Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

7. maijā apritēja gads, kopš sociālajos tīklos twitter un Facebook tika uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Nesen līdzdalības platformā ManaBalss.lv tikuši savākti 10 370 cilvēku paraksti, tie pauduši atbalstu iniciatīvai par valsts valodas nostiprināšanu Latvijā likuma grozījumiem. Iniciatīva iesniegta Saeimā.

Iniciatīvu “Par valsts valodas statusa nodrošināšanu” iesniedza dzejniece un publiciste Liāna Langa, kura ikdienā vada un īsteno domubiedru kampaņu #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Entuziastu izveidotās kampaņas nolūks ir valsts valodas stiprināšana un Latvijas publiskās vides lingvistiskā derusifikācija, kas bija arī viens no Trešās atmodas mērķiem.

Lai arī latviešu valodai – vienīgajai valsts valodai Latvijā jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas bija jādominē publiskajā telpā, ilgus gadus vieglprātīgi tika pieļauta divvalodība un iztapīgs servilisms pret krievu valodu. Tas noveda pie tā, ka latvieši, īpaši jaunieši, kuri nezina krievu valodu, bieži vien nevarēja dabūt darbu Latvijā un spiestā kārtā devās prom paši no savas zemes. Diemžēl politiķi un valodas politikas īstenotāji, arī mediji Latvijā gadiem ilgi izlikās, ka šāda problēma nepastāv. Tādējādi piecdesmit okupācijas gadiem klāt jāskaita vēl trīsdesmit atjaunotās Latvijas gadi, kuros notika sabiedrības lingvistiskā krievināšana, atstājot dziļas pēdas sabiedrības domāšanā un valodas lietošanas paradumos.

Liāna Langa norāda, ka “uzsākt kampaņu mani pamudināja divvalodība de facto visā Latvijā, jo gan sabiedrība, gan valsts institūcijas un komercuzņēmumi ignorēja Satversmes burtu un garu, kā arī 2012. gada Valodas referendumā tautas lemto par vienvalodīgu valsti, kurā latviešu valoda ir visu sabiedrību vienojošā valsts valoda. Valoda ikvienai nācijai nešaubīgi ir varas instruments un ierocis. Latviešiem pašu valstī tā ir latviešu valoda. Līdz šim daudziem Latvijas krieviem pat nebija ienācis prātā, ka Latvijā uzrunāt latvieti krieviski būtībā ir lingvistiskas agresijas akts. Krievi vēlējās dzīvot pa vecam Latvijai padomju okupācijas laikā uzspiestā divvalodīgā vidē, savukārt latvieši vairs nē. Krievu valoda nozīmē “krievu pasaules” klātesamību. Pēc neģēlīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā to vairs negrib neviena civilizēta valsts”.

Par krievu valodas pārlieko izplatību Latvijā kā valsts apdraudējumu savā 2022. gada pārskatā norādījis Valsts drošības dienests: “Atzīmējams arī līdz šim plašais krievu valodas lietojums Latvijā, kas Kremlim atviegloja daļas mūsu valsts iedzīvotāju noturēšanu “krievu pasaulē”.”

Viena gada darbības laikā kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju kļuvusi populāra un izvērtusies par visas tautas kustību – tajā iesaistījušies daudzi simti brīvprātīgo, kas raksta vēstules institūcijām un uzņēmumiem, vēršas pie tiem soctīklos, aicinot izņemt krievu valodu no publiskās saziņas – tīmekļvietnēm, telefonpakalpojumiem (kur klientiem bija jāizvēlas viena no trim valodām) un publiskās ārtelpas. Kampaņa ir ietekmējusi arī sabiedrības lingvistisko uzvedību.

Latviešiem tā ir likusi domāt par latviešu valodas lomu un statusu, apzināties savus valodas lietošanas paradumus, piemēram, apjaust, ka ierastā pakalpība pret padomju okupācijas periodā uzspiesto krievu valodu un pretimnākšana tai nav pieņemama, un ka latviešu valoda konkurencē ar daudz lielāko krievu valodu ir aizsargājama nacionāla vērtība, ir Latvijas valsts identitātes galvenais pamats. Kampaņa ir cēlusi latviešu pašapziņu, atmodinājusi sparu iestāties par savām tiesībām, tostarp darbavietās, kur bieži nepamatoti tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas.

Pašvaldību, kapitālsabiedrību, ministriju un uzņēmumu saraksts, kuri gada laikā savās mājaslapās un cita veida informācijā atteikušies no krievu valodas:
https://runalatviski.latvijai.lv/atkrieviskota-latvija/

Kampaņas #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju manifests:
https://runalatviski.latvijai.lv/manifests/

2022. gada vasaras sākumā pēc Rūtas Dimantas iniciatīvas vieni no pirmajiem krievu valodu no savas tīmekļvietnes izņēma ziedot.lv, bet no telefoniskās saziņas ar klientiem – SIA Rīgas ūdens, publiski pateicoties kampaņai par pamudinājumu to darīt.
No nacionālas nozīmes muzejiem pirmais krievu valodu savā tīmekļvietnē atspējoja Māras Lāces vadītais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, pārējie viens pēc otra sekoja šiem iedvesmojošajiem paraugiem.

Kampaņas iespaidā pirmajā pusgadā pilnībā tika atkrieviskotas ministriju, daudzu pašvaldību un to padotības iestāžu tīmekļvietnes. Liela nozīme bija CSDD lēmumam par autobraukšanas eksāmena kārtošanu Latvijas iedzīvotājiem vienīgi valsts valodā, nevis arī krievu, kā līdz šim. Daudzi komercuzņēmumi savā vizuālajā komunikācijā atteicās no īpašā servilisma krievu valodai, turpretim daļa pagaidām nav pārliecināma no tā atteikties.

Būtisks pavērsiens bija krievu valodas versijas izņemšana no Ministru kabineta un valsts prezidenta mājaslapām.

Jau gadu iepriekš – 2021. gada 26. aprīlī valsts prezidents Egils Levits bija izsludinājis paziņojumu (valsts prezidenta paziņojums nr. 8. “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu.” Pieejams https://likumi.lv/ta/id/322742-par-latviesu-valodas-ka-vienigas-valsts-valodas-nostiprinasanu).

Paziņojumā definēta latviešu valodas konstitucionālā nozīme, vērtība un mērķis. Diemžēl daudzi, tostarp valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās, izlikās, ka šāda valsts prezidenta paziņojuma nemaz nav. Tas neizbrīna, jo Latvijā 30 gadus nemaz nav konkrēta atbildīgā par valsts valodu un valodas politiku, netiek pēc būtības un visaptveroši vērtēts latviešu valodas stāvoklis Latvijā.

Kampaņu #Runālatviski pamanīja un visaugstākajā līmenī atzinīgi novērtēja Valsts prezidents Egils Levits, 2022. gada 8. septembrī uzrunājot 13. Saeimas deputātus: “Bet it sevišķi gribu norādīt uz sabiedrības iesaisti. Piemēram, dzejnieces Liānas Langas un citu aktīvistu norādes uz krievu valodas nepamatoto izplatību ir daudziem likušas apzināties šo koloniālā mantojuma visredzamāko izpausmi. Un ļoti daudzi ir mainījuši savu nostāju. Jo mūsu valstij ir kopēja valsts valoda. Tā ir demokrātiskā saziņas valoda visiem, neatkarīgi no paralēli tai lietotās dzimtās valodas vai tautības.”

Gada laikā valodas lietojuma ziņā Latvijas publiskajā telpā ir notikušas labas izmaiņas: Latvija ir kļuvusi latviskāka, krievu valoda publiskajā telpā vairs nav pašsaprotamība. Tomēr ar sasniegto ir par maz, un kampaņa tiks turpināta.

Viens no kampaņas virzieniem ir pieredzes stāstu vākšana un apkopošana. Tāpēc tos Latvijas pilsoņus, kuri darbavietā Latvijā ir saskārušies ar diskrimināciju krievu valodas dēļ, kampaņas veidotāji aicina rakstīt uz epastu [email protected]. Anonimitāte tiek garantēta.

Kampaņas vizuāļi pieejami šeit:

https://failiem.lv/u/tpy4cuhcg

Aicinām tos izmantot un izplatīt!

Papildu informācija: Liāna Langa, tel. 29473913

E-pasts: [email protected]

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Vai īstie prezidenta amata kandidāti ir Mūrniece, Zīle un Simanovičs?

FotoTā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Lasīt visu...

21

Tiesības nogalināt: Krievijas gadījums

FotoKas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Lasīt visu...

3

Kaut kāds izlēcējs iedomājas, ka var domāt citādi nekā mēs, izcilie eksperti un speciālisti, kuriem ir pašreizējos datos balstīts pareizais viedoklis

FotoPēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
Lasīt visu...

21

Vai nākamais prezidents arī dalīs ordeņus savējiem un garāmgājējiem?

Foto“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Lasīt visu...

21

Prokremliskā pagale. Levits bija tieši tāds savā vietā, kāds bija nepieciešams prokremliskajiem spēkiem

FotoGrūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Lasīt visu...

21

Kā tad lai māca Latvijas vēsturi?

FotoLatvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Lasīt visu...

21

Nākamajam valsts prezidentam ir jāspēj vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos!

FotoPersonīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Naida kurināšanas troļļi Latvijā mēģina iebiedēt un apklusināt mūs, objektīvos, drosmīgos un sabiedrības interesēs strādājošos žurnālistus

Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu...

Foto

Rinkēviča unikālais skapis

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča gadījums Latvijas politikā ir saistāms ar mērķtiecīgu darbu, kur visa pamatā ir ne tikai spēja izmantot apstākļus, bet tos...

Foto

Baltkrievija Krievijas kabatā

Aleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies,...

Foto

Pietiek nopietnības: Maksimu Galkinu par valsts prezidentu!

Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju pēc Leviatāna k-ga atsacīšanās kandidēt, ierosinu meklēt neordinārus risinājumus. Viens no tiem būtu ārkārtas...

Foto

Cik baisi, ka lieliskais Latvijas nepārtrauktības doktrīnas tēvs Levits ir piekāpies prokremliskā oligarhāta kalpu sazvērestības priekšā

Ja vesels prezidents, vārdā Egils Levits, atsakās atkārtoti pretendēt uz...

Foto

Piesakos konkursā par vistukšāko un visfrāžaināko prezidenta amata kandidāta paziņojumu

Dārgie draugi! Es, tāpat kā daudzi, vēlos redzēt mūsu Latviju modernu un stipru. Moderna Latvija manā...

Foto

Valdība atļauj elpot

Šķiet, Latvijā var uzelpot brīvāk. Pat mediji informē, ka “uzpurņu” ēra beigusies. Ministru kabinets šā gada 9. maija sēdē tiešām mainīja epidemioloģiskās drošības...

Foto

Kremļa rokas nozākātajam Egilam Levitam ir ļoti zems reitings? Viņam vienalga nav alternatīvas, jo Gunāram Astram un Jānim Čakstem „reitings” bija vispār nekāds!

2019. g. jūlijā...

Foto

Gada laikā kampaņa „Runā latviski” panākusi ievērojamas pārmaiņas

7. maijā apritēja gads, kopš sociālajos tīklos twitter un Facebook tika uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Nesen līdzdalības...

Foto

Egila Levita kancelejas darbinieku algas ir tik mazas, ka drīz viņus piemeklēs bads

Ordeņu šķinda Rīgas pilī, Kremļa atbalstītāju bļaurības Esplanādē un “gatavošanās” 9. maija pseidosvinībām...

Foto

Nekonsekventi lēmumi un valsts spiediens uz tieslietu sistēmu ir nepieņemama un bezatbildīga rīcība

Pārsteidzīgi paziņojumi, nepamatoti izteikumi Latvijas politiskajai videi nav nekāds jaunums, taču tagad pieņemts...

Foto

Kliedzoši!

Šis ir KLIEDZOŠI! Es pats esmu vecāks, un sirds sažņaudzas, redzot, ka Latvijā notiek šādas drausmas. Man trūkst vārdu... Vai tas ir tas Latvijas izslavētais...

Foto

Bordāna “eža cimdu” mantiniece

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere plašā intervijā, liekulīgi iepinot tēzi par Temīdas apolitiskumu, cenšas pārliecināt publiku, ka “nevainīguma prezumpcija tiek un tiks augstā...

Foto

Tikai tautas ienaidnieki var neuzticēties Latvijas valsts lieliskajām institūcijām un šaubīties par demokrātijas noturību pasaulē

Ministres kundze! Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs! Karavīri un parādes dalībnieki!...

Foto

Krievi ir nosprieduši – ja nav taustāmas jēgas no viņu balsīm parlamentā, tad balsos par klauniem, būs vismaz jautrāk

Ukrainas karš liecina, ka pasaule nevar būt droša...

Foto

Kamēr policijā turpinās strādāt šādi andronkuļi, upuri neziņos

Sieviete, ko bijušais dzīvesbiedrs nodur maza bērna priekšā. Sieviete gaidībās, kuru dzīvesbiedrs nosit līdz nāvei, apzināti spīdzinot pirms...

Foto

Kas vispār var sodīt Levitu un viņa bandas dalībniekus?

Egils Levits un tā visa banda ap viņu, kas safabricēja kriminālprocesu un pasūtīja kratīšanas, meklējot Viltvārža un Valstsgribja manuskriptus - melnrakstus,...

Foto

Ar e-adresēm valsts aparāts ir modernizējis birokrātiju, taču par tās palielināšanas cenu

Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) ir valsts ieviests rīks, caur kuru tiek nodrošināta korespondence starp...