Ģenerāli Podiņu pēc vairākām dienām darbavietā aizdzen mājās pašizolēties
Lato Lapsa22.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors, ģenerālis Kaspars Podiņš pamestu darbavietu un dotos mājup pašizolēties, bijusi vajadzīga Valsts policijas iejaukšanās. Šo kāda VID ierindas darbinieka sniegto informāciju gan VID, gan Valsts policija komentē tik izvairīgi, ka faktiski apliecina tās patiesīgumu.
„Labdien! VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, atgriežoties no komandējuma Baltkrievijā, neuzskatīja par vajadzīgu ievērot pašizolāciju - vienā mierā nāca uz darbu, kur visiem vairāk nekā 3000 darbiniekiem ir kopēja ventilācijas sistēma un atklāta tipa ofisi. Kāds no darbiniekiem ziņoja par faktu, un gods kam gods - ieradās Valsts policijas darbinieki. Jācer, ka nešķiros pēc pakāpes un jaunizceptajam ģenerālim protokols sastādīts tika,” – šādu informāciju LA sniedza kāds VID darbinieks, kurš saprotamu iemeslu dēļ vēlējās saglabāt anonimitāti.
NO VID skaidrojuma izriet, ka vismaz lielākā daļa šajā informācijā atbilst patiesībai. K. Podiņš ar VID ģenerāldirektores rīkojumu tiešām no 10. līdz 13. martam devies komandējumā uz Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku un 13. martā atgriezies Latvijā.
Jau 12. martā bija pieņemts valdības rīkojums par ārkārtas stāvokli, un dienu vēlāk, reizē ar K. Podiņa atgriešanos VID izdots rīkojums “Par Valsts ieņēmumu dienesta darba organizāciju saistībā ar Covid-19 izplatību”, kurā noteikts, ka nodarbinātajam, ja tas apmeklējis Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, jāsaskaņo attālinātā darba veikšana un stingri jāievēro personīgās higiēnas un profilakses pasākumi.
Taču formāli līdz pat 18. martam Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā Covid-19 skarto teritoriju sarakstā nebija iekļauta Baltkrievija, līdz ar to, kā norāda VID, „nebija pamata lūgt K.Podiņam ievērot īpašus piesardzības pasākumus un neapmeklēt darba vietu, kā arī K.Podiņam nebija pienākums pašizolēties”.
Tātad pēc atgriešanās no Baltkrievijas K. Podiņš no 16. līdz 18. martam apmeklējis darbavietu, līdz beidzot 19. martā saskaņā ar VID versiju, „K.Podiņam ierodoties darba vietā, K.Podiņš noskaidroja, ka skarto teritoriju sarakstā tika iekļauta arī Baltkrievija, līdz ar to K.Podiņš atbilstoši tiešās vadītājas I.Jaunzemes sniegtajiem norādījumiem veica pašizolēšanos (mājas karantīna), atgriežoties dzīvesvietā un amata pienākumu izpildi turpmāk veicot attālināti”.
Taču par to, kā tieši notikusi šī „noskaidrošana”, VID no skaidras atbildes izvairās, norādot, ka „ar jautājumiem par Valsts policijas darbu lūgums vērsties Valsts policijā”. Uz jautājumu, vai VID ēkā Talejas ielā 1 19.martā ir fiksēta Valsts policijas darbinieku ierašanās un kāds bija ierašanās mērķis, VID atbildēt nevēlējās.
Savukārt Valsts policija pavēstīja tikai to, ka informāciju par fiziskām personām nesniegšot. Atbilde uz jautājumu, kurā datumā Valsts policija ieradās VID ēkā, lai sastādītu protokolu par ārkārtas stāvokļa noteikumu pārkāpumu, un cik protokoli tika sastādīti, netika sniegta.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
