Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.

Pārfrazējot Marksa un Engelsa slaveno teicienu, šajās vēlēšanās varēja droši apgalvot: „Rēgs klīst pa Eiropu. Tas ir populisma rēgs.” Tas atklīdis arī līdz Latvijai un vēlēšanu kampaņas laikā izpaudās visā savā biedējošajā krāšņumā. Par laimi latvieši jau kopš Alunāna laikiem ir cītīgi teātra mākslas pazinēji un masveidā neiekrita rafinēto režisoru liktajās lamatās.

Šo Saeimas vēlēšanu rezultāts tikai vēlreiz apliecināja, ka Latvijai ir pamatīgas sistēmiskas politisko partiju un vēlēšanu kārtības problēmas. Akcents nevis uz sistēmiskām nepilnībām, nevis uz kādiem konkrētiem „jauniem” vai „veciem” politiķiem, bet uz kaut kādām mistiskām tautas nepilnībām.

Igaunijā, Lietuvā politiskajās partijās ir iesaistīti vismaz 3-4% no visiem pilsoņiem, Somijā pat 8%. Mūsu kaimiņu tautas nav īpaši gudrākas, apzinīgākas vai citādi labākas par latviešiem. Tur vienkārši ir pārdomātāki sistēmiskie risinājumi, kas veicina lielāku sabiedrības iesaisti politiskajos procesos.

Latvijā partiju sistēmā ir iesaistīti tikai apmēram 1% no pilsoņiem. Parlaments, kurā ir tik salīdzinoši zema konkurence, salīdzinot pat ar kaimiņiem, nekad nebūs gana darboties spējīgs un efektīvs. Vienkāršoti runājot – Lietuvā un Igaunijā partijām, sastādot vēlēšanu sarak­stus, ir trīs līdz pat četras reizes lielāka konkurence, piedāvājot sabiedrībai izvēli. Arī izvirzot kandidātus ministru amatiem, rezervistu soliņš ir trīs līdz četras reizes lielāks, un attiecīgi arī darba kvalitāte gan parlamentiem, gan valdībai.

Atgriežoties pie pamata tēmas – 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, Saeimā ir iekļuvušas septiņas partijas, vēl divas trīs bija diezgan tuvu. Kopumā Saeima izskatās raiba kā dzeņa vēders. Kaut arī situācija valstī pēdējos gados ir stabilizējusies un, objektīvi raugoties, bija vērojamas pat zināmas pozitīvas attīstības tendences, iepriekšējā koalīcija jeb „vecās” partijas ir cietušas diezgan nopietnu sakāvi – ZZS zaudējuši 10 vietas, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, „Vienotība” – 15, Nacionālā Apvienība – 4 vietas. Savukārt nosacīti „jaunās” partijas ir guvušas nopietnu atbalstu – KPV LV 16, „Jaunā konservatīvā partija” – 16, bet „Attīstībai/PAR!” – 11 vietas. Zināmā mērā var teikt, ka ir bijis diezgan nopietns protesta balsojums. 

Pavirši skatoties – formāls vēlēšanu uzvarētājs ir partija „Saskaņa”. Viņi ieguvuši 23 vietas, un tas ir augstākais rezultāts vienai atsevišķai partijai. Daudzi, pat nopietni ārvalstu mediji, ziņojot par vēlēšanām Latvijā, uzsvēra, ka „uzvarējusi uz Krieviju orientētā partija”. Skaļiem virsrakstiem tas ir ļoti pateicīgs apgalvojums, bet neatbilst realitātei. Vēlēšanu uzvarētājs parlamentārās valstīs ir tas, kurš izveido un vada valdību. „Saskaņas” gadījumā tā tas nav.

Vēl kāda zīmīga tendence – kopš 2010. gada ar katrām vēlēšanām rūk atbalsts ne tikai „Saskaņai”, bet visām uz Krieviju orientētām partijām kopumā. Ja 2010. gadā par šīm partijām kopumā nobalsoja 265 tūkstoši vēlētāju, tad šoreiz vairs tikai 199 tūkstoši. Tas ir atsevišķa pētījuma vērts temats, bet ļoti būtisks faktors varētu būt tas, ka tieši krievu tautības sabiedrības daļa noveco visstraujāk. Precīzāk sakot, ik gadu mirušo skaits kritiski pārsniedz jaundzimušo skaitu.

Ir pamats uzskatīt, ka tieši viņu intereses it kā pārstāvošie politiķi ir visvairāk atbildīgi par šo situāciju. Viņi ir bijuši mazaktīvi, aizstāvot demogrāfijas risinājumus kopumā, savu retoriku būvējuši uz depresīviem stāstiem, cik „krieviem Latvijā grūta dzīve”, un pretojušies izglītības sistēmai vienā valodā. Rezultātā jaunās krievu ģimenes nonākušas emocionālā nedrošības zonā, īpaši, ja viņiem nepilnīgās valodu apmācības dēļ bijis grūti iekļauties sabiedrībā, darba tirgū, sociālajā dzīvē. Tas viņus spieda pirmos doties prom no Latvijas vai arī paliekot neveidot tik lielas ģimenes, cik varētu emocionāli un sociāli stabilākos apstākļos. Bet šajā nosacītajā „valodas geto” viņus būtībā iedzina pašu politiķi, kuriem bija izdevīgi uzturēt pēc iespējas vairāk sadalītu sabiedrību. Jo, ja krievu jaunieši labāk apgūtu valsts valodu, viņiem būtu krietni mazāk iemeslu balsot par šīm partijām.

Nākamais nosacītais Saeimas uzvarētājs ir partija „Kam pieder valsts?” jeb KPV LV ar 16 vietām. Pēc sava ļoti aktīvā, agresīvā stila tā faktiski kopēja pasaulē šobrīd labāk redzamos populistiskos spēkus. Latvijā jau agrāk dažas partijas bija iemēģinājušas roku populismā, bet tie bija amatieriski mēģinājumi. KPV LV visu darīja profesionāli un kā pēc notīm. Ārēji dumpinieciskais spēks, nopietnāk skatoties, bija rūpīgi trenēts, saliedēts un mērķtiecīgs. Viņi nekautrējās bliezt pēc populisma „pilnas programmas”. Kas viņiem patiesībā aiz muguras stāvēja, vēl ilgi būs nopietnu pārdomu vērts temats.

Viņiem uz pēdām ar līdzīgu rezultātu – 16 vietām sekoja cita jaunā protesta partija „Jaunā konservatīvā partija”. Ja neskaita pašu līderi Jāni Bordānu, tad kopumā viņi patiešām ir nosacīti jauns spēks uz Latvijas politiskās kartes. Piedevām veidots salīdzinoši ilgi – Bordāns partiju mērķtiecīgi būvējis vairāk nekā četrus gadus. Partijā ir gana daudz lietpratīgu speciālistu, nākotnē tā var progresēt par nopietnu spēku, ja vien spēs izturēt lielās politikas ugunskristības. Īpašu uzmanību der pievērst deputātei, kultūrsocioloģei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai. Viņa ir pazīstama kā cilvēks ar ļoti augstu sirds inteliģenci, kas Latvijas lielajā politikā nav bieža parādība. Latvijas intelektuāļu aprindās viņa ir labi pazīstama, bet plašākai sabiedrībai viņa varētu būt pozitīvs pārsteigums.

No jaunpienācējiem labus rezultātus uzrādīja arī apvienība „Attīstībai/Par!”. Tas ir nosacīti liberāls spēks, kaut gan redzamākos politiķus grūti nosaukt par jauniem. Lielākā daļa no viņiem politikā ir jau sen, un viņu reputācijas ir pretrunīgas.

Jāatceras, ka demogrāfija līdzās aizsardzībai ir katras atbildīgas valsts stratēģiskā prioritāte. Īpaši tik skaitliski mazai tautai kā latvieši. 90. gadu demogrāfiskā „bedre” un pēc tam 2000. gadu sākuma „trekno gadu” un „gāzi grīdā” postošā politika ir iecirtusi ļoti smagus robus latviešu nākotnes paaudzēs. Nedrīkst aizmirst, ka saskaņā ar ANO datiem Latvija kā valsts procentuālā izteiksmē ir pazaudējusi visvairāk iedzīvotājus. Te nav runa par iedzīvotāju vienkārši skaitlisko kritumu, problēma ir dziļāka – latviešiem kā tautai ir teju vai sagrauta tā dēvētā „vecuma piramīda” – jauno skaits iepretim vecajiem ir kritisks. Kā tauta mēs novecojam traģiskā ātrumā. Situāciju var glābt, tikai rīkojoties ļoti enerģiski. Vai to spēs izdarīt sašķelta, sadrumstalota Saeima – tas ir nopietns jautājums.

Noslēgumā gan ir arī cerīga nots. Pašreizējais politiskais sadalījums un izmaiņas valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā dod pamatu cerībām, ka 2019. gadā par prezidentu varētu ievēlēt pieredzējušo Eiropas tiesas tiesnesi, cilvēku ar neatkarīgu un stingru politisko mugurkaulu, valstisku redzējumu – Egilu Levitu.

Pārpublicēts no jaunagaita.net

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

21

Dzīvesziņa

FotoLatvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija viņas dzimtas uzvārds.
Lasīt visu...

18

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

FotoNacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem.
Lasīt visu...

12

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

FotoKo mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums – ar šo es domāju valdību, kurš nespēj apņēmīgi un adekvāti reaģēt. Mūs vada veidojums, kurš ir gatavs labi izskatīties un dziļdomīgi vērsties žurnālistu kamerās. Problēma ir apstāklī, ka šāda izturēšanās var būt bez sekām tikai tad, ja “viss rullē”. Problēma ir tāda, ka viss sen jau nerullē un šobrīd - draud apstāties pavisam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...