Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par ostas objektu nonākšanu Šķēļu rokās
L. Lapsa09.05.2011.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
LR Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesniegto informāciju par vairāku vērtīgu Rīgas ostas zemesgabalu nonākšanu Andra Šķēles ģimenes uzņēmuma Rīgas jahtu centrs Andrejosta rokās.
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurore Ramona Bērziņa otrdien apliecināja, ka jau 20. aprīlī ir saņemts KNAB iesniegums, no kura, kā Pietiek jau informējis, norādīts uz vairāku Rīgas ostas „zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem”, kā arī uz to, ka, „lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos”.
Pārbaudi par šo zemesgabalu nonākšanu Šķēļu ģimenes uzņēmuma rokās KNAB bija sācis pirms diviem gadiem pēc nu jau bijušā Privatizācijas aģentūras padomes locekļa Arilda Bethera iesnieguma. Amatpersona norādīja uz četru Andrejostas zemesgabalu nodošanu privatizācijai, - trīs no tiem privatizēti par nelikumīgi samazinātu cenu, jo nepareizi noteikts lietošanas mērķis, kā rezultātā krasi samazinājusies gan zemes kadastrālā vērtība, gan vērtība privatizācijas vajadzībām. Rezultātā valsts varētu būt zaudējusi pat vairāk nekā trīs miljonus latu.
„Kopumā trīs zemesgabali pārdoti par 2 059 940 latiem. Pēc manām aplēsēm tie bija jāpārdod par 5 420 894 latiem, tātad valsts nav saņēmusi 3 360 954 latus. Ceturtais (ar kadastra Nr. 0100 010 0051) ar visu nepareizo lietošanas mērķi nodots Valsts nekustamo īpašumu pārvaldījumā, uzzināt tā tālāko likteni man nav nekādu iespēju. Taču neticu, ka tur kāds steigtos mainīt lietošanas mērķi un nomas maksa par to visdrīzāk tiek iekasēta pazeminātā apmērā,” – tā iesniegumā KNAB bija norādījis Bethers.
Nu KNAB pārbaudi pabeidzis un ģenerālprokuroram ir nosūtījis vēstuli ar lūgumu izmantot Prokuratūras likumā prokuroram noteiktās pilnvaras uzlikt par pienākumu Rīgas domes atbildīgajām amatpersonām pārskatīt minēto četru zemes gabalu noteiktā spēkā esošā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību faktiskajam lietošanas mērķim.
„Vēstulē informējām ģenerālprokuroru arī par minēto zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, ka, lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos (likumos un Ministru kabineta noteikumos),” norādīts KNAB sniegtajā informācijā par pārbaudes rezultātiem.
Tāpat KNAB lūdzis ģenerālprokuroru izvērtēt iespēju saistībā ar šo pašu lietu iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par 2006.gada 22.augusta Ministru kabineta izdoto noteikumu Nr.690 Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem).
Pārbaudē KNAB konstatējis, ka ne Rīgas dome (kur lēmumu pieņemšanas laikā Tautas partijas pārstāvji vēl ieņēma nozīmīgus posteņus), ne Šķēļu ģimenes uzņēmums Rīgas jahtu centrs Andrejosta likumā nav ievērojuši likumdošanā noteikto pienākumu rosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu, līdz ar ko ne Valsts zemes dienests, ne Privatizācijas aģentūra nevarēja noteikt zemes gabaliem savādāku vērtību nomas un privatizācijas vajadzībām, kura līdz ar to būtu ievērojami augstāka.
Tāpat KNAB īpašu uzmanību piesaistījuši Ministru kabineta 2006. gada 22. augusta noteikumi Nr. 690 Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu, ar kuriem no Rīgas brīvostas robežām tika izslēgti arī pēcāk Šķēļu ģimenes rokās nonākušie zemesgabali, - jau pēc astoņām dienām Privatizācijas aģentūrā tika reģistrēts Šķēļu uzņēmuma ierosinājums šos zemes gabalus privatizēt, turklāt tas notika precīzi vienu dienu pirms Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa - 2006.gada 31.augusta.
Kā norāda KNAB, šie Tautas partijas pārstāvja Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta noteikumi, no kuriem acīmredzams ieguvējs (iespējams, uz valsts rēķina „ietaupot” vairāk nekā trīs miljonus latu) bija Šķēles ģimenes uzņēmums, „tika izdoti steidzamības kārtībā, tādējādi, iespējams, neievērojot 2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 111 Ministru kabineta kārtības rullis (redakcija spēkā no 2006.gada 19.maija līdz 2007.gada 31 .decembrim) noteikto kārtību, kādā tiek izskatīti Ministru kabineta noteikumu projekti”.
Lursoft datu bāze rāda, ka 56,72% uzņēmuma Rīgas jahtu centrs Andrejosta pieder SIA INPO 1. Šī SIA simtprocentīgi pieder uzņēmumam Privāto aktīvu pārvalde, bet tas – SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Savukārt šajā SIA pa 10 procentiem pieder Šķēles ilggadējam biznesa partnerim Edgaram Šķenderim un Šķēles grāmatveža Harija Krongorna dzīvesbiedrei, savukārt pārējie 80 procenti – Šķēles dzīvesbiedrei Kristiānai Lībanei-Šķēlei un abām meitām.
Pats Šķēle KNAB secinājumus vismaz pagaidām nekomentē, savukārt Privatizācijas aģentūra visus pārmetumus noraida.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
