Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.

Pārfrazējot Marksa un Engelsa slaveno teicienu, šajās vēlēšanās varēja droši apgalvot: „Rēgs klīst pa Eiropu. Tas ir populisma rēgs.” Tas atklīdis arī līdz Latvijai un vēlēšanu kampaņas laikā izpaudās visā savā biedējošajā krāšņumā. Par laimi latvieši jau kopš Alunāna laikiem ir cītīgi teātra mākslas pazinēji un masveidā neiekrita rafinēto režisoru liktajās lamatās.

Šo Saeimas vēlēšanu rezultāts tikai vēlreiz apliecināja, ka Latvijai ir pamatīgas sistēmiskas politisko partiju un vēlēšanu kārtības problēmas. Akcents nevis uz sistēmiskām nepilnībām, nevis uz kādiem konkrētiem „jauniem” vai „veciem” politiķiem, bet uz kaut kādām mistiskām tautas nepilnībām.

Igaunijā, Lietuvā politiskajās partijās ir iesaistīti vismaz 3-4% no visiem pilsoņiem, Somijā pat 8%. Mūsu kaimiņu tautas nav īpaši gudrākas, apzinīgākas vai citādi labākas par latviešiem. Tur vienkārši ir pārdomātāki sistēmiskie risinājumi, kas veicina lielāku sabiedrības iesaisti politiskajos procesos.

Latvijā partiju sistēmā ir iesaistīti tikai apmēram 1% no pilsoņiem. Parlaments, kurā ir tik salīdzinoši zema konkurence, salīdzinot pat ar kaimiņiem, nekad nebūs gana darboties spējīgs un efektīvs. Vienkāršoti runājot – Lietuvā un Igaunijā partijām, sastādot vēlēšanu sarak­stus, ir trīs līdz pat četras reizes lielāka konkurence, piedāvājot sabiedrībai izvēli. Arī izvirzot kandidātus ministru amatiem, rezervistu soliņš ir trīs līdz četras reizes lielāks, un attiecīgi arī darba kvalitāte gan parlamentiem, gan valdībai.

Atgriežoties pie pamata tēmas – 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, Saeimā ir iekļuvušas septiņas partijas, vēl divas trīs bija diezgan tuvu. Kopumā Saeima izskatās raiba kā dzeņa vēders. Kaut arī situācija valstī pēdējos gados ir stabilizējusies un, objektīvi raugoties, bija vērojamas pat zināmas pozitīvas attīstības tendences, iepriekšējā koalīcija jeb „vecās” partijas ir cietušas diezgan nopietnu sakāvi – ZZS zaudējuši 10 vietas, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, „Vienotība” – 15, Nacionālā Apvienība – 4 vietas. Savukārt nosacīti „jaunās” partijas ir guvušas nopietnu atbalstu – KPV LV 16, „Jaunā konservatīvā partija” – 16, bet „Attīstībai/PAR!” – 11 vietas. Zināmā mērā var teikt, ka ir bijis diezgan nopietns protesta balsojums. 

Pavirši skatoties – formāls vēlēšanu uzvarētājs ir partija „Saskaņa”. Viņi ieguvuši 23 vietas, un tas ir augstākais rezultāts vienai atsevišķai partijai. Daudzi, pat nopietni ārvalstu mediji, ziņojot par vēlēšanām Latvijā, uzsvēra, ka „uzvarējusi uz Krieviju orientētā partija”. Skaļiem virsrakstiem tas ir ļoti pateicīgs apgalvojums, bet neatbilst realitātei. Vēlēšanu uzvarētājs parlamentārās valstīs ir tas, kurš izveido un vada valdību. „Saskaņas” gadījumā tā tas nav.

Vēl kāda zīmīga tendence – kopš 2010. gada ar katrām vēlēšanām rūk atbalsts ne tikai „Saskaņai”, bet visām uz Krieviju orientētām partijām kopumā. Ja 2010. gadā par šīm partijām kopumā nobalsoja 265 tūkstoši vēlētāju, tad šoreiz vairs tikai 199 tūkstoši. Tas ir atsevišķa pētījuma vērts temats, bet ļoti būtisks faktors varētu būt tas, ka tieši krievu tautības sabiedrības daļa noveco visstraujāk. Precīzāk sakot, ik gadu mirušo skaits kritiski pārsniedz jaundzimušo skaitu.

Ir pamats uzskatīt, ka tieši viņu intereses it kā pārstāvošie politiķi ir visvairāk atbildīgi par šo situāciju. Viņi ir bijuši mazaktīvi, aizstāvot demogrāfijas risinājumus kopumā, savu retoriku būvējuši uz depresīviem stāstiem, cik „krieviem Latvijā grūta dzīve”, un pretojušies izglītības sistēmai vienā valodā. Rezultātā jaunās krievu ģimenes nonākušas emocionālā nedrošības zonā, īpaši, ja viņiem nepilnīgās valodu apmācības dēļ bijis grūti iekļauties sabiedrībā, darba tirgū, sociālajā dzīvē. Tas viņus spieda pirmos doties prom no Latvijas vai arī paliekot neveidot tik lielas ģimenes, cik varētu emocionāli un sociāli stabilākos apstākļos. Bet šajā nosacītajā „valodas geto” viņus būtībā iedzina pašu politiķi, kuriem bija izdevīgi uzturēt pēc iespējas vairāk sadalītu sabiedrību. Jo, ja krievu jaunieši labāk apgūtu valsts valodu, viņiem būtu krietni mazāk iemeslu balsot par šīm partijām.

Nākamais nosacītais Saeimas uzvarētājs ir partija „Kam pieder valsts?” jeb KPV LV ar 16 vietām. Pēc sava ļoti aktīvā, agresīvā stila tā faktiski kopēja pasaulē šobrīd labāk redzamos populistiskos spēkus. Latvijā jau agrāk dažas partijas bija iemēģinājušas roku populismā, bet tie bija amatieriski mēģinājumi. KPV LV visu darīja profesionāli un kā pēc notīm. Ārēji dumpinieciskais spēks, nopietnāk skatoties, bija rūpīgi trenēts, saliedēts un mērķtiecīgs. Viņi nekautrējās bliezt pēc populisma „pilnas programmas”. Kas viņiem patiesībā aiz muguras stāvēja, vēl ilgi būs nopietnu pārdomu vērts temats.

Viņiem uz pēdām ar līdzīgu rezultātu – 16 vietām sekoja cita jaunā protesta partija „Jaunā konservatīvā partija”. Ja neskaita pašu līderi Jāni Bordānu, tad kopumā viņi patiešām ir nosacīti jauns spēks uz Latvijas politiskās kartes. Piedevām veidots salīdzinoši ilgi – Bordāns partiju mērķtiecīgi būvējis vairāk nekā četrus gadus. Partijā ir gana daudz lietpratīgu speciālistu, nākotnē tā var progresēt par nopietnu spēku, ja vien spēs izturēt lielās politikas ugunskristības. Īpašu uzmanību der pievērst deputātei, kultūrsocioloģei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai. Viņa ir pazīstama kā cilvēks ar ļoti augstu sirds inteliģenci, kas Latvijas lielajā politikā nav bieža parādība. Latvijas intelektuāļu aprindās viņa ir labi pazīstama, bet plašākai sabiedrībai viņa varētu būt pozitīvs pārsteigums.

No jaunpienācējiem labus rezultātus uzrādīja arī apvienība „Attīstībai/Par!”. Tas ir nosacīti liberāls spēks, kaut gan redzamākos politiķus grūti nosaukt par jauniem. Lielākā daļa no viņiem politikā ir jau sen, un viņu reputācijas ir pretrunīgas.

Jāatceras, ka demogrāfija līdzās aizsardzībai ir katras atbildīgas valsts stratēģiskā prioritāte. Īpaši tik skaitliski mazai tautai kā latvieši. 90. gadu demogrāfiskā „bedre” un pēc tam 2000. gadu sākuma „trekno gadu” un „gāzi grīdā” postošā politika ir iecirtusi ļoti smagus robus latviešu nākotnes paaudzēs. Nedrīkst aizmirst, ka saskaņā ar ANO datiem Latvija kā valsts procentuālā izteiksmē ir pazaudējusi visvairāk iedzīvotājus. Te nav runa par iedzīvotāju vienkārši skaitlisko kritumu, problēma ir dziļāka – latviešiem kā tautai ir teju vai sagrauta tā dēvētā „vecuma piramīda” – jauno skaits iepretim vecajiem ir kritisks. Kā tauta mēs novecojam traģiskā ātrumā. Situāciju var glābt, tikai rīkojoties ļoti enerģiski. Vai to spēs izdarīt sašķelta, sadrumstalota Saeima – tas ir nopietns jautājums.

Noslēgumā gan ir arī cerīga nots. Pašreizējais politiskais sadalījums un izmaiņas valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā dod pamatu cerībām, ka 2019. gadā par prezidentu varētu ievēlēt pieredzējušo Eiropas tiesas tiesnesi, cilvēku ar neatkarīgu un stingru politisko mugurkaulu, valstisku redzējumu – Egilu Levitu.

Pārpublicēts no jaunagaita.net

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...