Ģenerālprokuratūra paklusām atbrīvojas no „savējā” – iespējama ģimenes varmākas

Pēc tam, kad LR Ģenerālprokuratūra atklāti ignorē interesi par to, vai tajā joprojām turpina darbu Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs, vienam no šo rindu autoriem nākas ķerties pie „kara viltības”: uz prokuratūru tiek nosūtīta jauniznākusī grāmata Zem Muhameda bārdas ar ierakstītu veltījumu tieši A. Punduram, un atšķirībā no oficiāliem informācijas pieprasījumiem, kas tiek ignorēti, šī metode nostrādā.

Tās pašas Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, kurš pazīstams ar savu lomu Parex bankas „amatpersonu lietas” izbeigšanā, ir oficiāli atbild, ka bandroli ar grāmatu mēneša laikā varot saņemt Ģenerālprokuratūras caurlaižu birojā, bet pretējā gadījumā tā varētu tikt iznīcināta, savukārt „Aldis Pundurs ar š.g. 29. jūniju atbrīvots no darba Latvijas Republikas Prokuratūrā pēc paša vēlēšanās”.

Dažas dienas vēlāk Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē publicētajā A. Pundura amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, gan minēts cits datums - 2016. gada 27. jūnijs, taču šajā gadījumā ievērības cienīga ir nevis nesakritība datumos, bet gan ģenerālprokurora Ē. Kalnmeiera un viņa vadītās iestādes kategoriskā vēlēšanās izvairīties no šīs tēmas publiskošanas.

„Jūs iesniegums (e-pasta vētule) ir atstāts bez izskatīšanas,” – šādi (saglabāta oriģinālā rakstība) anonīms Ģenerālprokuratūras kancelejas darbinieks atbild uz Ē. Kalnnmeieram un prokuratūras preses pārstāvei Unai Rēķei uzdotiem jautājumiem: „Vai LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers apstiprina, ka amatpersonai pieprasīts iesniegt atlūgumu sakarā ar saņemtu informāciju par amatpersonas nepieņemamu rīcību? Vai šī informācija bijusi par vardarbību ģimenē? Vai atlūguma iesniegšanu pieprasījis pats ģenerālprokurors?”

Šie jautājumi norāda uz Pietiek rīcībā esošo informāciju par iemesliem, kuru dēļ sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora atlūgums, visticamākais, ir tapis piespiedu kārtā un kurus Ģenerālprokuratūra pašlaik vēlas noklusēt. Pietiek zināms, ka jau pirms vairākām dienām vai pat nedēļām Valsts policija ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai slēdzienu par pārbaudi, kas veikta saistībā ar prokurora A. Pundura dzīvesbiedres iesniegumu par notikušu vardarbību ģimenē, kur varmākas lomā bijis prokurors, bet cietušās – viņa dzīvesbiedre un, iespējams, arī meita.

Oficiāli Valsts policija nekādu informāciju nesniedz, taču no neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka lietā veiktas pat ekspertīzes un vairāki Valsts policijas darbinieki izteikuši neformālu neapmierinātību – kāpēc šādā gadījumā netiek sākts kriminālprocess, bet tā vietā Ģenerālprokuratūrai tiek sniegtas, iespējams, normatīvajiem aktiem precīzi neatbilstošas iespējas „savējā” lietu izbeigt bez „nevajadzīga trokšņa”, aprobežojoties ar pieprasītu atlūguma uzrakstīšanu.

Tāpat no avotiem tiesībsargāšanas iestādēs Pietiek zināms, ka iesniegums par vardarbību ģimenē bijis bagāts ar spilgtām detaļām un tāpat policija esot fiksējusi pat iespējamā varmākas mēģinājumu pamest notikuma vietu, turklāt tagad iesniegums saņemts arī no otras konflikta puses – nu jau bijušās amatpersonas. Oficiāli, kā jau minēts, Ģenerālprokuratūra no jebkādas informācijas sniegšanas kategoriski atsakās.

Pašlaik, kā informē Zvērinātu advokātu padome, A. Pundurs tajā jau vērsies ar iesniegumu, izsakot vēlmi kļūt par zvērinātu advokātu. Viņam kā juridisko zinātņu doktora grāda īpašniekam nevajadzētu arī kārtot advokāta eksāmenu, līdz ar ko paklupināt ceļā uz šī statusa iegūšanu varētu vienīgi reputācijas vai krimināla rakstura problēmas.

A. Pundurs prokuratūras sistēmā ilgus gadus ir bijis zināms kā ārpus „sistēmas” stāvošs prokurors ar brīžam netradicionālu skatu uz dažādiem faktiem, kuru turklāt nav bijis iespējams ietekmēt augstākstāvošiem prokuroriem.

Prokurors A. Pundurs plašāku ievērību guva 2013. gada sākumā, kad atklājās kāds cits Ģenerālprokuratūras noklusēts fakts – ka tā „trieciena tempā” izbeigusi tā saukto nozagto Latvenergo trīs miljonu lietu, bet pensionētais advokāts Andris Grūtups šajā lietā tā arī palicis „neatmazgāts” – kriminālprocess pret viņu tik un tā izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos, neizslēdzot iespējamību, ka tieši viņš bijis šīs apjomīgās 90. gadu mahinācijas organizētājs, faktiski nozogot Latvijas valstij trīs miljonus latu.

Pirms tam Ē. Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra, neafišējot savu rīcību, bija nākusi pretī no Ventspils mēra pienākumu pildīšanas atstādinātajam Aivaram Lembergam un atcēlusi savu (A. Pundura pieņemtu) lēmumu par lietas izbeigšanu. Pazīstamajam politiķim nebija paticis pamatojums, ar kādu krimināllieta bija izbeigta daļā pret viņu: prokuroram A. Punduram vispār neesot bijis nekādu tiesību lēmuma aprakstošā daļā attiecībā uz Lembergu izklāstīt jebkādus jaunus faktus.

Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš arī faktiski piekrita A. Lemberga argumentam, turklāt mēģināja „parūpēties” arī par A. Grūtupa labo vārdu. Taču A. Pundurs tomēr nebija vēlējies saprast šo „mājienu”, un pensionētais advokāts arī jaunajā lēmumā palika starp personām, kuras saistībā ar šo kriminālprocesu no atbildības izbēgušas tikai sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē. Pēc tā publicēšanas eksprokurors aģentūrai LETA paziņojis, ka rakstā esot kopā salikti nesaistīti fakti, un, lai gan viņa ģimenē patiešām bijis konflikts, uz ko izsaukta pašvaldības policija, viņš apsvēršot iespēju raksta autoru sūdzēt tiesā.

Novērtē šo rakstu: