Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī netipiski, ka 2023. gadu sākam ar tehnisko valsts budžetu, redzot, cik lielu daļu no siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisijām veido transports un cik tālu esam no Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem, manuprāt, šis ir iespēju laiks. Proti, valstij ir iespēja veikt fundamentālas izmaiņas grantu atbalstā elektromobilitātes veicināšanai Latvijā, sevišķi biznesa segmentā. Protams, ir skaidrs, ka mums apkārt vairākas krīzes, ar kurām jācīnās, taču jāņem vērā, ka, aizmirstot par klimata problēmām, tās soli pa solim kļūs par nenovēršamu kataklizmu.

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pērn pausto transporta nozare rada gandrīz trešo daļu no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, kur lielākais emisiju avots ir tieši autotransports. Ir skaidrs, ka transporta sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu. Vienlaikus zināms, ka nākotnē šī sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums lielā mērā būs saistīts tieši ar elektrifikāciju.

Tikmēr, paraugoties uz Eiropas datiem, iezīmējas vēl skaudrāka situācija. Eiropas Vides aģentūras 2021. gada ziņojums par transporta ietekmi uz vidi Eiropas Savienības valstīs liecina, ka transportlīdzekļi ir atbildīgi par ceturto daļu siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisiju, turklāt ceļu transports veido lielāko daļu šo izmešu – 72%.

No 2000. gada līdz 2019. gadam CO2 izmešu apjoms, ko veido pasažieru transportlīdzekļi, ir kāpis par 5,8%. Tātad, lai mēs kā bloka valsts tiektos uz ES kopējiem klimata mērķiem, ir steidzīgi jārod papildus risinājumi, kā veicināt pāreju uz “zaļu” mobilitāti kā paradumu, tā transportlīdzekļu pieejamības ziņā.

Latvijā privātpersonām pieejams valsts atbalsts elektroauto un hibrīdauto iegādei – VARAM atbalsta programmā kopējais pieejamais līdzfinansējums ir 10 000 000 eiro. Lai gan pašreizējie dati liecina, ka no pieejamā finansējuma iztērēti 2,5 miljoni eiro, patiesā aina atspoguļosies tikai pavasarī, jo jāņem vērā, ka daudzi pircēji jaunos spēkratus vēl gaida, bet līdzfinansējumu saņems tikai pēc spēkrata piegādes.

Pašlaik privātpersonu vidū interese par elektroauto ir augsta. Ikdienā novērojam, ka cilvēki ir informēti par valsts atbalsta pieejamību un, nosveroties par labu šāda transportlīdzekļa iegādei, arī izmanto to. Saprotams, ka visu uzreiz nevar vēlēties, taču, ja vienai sabiedrības daļai vismaz viens nozīmīgāks atbalsta mehānisms ir pieejams, tad biznesa sektors patlaban ir pabērna lomā.

Jāapzinās, ka uzņēmumu autoparki veido nozīmīgu skaitu transportlīdzekļu uz Latvijas ceļiem. Tikpat būtiski ņemt vērā, ka Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, uzņēmumi ir pietiekami motivēti, lai īstenotu savas ilgtspējas stratēģijas, kur visbiežāk galvenā loma ir tieši pārejai uz videi draudzīgu transportu. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka interese par elektroauto uzņēmumu vidū aug, ko sevišķi veicinājušas straujas degvielas cenu svārstības, zemas elektroauto uzturēšanas izmaksas, uzņēmumu investīcijas dažādu alternatīvu enerģijas avotu attīstībā, piemēram, saules paneļos u.tml.

Tieši tāpēc valstij ir “jānoķer” šī uzņēmēju motivācija īstajā brīdī, sniedzot arī savu artavu jaunu un ilgtspējīgu mobilitātes paradumu veidošanā. Diemžēl, nerodot finansiālus atbalsta mehānismus juridiskajam segmentam, palaižam garām Latvijas iespēju piedzīvot izrāvienu pārejā uz elektromobilitāti.

Ja paraugāmies uz kaimiņu pieredzi, Lietuvā valsts atbalsts ir pieejams arī uzņēmumiem, un izskanējis, ka to no 4000 eiro vienai automašīnai plānots palielināt līdz 6000 eiro. Papildus tam, Lietuva nupat ieviesusi 0% PVN likmi “zaļajam” transportam, kuru iegādāsies uzņēmumi, tā izveidojot Baltijā mērķtiecīgāko atbalsta programmu mobilitātes “zaļināšanai”, skaļus lozungus pārvēršot praktiskā darbībā.

Nevar noliegt, ka uzņēmumi iegādājas elektroauto, pat ja trūkst valsts atbalsta. Tomēr, ja šāds atbalsts būtu, mēs būtu ceļā uz videi draudzīgu pārvietošanos valstiskā līmenī. Lai to izdarītu, tādiem elektroauto ieguvumiem kā bezmaksas stāvvietām, ekspluatācijas nodokļa nepiemērošana, iespēja braukt pa sabiedriskā transporta joslām, samazināta uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme u.c. kopā ar valsts finansiālo atbalstu jābūt vismaz vienlīdz izdevīgiem ar iekšdedzes dzinēju auto izmaksām.

Aizvien esmu pārliecināta, ka Latvijai nepieciešams individuāls plāns, kā veicināt pāreju uz “zaļu” mobilitāti, lai 2035. gadā, kad ES tiks pārtraukta auto ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība, mēs nekļūtu par nolietotu Rietumeiropas turīgo valstu spēkratu kapsētu. Taču, konstanti nestrādājot pie risinājumiem, tālāk par punktu, kurā esam šobrīd, netiksim.

Bažas rada arī tas, ka citu krīžu ēnā aizmirstam par klimatneitralitātes mērķiem – tie var šķist otršķirīgi, bet jāatceras, ka klimata pārmaiņas atrodas soli no neatgriezeniskas katastrofas. Tāpēc ceru, ka, valstsvīriem lemjot par 2023. gada budžetu, tajā parādīsies atbalsta instrumenti uzņēmumiem pārejai uz videi draudzīgu transportu, vienlaikus stiprinot arī Latvijas kā “zaļas” valsts konkurētspēju.

* Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...