Patlaban aktuālā prokuratūras struktūrvienību shēma:

http://www.prokuratura.gov.lv/media/Prok_shema_LV_2020.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...