Ģenerālprokuratūrā iesniegums par Dūklava vadītā Medību fonda darbību

Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijas Mednieku asociācija no Medību saimniecības attīstības fonda, kura turētāja ir ZM, saņēmis vairāk nekā 410 000 latu. Piemēram, 2011. gadā 13 000 latu saņemts Latvijas mednieku interešu pārstāvniecībai starptautiskajās nevalstiskajās medību organizācijās, 7000 latu mednieku izglītošanai un medību popularizēšanai, 6000 latu ikgadējā mednieku festivāla Minhauzens organizēšanai un vēl 6000 latu mednieku avīzes Jakts izdošanai.

„Katrreiz ir neapmierinātie, bet projektu konkursam ir stingrs nolikums un ekspertu vērtēšana. Mēs nekad nepiedalāmies savu projektu vērtēšanā un konsultatīvās padomes vērtējumam tik un tā ir tikai rekomendējoša nozīme,” Pietiek saka Švēde. Viņš uzsver, ka Mednieku asociācijas pārstāvji nekad nav piedalījušies pašu iesniegto projektu vērtēšanā, kas ik gadu ilgstot trīs četras stundas „un tur nekad nevar zināt, kas beigās sanāks”. Kā liecina ZM informācija, Mednieku asociācijai ik gadu jau kopš 2004. gada projektu vērtēšana beigusies nemainīgi labi ar vairāku desmitu tūkstošu latu piešķiršanu.

Vienlaikus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kuras ministru Mārtiņa Rozes un tagad Jāņa Dūklava laikā ZM fonds bijis tik dāsns pret Mednieku asociāciju, tās valdes loceklis Elmārs Švēde pēdējo septiņu gadu laikā ziedojis 24 300 latus, bet ZZS lielākajai dalībniecei Latvijas Zemnieku savienībai kopš 2002. gada – 30 230 latus, rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze. Švēde Pietiek noliedz, ka šeit būtu runa par „pateicības” ziedojumiem – viņš zaļajiem zemniekiem varot atļauties ziedot no personiskajiem līdzekļiem, kas iegūti saimnieciskajā darbībā (Švēdem pieder lielas mežu platības un viņš veicis prāvus ieguldījumus akcijās). 2010. gadā Švēde 17 300 latus nopelnījis par darbu VAS Latvijas Gaisa satiksme valdē, bet šo amatu viņš pērnā gada maijā ieguva vēl pirms Ulda Auguļa (ZZS) stāšanās satiksmes ministra amatā, iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) laikā.

ZM Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus veido valsts nodevas par medību atļauju izsniegšanu, mednieka apliecību izsniegšanu, mednieka sezonas karšu izsniegšanu, kā arī valsts nodevas par atļauju ārvalstu medniekiem medīt Latvijas teritorijā un atļauju izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas. Tāpat Medību fondā nonāk soda nauda, kas iekasēta par medību noteikumu pārkāpšanu.

Aivars Volfs (Tukuma partija, Vienotība), kurš līdz ievēlēšanai 10. Saeimā bija Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Medību fonda konsultatīvajā padomē, saka – Mednieku asociācija pārstāv ap 10% Latvijas aktīvo mednieku. Švēde to sauc par „blefu”, jo daudzi mednieku klubi, kas ir asociācijas biedri, pārstāvot skaitliski lielus mednieku kolektīvus. Turklāt asociācijā esošā VAS Latvijas Valsts meži apsaimniekojot vairāk kā 50% no visas valsts medību teritorijas.

Līdz šim nekāda dumpošanās pret Mednieku asociācijas dāsno finansēšanu no visas mednieku saimniecības līdzekļiem neesot manīta. Tomēr 28. maijā izziņots jaunas mednieku nevalstiskās organizācijas – Latvijas Mednieku savienības – dibināšanas kongress Siguldā. Tās dibināšanai atbalstu šobrīd pauduši 110 mednieku kolektīvi un individuāli mednieki.

Mednieku asociācija ir starptautiski atzīta organizācija – Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) biedrs. Līdz ar to ievērojama daļa no ZM fonda piešķirtā finansējuma ik gadu izlietota dažādu mednieku organizāciju sanāksmju apmeklēšanai Briselē un citās Eiropas galvaspilsētās. FACE ir mednieku lobija organizācija, kas darbojas Briselē, Pietiek skaidro Švēde. No ZM fonda saņemtās naudas parasti visiem starptautiskajiem pasākumiem nepietiekot un ik gadu viņš tam līdzekļus atvēlot arī no savas kabatas. ZM iesniegtajām Mednieku asociācijas ikgadējām atskaitēm par piešķirtā finansējuma izlietošanu redzama gan mednieku interešu aizstāvība Briselē, gan arī komandējumi, kuri vairāk izskatās pēc izklaides braucieniem. Piemēram, 2010. gada maijā trīs dienas pavadītas Romā, „lai runātu par medību situāciju ES dienvidos, kur medību apstākļi un tradīcijas ir atšķirīgas, salīdzinot ar Latviju, bet tomēr pēc būtības problēmas ir līdzīgas; tikšanās laikā Latvija pauda savu atbalstu.”

Medību saimniecības attīstības fonda padomi vada zemkopības ministrs, šobrīd Jānis Dūklavs, līdz tam – cits zaļais zemnieks Mārtiņš Roze. Bez ZM politiskās vadības fonda padomē darbojas arī Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna, ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, šī departamenta pārstāvis Valdis Līdaka, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis.

Interešu konflikta situācijā ir ne tikai Mednieku asociācijas vadība. Darbību Medību fonda konsultatīvajā padomē ar finansējuma saņemšanu no šī fonda jau vairākus gadus savieno arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pārstāvji un Latvijas Universitātes bioloģijas institūta pārstāvji.

Fonda konsultatīvajā padomē bez Latvijas Mednieku asociācijas vadības darbojas arī AS Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Stīpnieks, Latvijas Dabas fonda pārstāvis, Valsts Mežizstrādes institūta Silava un LU Bioloģijas institūta pārstāvji, kā arī vairāku biedrību (meža īpašnieku, ornitoloģijas, terioloģijas) pārstāvji.

Novērtē šo rakstu: