Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Gaļas stulbums

Mareks Vilkins
09.02.2017.
Komentāri (631)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.

Apkopojot medību ideologu prātuļojumus, iezīmējās šāda aina: no dabas (lasi - meža) attālinātie ne-mednieki nesaprotot, ka decembrī lūšu mazuļi vairs nav nekādi pūkaini un nevarīgi kaķēni, bet gan absolūti patstāvīgi plēsēji, kuriem nomedīt stirnu nesagādā nekādas grūtības. Protams, neiztika arī bez jau ierastajiem pantiņiem par „zinātni” un „stabilajām vilku un lūšu populācijām”, kuras vajag saprātīgi apmedīt, lai Latvija nepārvērstos par vilku un lūšu rezervātu, kur nemitīgi notiek uzbrukumi aitām, suņiem un pašiem cilvēkiem. Nobeigumā sekoja slavas dziesmas čaklajiem medniekiem, kuri, nošaujot mežacūkas un aļņus, no milzīgiem postījumiem pasargājot zemkopjus un mežsaimniekus.

No pievienotajiem attēliem, kuros redzams Latvijas valsts mežos strādājošais jurists Mārtiņš Putniņš, ikviens var apskatīt decembrī nošautos lūsēnus un padomāt, cik ticami ir mednieku apgalvojumi, ka, nošaujot viņu māti, šie lūsēni izdzīvos, jo ir "stirnu bieds".

Tāpat ikviens var paskatīties portāla medniekiem.lv trofeju galeriju un redzēt, cik lieli ir pieauguši lūši (meitenes dzimumgatavību sasniedz 2 gadu vecumā, bet puiši - 3 gadu vecumā) un cik – 6-7 mēnešus veci kaķēni decembrī. Starpība ir tik uzkrītoša, ka ikvienam medniekam Gunitas Kaņepes vietā uzreiz vajadzēja būt skaidram, ka ieraudzītais dzīvnieks ir pieaudzis lūsis - līdz ar to pastāv iespēja, ka tā ir māte ar mazuļiem.

Pieaugušiem lūšiem izdevusies nav katra medību reize - nav tā, ka lūsis laiski pieiet klāt stirnai, kura vēl nometas augšpēdus un ļauj lūsim viņu nokost. Lūšu mazuļi zīž pienu līdz 3-6 mēnešu vecumam - tātad uz decembri, kad sākas lūšu medību sezona, viņi tikai pārtrauc zīst pienu. Lūšu mazuļiem svarīga ir katra medību pieredze kopā ar māti, un to viņi tikai sāk apgūt vēlā rudenī / ziemas sākumā – līdz ar to, ja nošauj māti decembrī, tad liela varbūtība, ka mazuļi ies bojā.

Kārtējo reizi apstiprinās tas, ko par medniekiem saka Jānis Ozoliņš (bijušais VMD Medību daļas vadītājs un vilku/lūšu monitoringa vadītājs): “Latvijas vidusmēra mednieks pat ar medību vadītāja kvalifikāciju noteikti nav profesionālis savvaļas populāciju apsaimniekošanā.” Un tas pēc 20 gadus ilgām pūlēm izskaidrot elementāras lietas par vilku un lūšu monitoringu. Mednieku ideologiem V.Lūsim, J.Baumanim, H. Barvikam un L.Dombrovskai patīk murmināt [frāzītes] par "zinātni" un "monitoringu", bet izpratne par monitoringa parametriem viņiem joprojām ir tumša bilde.

Par Latvijas mednieku poļitruku stulbumu lielāks ir tikai viņu melīgums un liekulība. Kā raksturīgu piemēru aplūkosim nemitīgās vaimanas par Zviedrijas vilkiem, kas specializējušies medību suņu nokošanā. Zviedrijā gadā notiek 30-40 vilku uzbrukumi medību suņiem, un 80% no šiem incidentiem notiek tieši medību laikā. Izvērtējot datus, izrādījās, ka, rīkojot medības vilku pāra teritorijā, varbūtība, ka medību suns tiks savainots vai nogalināts, ir 1 no 9000 medību dienām un 1 no 5000 medību dienām, ja medības notiek vilku ģimenes teritorijā. Tātad, ja 150 mednieki rīko medības 20 dienas sezonā, tad incidents notiks reizi trijos gados, ja medības notiek vilku pāra teritorijā, un reizi divos gados, ja medības notiek vilku ģimenes teritorijā.

Tāpat nozīme ir medību suņa šķirnei - gandrīz visi takši un dzinējsuņi sadursmē iet bojā, bet tikai daži bīgli un zviedru aļņu suņi. Turklāt tie suņi, kas tiek nodarbināti suņu laukumos, vilku uzbrukumus piedzīvo retāk, - iespējams, tāpēc, ka ir ar izkoptākām saskarsmes prasmēm, un tās lieti noder konfliktsituācijās ar vilkiem. Ieteikumi, lai samazinātu uzbrukumu skaitu, ir - pirms medībām noskaidrot, vai teritorijā ir svaigas vilku pēdas, kā arī uzturēt sakarus ar vietējiem iedzīvotājiem par vilku pēdu pamanīšanu un nodrošināt suņus ar aizsargvesti, un katrā medību reizē palaist vairākus suņus vienlaicīgi.

Bet visa šī zviedru suņu lieta nobāl Latvijas realitātes priekšā, kur, kā to video intervijā medību poļitrukam Andrim Zariņam atgādina Jānis Ozoliņš, mednieki gadā nogalina 800 suņus - citus gadus pat vairākus tūkstošus. Kā tas notiek var izlasīt rakstā par vilku suni Reju, kuram mednieku lamatas (ar kaulu kā ēsmu) pārlauza mugurkaulu ("Pierīgas mežos mednieku lamatas nogalina suni"). Mednieku reakcija bija tipiska: savu vainu neatzīt un uzstāt, ka viss ir likumīgi. Turklāt melīgais nezinītis - portāla ”Medniekiem.lv” valdes priekšsēdētājs un mednieks ar divdesmit gadu pieredzi - Andris Zariņš dievojās: "Es pirmo reizi redzu, ka suns tur ielien.” Lai gan pat es zinu vairākus medniekus, kuriem lamatas sakropļoja medību suņus. Tāpat Teiču rezervāta nomales vilku šāvējs Uģis Bergmanis arī var pastāstīt, kā viņa medību suņus traģiski nejauši nošāva mednieki.

Ir tikai viens jautājums - kad Latvijas medību ideologi un poļitruki pastāstīs saviem zviedru kolēģiem, ka viņi gadā nogalina vairākus tūkstošus suņu, un kad atzīsies Latvijas sabiedrībai, ka štopē četras reizes vairāk medījuma gaļas nekā zviedru nabadziņi? Jo, lai gan ieteicamais maksimālais sarkanās gaļas daudzums uz pieaugušu cilvēku ir 25 kg gadā, pagājušajā sezonā nošāva tik daudz pārnadžu, ka uz katru Latvijas badakāsi sanāca 200 kg sarkanās gaļas (Zviedrijā uz mednieku sanāk 50 kg gaļas gadā). Aplūkojot veselības statistiku, redzam, ka galvenie mirstības cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgie audzēji. 2016.gada septembrī publicēja pētījumu, kur apsekojot 75 tūkstošus zviedru sievietes un vīriešus, tika konstatēts, ka neatkarīgi no patērētā augļu un dārzeņu apjoma pārmērīgs sarkanās gaļas patēriņš noved pie 20-30% lielākas mirstības no sirds un asinsvadu slimībam.

Jāņem vērā, ka runa iet par „zviedru pārmērībām” - salīdzinājumā ar Latvijas badakāšiem zviedru gaļēdāji ir veģetārieši. Turklāt pedantiskie zviedri ir pacentušies arī noskaidrot svina daudzumu medījuma gaļā. Rezultāti nav iepriecinoši - medījuma gaļas ēdājiem svina saturs asinīs ir uz pusi lielāks un 70% no vīriešiem, 30% no sievietēm un 40-50% no bērniem, kuri uzturā lietoja medījuma gaļu, svina saturs asinīs pārsniedza pieļaujamo daudzumu. Protams, arī medību suņi cieš no paaugstināta svina satura daudzuma savās asinīs.

Mednieku ierastais skaitāmpantiņš ir par veselīgo gaļu, kuru viņi paši nomedījot. Tikai viņi aizmirst piebilst, ka brieži, aļņi, stirnas un mežacūkas - ko viņi nošauj - aug un barojas ne-mednieku īpašumos. Mednieku skaits uz papīra ir 20 tūkstoši (jeb 1% no Latvijas sabiedrības), bet pārnadži gandrīz visu savu barību iegūst LVM apsaimniekotajos mežos (kas pieder sabiedrībai kopumā), 150 tūkstošos privāto meža īpašnieku platībās (no kuriem tikai nedaudzi ir mednieki) un ne-mednieku apstrādātajos sējumos.

Turklāt medību kolektīvos lielākoties nav brīvu vietu, un iekšā tikt var tikai caur pazīšanos un blatu - līdz ar to, pat ja ne-mednieki nokārtotu mednieku eksāmenu, tas nebūt nenozīmē, ka viņi tiktu pie gaļas. Jo neviens badakāsis negrib samazināt savus 200 kg gaļas podu apjomus, un katrs rīma saprot, ka, izdalot medījuma gaļas apjomu uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, katram sanāk tikai 2 kg gaļas. Bet bez Āfrikas cūku mēra paņemtajām mežacūkām vispār sanāk tikai viens kilograms uz iedzīvotāju.

Pat, ja mednieku skaits pieaugtu līdz 3% kā tas ir Zviedrijā, tas nozīmētu trīsreiz mazākus gaļas podus - tādu šoka terapiju Latvijas mednieka gaļas rīšanas nomocītā sirsniņa neizturētu. Rijība ir viens no septiņiem nāves grēkiem, un to simbolizē hibrīds ar tārpiņgalvas mutīti un dinozaura kuņģi - kā rezultātā nelaimīgo nomoka mūžīgais izsalkums. Tāpēc resnajam badakāsim pat ar 200 kg gaļas ir par maz, un viņam skauž, ja kāds kumoss tiek arī vilkam un lūsim. Un, lai nodrošinātu savus gaļas podus, mednieki katru gadu apšauj 43% no vilku populācijas un 20-25% no lūšu populācijas (trešdaļu no nošautajiem veido mazuļi). Rezultātā Latvijas meži ir pārvērsti par mežacūku un briežu fermu, un mednieki grib līst iekšā pat nacionālajos parkos Slīterē un Ķemeros.

92% no iekšzemes kopprodukta (IKP) veido pilsētas un tajās dzīvo 70% no Latvijas iedzīvotājiem, kuru vērtības ietver līdzāspastāvēšanu ar savvaļas dzīvniekiem Latvijas dominējošajās / visizplatītākajās ekosistēmās – mežos (no kuriem puse ir valsts īpašumā) un purvos - īpaši ar tādu ekosistēmas atslēgsugu (keystone species) kā Eiropā aizsargājamā vilku suga.

Ja pārtiku iegūst no lauksaimniecības, tad savvaļas dzīvnieki jāliek mierā – jāļauj Dabai regulēt procesus ekosistēmā (Latvijā dominējošā ekosistēma ir mežs, bet atslēgsuga (keystone species) - kuras ietekme uz procesiem ekosistēmā ievērojami pārsniedz tās pārstāvju kopējo skaitu - mežā ir tieši vilki un lūši, nevis mežacūkas, brieži, stirnas vai aļņi.

Pilsētu iedzīvotāji, kuri veido lielāko daļu IKP (līdz pat 90%), ir pret nepamatotu vardarbību pret savvaļas dzīvniekiem (tai skaitā, mednieku vēlmi apšaut pēc iespējas vairāk vilku un lūšu, lai tikai pašiem būtu ko vairāk šaut).

Tātad pilsētnieku (tai skaitā, gaļēdāju) intereses (nostāja) attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem mežā ir atšķirīgas vai pat pretrunā ar mednieku interesēm. Jo pilsētnieki dod priekšroku ekoloģijai mežā (lai Daba pati sakārto procesus mežā caur vilku un lūšu ietekmi uz pārnadžu populācijām), nevis mežacūku u.c. pārnadžu sugu nobarošanai visu cauru gadu.

Tātad no pilsētnieku un laukos dzīvojošo ne-mednieku (t.i. Latvijas iedzīvotāju vairākuma) viedokļa priekšroka uz pārnadžiem mežā ir vilkiem un lūšiem - un nevis medniekiem.

Realitātē viss ir pilnīgi otrādi: ne-mednieku īpašumā un pa kluso pretēji sabiedrības prioritātēm katru gadu Latvijas mežos maksimāli apšauj Eiropā aizsargājamas sugas pārstāvjus - vilkus un lūšus -, lai resnās rīmas varētu nolocīt 200 kg sarkanās gaļas. Kā kaut kas tāds ir iespējams? Sabiedrība ir neziņā par to, kas notiek Latvijas mežos, jo par to klusē masu mediji un bioloģijas skolotājas.

Kopš 1998.gada Latvijā vilki katru gadu tiek medīti 43% apmērā no populācijas, un laikrakstos „viedokļu daudzveidību” pārstāv, no vienas puses, vilku un lūšu monitoringa vadītājs Jānis Ozoliņš, kurš vēlas saglabāt vilku apmedīšanu 43% apmērā (un lūšu apmedīšanu – 25% apmērā), un, no otras puses, mednieki, kuri pieprasa vilkus un lūšus medīt vēl intensīvāk. Savukārt vidusskolu bioloģijas skolotāju vidū tipiska rīcība ir iemest aci VMD mājaslapā, kur viņas ierauga, ka Latvijā medību sezonas beigās esot 1600 lūšu un 1200 vilku. Pēc tam klasē ar mierīgu sirdsapziņu var glupi atkārtot, ka Latvijā medības ir nepieciešamas, lai „saprātīgi kontrolētu vilku un lūšu skaitu”.

Ja būtu 1600 lūšu un 1200 vilku, pirms dzimst mazuļi maijā (jo „uzskaiti” veic medību sezonas noslēgumā, kad vairums lūšu un vilku jau ir nošauti), tad vasarā vajadzētu būt vairāk par 3000 vilku un 3000 lūšu Latvijā. Pēc mednieku un bioloģijas skolotāju ieskata vilki var dzīvot smilšukastē, bet lūsīši vispār uz īkšķa var sēdēt.

Tāpēc viņām nebija nekādu īpašu iebildumu, kad Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Guna Taube 2014. gada Ziemassvētku nedēļā četru dienu laikā piedalījās lūšu ģimenes apšaušanā Rubenes pusē (pati arī vienu nošāva). Nākamajā gadā nevienu lūsi Rubenes pusē nenošāva, jo nebija vairs, ko šaut. Taubes gadījums ilustrē lūšu situāciju Latvijā kopumā - tiklīdz no Igaunijas neienāk lūši, tā vairs nav, ko šaut, jo lūšu dzimstība nespēj nosegt iztrūkumu populācijā, kuru rada Latvijas mednieku pārmērības.

2015./2016.g. sezonā lūšu sākotnējā kvota bija 150, un mednieki prognozēja, ka to ātri sasniegs un klāt piemetīs vēl 50 lūšu atļaujas. Bet, lai gan sniegs bija visus četrus mēnešus un jau 6.janvārī VMD atcēla teritoriālos ierobežojumus, pa visu sezonu nošāva 115 lūšus. Parasti 4/5 no kvotas nošauj Vidzemē - Latgalē, tas ir, reģionā, kam ir kopēja robeža ar Igauniju, kur lūšu populācija bija tuvu vides ietilpībai un jaunie lūši nevarēja izcīnīt sev teritoriju, kur "likumīgi" medīt un pie izdevības arī pāroties, jo visas vietas jau bija "aizņemtas". Rezultātā šie jaunie lūši ieceļoja Latvijā (Vidzemē un Latgalē), kur dēļ intensīvās medību slodzes ātri atbrīvojās brīvas teritorijas, kur jaunienācējiem dzīvot. Nākamajā sezonā viņus, protams, apšāva.

Tā tas turpinājās, kamēr divus gadus pēc kārtas bija samērā bargas ziemas (2009-2011) un lūšu pamatbarība - stirnas - stipri samazinājās. Igauņi uzreiz nenoreaģēja un nesamazināja lūšu kvotas lielumu. Igaunijas lūšu populācija ievērojami saruka divu gadu laikā (no 103 kaķenēm ar mazuļiem 2011.gadā uz 46 kaķenēm ar mazuļiem 2013.gadā). Bet atšķirībā no Latvijas viņi ir spējīgi ierobežot gan vilku, gan lūšu medības - 2013.gadā ļāva nomedīt 16; 2014.gadā - 2; pērn - 19 lūšus. Par Latviju ir stipras šaubas - te lūšus un vilkus "kapās", kamēr Brisele neiejauksies.

Un tas, ka četros mēnešos nošāva 115 (kas ir mazākais rādītājs kopš 2007.gada), parāda, ka, tiklīdz vairs neienāk jaunie lūši no Igaunijas, tā mūsējie - pēc tam, kad apšāvuši Igaunijas lūšus - vairs nevar izpildīt kvotas apmēru. Šogad būs vēl mazāk lūšu, ko apšaut, jo lūšiem dzimstība un izdzīvošanas procents ir diezgan zems - lūši ir vientuļnieki, un mātei, kura viena pati rūpējas par mazuļiem, dzimst ~2 kaķēnu, bet gada vecumu visi lūsēni nesasniedz.

2009. gadā igauņu pētnieki jaunai lūsenei uzlika kakla siksnu ar raidītāju un pēc signāliem uzzināja, ka viņa devusies uz Latviju, kur viņai piedzima kaķēni. Vēlāk visus nošāva Latvijas mednieki.

Roku rokā ar rijību iet melu kultūra, kas jāizplata masu medijos par lūšiem un vilkiem, lai tikai nodrošinātu sev pienākošos 200 kg gaļas. Tā, piemēram, medību ideologiem un poļitrukiem J.Baumanim, H.Barvikam, A.Pukstam un A.Zariņam patīk šļupstēt par Latvijas vilku rezervātu, kas novedīs pie ekonomikas sabrukuma, bet fakti ir nepielūdzami:

Latvijā mednieki nošauj lūšus un vilkus virs dabiskās mirstības procenta, un vilku blīvums, salīdzinot ar Poliju, Vāciju vai Minesotas un Viskonsīnas štatiem, ir vismaz uz pusi mazāks – 2014.gada decembrī bija šādi dati:

- Polijā vilku teritorija ir 61 500 km2, un dzīvo 1276 vilku jeb 20.75 vilku uz 1000 km2;

- Vācijā vilku teritorija ir 12 -13 000 km2, un dzīvo 250 vilku jeb 19.2 – 20.8 vilku uz 1000 km2;

- Minesotā vilku teritorija ir 70 000 km2, un dzīvo 2221 vilku jeb 32 vilku uz 1000 km2

- Viskonsīnā vilku teritorija ir 44 000 km2, un dzīvo 771 vilku jeb 17.5 vilku uz 1000 km2

Tikmēr Latvijā vilku teritorija ir 30 000 km2 ,un dzīvo 200-300 vilku jeb <10 vilku uz 1000 km2, un visas runas par "rezervātiem visas Latvijas teritorijā" ,"ekonomikas sabrukumu" un "cilvēku dzīvību apdraudējumu" ir pilnīgs blefs, lai saglabātu esošo kārtību. Ne Polijā, Vācijā, nedz arī Minesotā un Viskonsīnā ekonomika nav sabrukusi, un cilvēki ir sveiki un veseli. Turklāt visās šajās zemēs gan cilvēku blīvums, gan mājlopu skaits ir daudzas reizes lielāks nekā Latvijā.

Tāpat ari frāzītes par to, ka, ja aizliegs vilku un lūšu medības, tad malumednieki nošaus visus vilkus un lūšus, ir jāuztver kā blefošana un apzināta melošana. Malumedības nevar pārsniegt esošo medību slodzi, jo:

 a) mednieki pat Neatkarīgajā Rīta Avīzē neslēpj, ka “kārtīgs mednieks” nelaidīs garām izdevību nošaut vilku „saudzējamajā laikā” (kad mazuļiem ir lielākā mirstība);

 b) malumedības nenotiks ar karodziņiem un 100 mednieku piedalīšanos;

 c) lūšus lielākoties nošauj, kad ir sniegs, jo bez sniega viņi ir nemanāmi un nedzirdami (jo negaudo kā vilki) un 4 mēneši no decembra līdz aprīlim ir maksimāli ilgs laiks, kad potenciāli iespējams sniegs – līdz ar to praktiski pašlaik Latvijā nav nekādu medību ierobežojumu attiecībā uz vilkiem un lūšiem;

 d) Polijā ierobežojums nevis palielināja malumedību skaitu, bet gan laika gaitā samazināja (kopš 1998.gada).

Vācijā piemērotas teritorijas ir 440 vilku ģimenēm, un Vācijas valdība un sabiedrība arī mērķtiecīgi rīkojas, lai to nodrošinātu. Vācijas vides ministre Bārbara Hendriksa skaidri un gaiši pateica, ka medniekiem ir jābeidz lasīt pasakas par Sarkangalvīti un laiks kļūt pieaugušiem.

Valdība izveidoja centru, kura uzdevums ir izglītot sabiedrību par vilkiem un kā uzvesties, ja kādu vilku iznāk arī ieraudzīt. Centram ir piešķirts 425 tūkstošus eiro liels finansējums, un ikviens saprot, ka tā galvenais uzdevums ir audzināt potenciālos malumedniekus, jo neviens cits vilkus netaisās apdraudēt.

Latvijas sabiedrības sašutums par Gunitas Kaņepes trulo prieka izpausmi par nošauto lūšu māti liecina nevis par „sakāpinātu emocionalitāti”, bet gan par masu mediju līdzšinējo klusēšanu par to, ko mednieki dara ar Eiropā aizsargājamu sugu parstāvjiem ne-mednieku mežā. To, ka trešdaļa no visiem nošautajiem lūšiem un vilkiem ir viņu mazuļi; ka pavasarī nošauj vilku un lūšu mammas ar mazuļiem vēderā; ka populācijas ir stabilas, tikai pateicoties no Igaunijas un Lietuvas ienākošajiem lūšiem un vilkiem.

Nošautā lūšu māte atvēra sabiedrībai acis un izgaismoja, cik dīvaina ir Latvijas valsts iestāžu un masu mediju attieksme pret vilku un lūšu medībām. Ja Vācijā un Polijā sabiedrība domā, kā mazināt mednieku tumsonību attiecībā pret vilkiem un lūšiem, tad Latvijā - kā normalizēt un par ikdienišķu padarīt maksimālu vilku un lūšu populāciju apšaušanu. Un šī Latvijas novirze arvien vairāk nav pieņemama ne tikai rietumeiropiešiem, bet arī mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, kuru vilkus un lūšus mēs apšaujam. Par to jau raksta gan leišu DELFI, gan Igaunijas lūšu monitoringa vadītājs Pēps Mannils.

Pēc šī nelielā pārskata par mednieku uztveres neatbilstību realitātei neizbēgami rodas jautājums: kurā galaktikā Latvijas mednieki ir noparkojuši savas smadzenes?

Secinājums - jo vairāk rij gaļu, jo cilvēks paliek stulbāks, un Latvijas medniekiem ir tas gods būt pasaules stulbākajiem medniekiem, kuru galvenā iezīme ir vēlme rīt kļūt vēl stulbākam, nekā esi šodien.

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...