Finanšu policistu vēstule VID Cīrulei: esam tikuši pie recesijas, stagnācijas, zemākām algām un vadītājiem – „kārumniekiem”
Finanšu policijas pārvaldes darbinieki19.04.2017.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
Esam jau vairākas reizes griezušies pie Jums par kliedzošām lietām un notikumiem Finanšu policijas pārvaldē un arī Valsts ieņēmumu dienestā. Ja kādreiz likām cerības, ka, atnākot Jums un uzsākot vadīt Valsts ieņēmumu dienestu, notiks izmaiņas uz labo pusi, tad tagad skaidri ir redzams, ka Jūs kā arī visa varas vertikāle Valsts ieņēmumu dienestam esat atnesuši RECESIJU un STAGNĀCIJU. Solīto algas pielikumu un solīto godprātīgo jauno vadītāju vietā esam tikuši pie zemāka atalgojuma, īpaši jaunajiem darbiniekiem, un vadītājiem "kārumniekiem".
Personālvadības pārvaldes personāla administrēšanas daļas vadītāja Sanita Zilbereizena vairāku gadu garumā slēpj faktiskos Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku aiziešanas iemeslus, kuri ir:
1. labāks atalgojuma apjoms jaunajā darbavietā;
2. atalgojuma neadekvātums Valsts ieņēmumu dienestā ieguldītajam darbam;
3. izaugsmes trūkums;
4. jaunā darbavieta tuvāk dzīves vietai;
5. pārslodze;
6. izdegšana.
Jaunā atalgojuma sistēma nespēs noturēt jaunos vai spējīgos darbiniekus, un Valsts ieņēmumu dienestu turpinās pamest darbinieki. Kadru mainības faktiskos iemeslus arī turpmāk slēps un pasniegs kā pozitīvu praksi.
Šeit gribētos minēt, ka jaunajiem darbiniekiem tiek izvirzītas ļoti augstas prasības izglītībai un iepriekšējai darba pieredzei, kā arī jau esošajiem darbiniekiem kā viens no ikgadējās vērtēšanas obligātajiem nosacījumiem ir regulāra kvalifikācijas paaugstināšana un mācību nepieciešamība - un tas viss pie neadekvāti zemā atalgojuma speciālistiem ar augstāko izglītību, pārslodzes un izdegšanas darba vietā. Bet šādu iestādi - Finanšu policiju vadīt un arī izvirzīt šīs prasības var direktors, kura amatam ir izvirzītas ne mazāk nopietnas prasības.
Finanšu policijas pārvaldes direktora amatam nepieciešamās prasības ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālās zinātnēs vai tiesībās (maģistra grāds).
Personālvadības pārvaldes personāla administrēšanas daļas vadītāja Sanita Zilbereizena jau vairāk nekā gadu slēpj faktu, ka pašreizējam direktoram Edijam Ceipem ir akadēmiskā augstākā izglītība, specialitāte - pedagoģija, kvalifikācija - skolotājs (Latvijas Universitāte) un nepabeigta izglītība - publiskās tiesības Latvijas policijas akadēmijā.
E. Ceipe tiek slavēts kā pedagogs, kura iemaņas palīdzējušas vadīt Muitas policiju un saliedēt tās kolektīvu, taču realitāte ir pavisam savādāka. Ik dienu saskaramies ar šī "speciālista" pilnīgu nekompetenci un robiem Kriminālprocesa likuma pārzināšanā. Faktiski šī cilvēka nekompetence ir novedusi pie tā, ka viņu regulāri "apved ap pirkstu" ilggadējas un rūdītas darbinieces Marita Klikiča un Gita Plaude.
Sīkāk gribētos pievērsties vienai no pēdējām realizācijām, kura tika iedota Mihailam Demjanovam, kurš, saņemot materiālus, nezināja, ka M.Klikiča faktu ir jau izstāstījusi savam senam paziņam un noziedzniekam Raimondam Betheram, kurš informēja noziedzniekus par plānotajām Finanšu policijas darbībām.
Interesanti ir fakts, ka M.Demjanovam šī realizācija tika iedota, lai varētu viņu maksimāli noslogot, jo E.Ceipe ir apsolījis, ka M.Demjanovs nesūtīs ar Māri Martinsonu saistītos kriminālprocesus vajāšanai uz prokuratūru. Šis joks tika izspēlēts, lai M.Demjanovam būtu mazāk laika nodarboties ar vecām lietām un aktīvi pievērstos jaunajām.
Tiek nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu - rezultāts un Martinsonam izdevīgi, taču netika ņemts vērā fakts, ka M.Klikiča paziņos noziedzniekiem par plānotajām darbībām un uzsāks aktīvu pretdarbību.
Jau agrāk pieminētajā Finanšu policijas darbinieku gada seminārā G.Plaude piecēlās un lūdza piecelties tiem darbiniekiem, kas raksta sūdzības ģenerāldirektorei (Gita Plaude, neceri! Mēs nepiecelsimies, pagaidām...), Kā gan tas būtu iespējams?, ja jau uz to brīdi mēs zinājām par viņas attiecībām ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.
Jau tajā brīdī zinājām, ka mūsu rindas grasās pamest ilggadējs mūsu kolēģis – Čili Picas un Gan Bei lietu izmeklētājs, jo viņa lietvedībā tika nodots kriminālprocess pret Sprūdu un viņa darījumiem, kur viņš "zīmē" sev fiktīvus juridiskos pakalpojumus. G.Plaude pielika nopietnas pūles, lai palīdzētu savam draudziņam. Vienīgi priecē fakts, ka, pirms aiziet, izmeklētājs pielika visas pūles, lai krimināllietu savā lietvedībā pārņemtu prokuratūra. Lai veicas!
G. Plaudes tuvās attiecības sākās iespējams laika periodā, kad Sprūda kungs bija SIA Dzimtā Sēta administrators, bet Plaude veikusi operatīvo izstrādi attiecībā uz šī uzņēmuma amatpersonām.
Gitai Plaudei ir daudz izdevies panākt sev vēlamo rezultātu, vairākus gadus atpakaļ viņa paglāba sava paziņas dēlu, SIA Lotana amatpersonu no nopietnām nepatikšanām un kriminālatbildības. Šobrīd klīst baumas, ka Gita Plaude ir panākusi, ka Germanam Ivanovam (meitas civilvīram) ir izsniegti VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieka segdokumenti un viņš Gitas uzdevumā uzrunā cilvēkus, izsakot draudus, pat atsevišķos gadījumos, iespējams, ir iesaistījies koruptīvos darījumos.
G.Ivanovs ir "vicinājies" ar minētajiem segdokumentiem, bet iespējams, vienkārši stādijies priekšā kā VID darbinieks un uzrādījis savu dienesta apliecību. Vairākus gadus atpakaļ Valsts ieņēmumu dienestā tika saņemta sūdzība par Gitas Plaudes un Germana Ivanova darbībām, kas, iespējams, pat draudēja G.Plaudei zaudēt amatu, taču tā laika VID ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis lika pievērt acis uz viņu nelikumībām, un tās tika noslēptas dziļi skapī.
I.Cīrules kundze! Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
- cik ilgi sabiedrībai tiks slēpti patiesie VID darbinieku aiziešanas iemesli?
- kad darbiniekiem faktiski tiks paaugstinātas darba algas un nodrošināti normāli darba apstākļi?
- kad Ceipes kungs iegūs sava amata pildīšanai nepieciešamo izglītību?
- cik ilgi par mūsu vadītājiem būs cilvēki "vilkači uzplečos"?
- vai Marita Klikiča tiks sodīta par dienesta automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām?
- cik ilgi Jana Bilinska vizināsies ar dienesta automašīnu no Jelgavas (mājām) uz darbu Talejas ielā?
- vai Kristīnes Galvanovskas intīmās attiecības ar Jāni Boroviku netraucēs pildīt darba pienākumus?
- vai J.Boroviks ir devis atļauju K.Galvanovskai vizināties uz mājām ar dienesta automašīnu?
- vai Gitas Plaudes attiecības ar Sprūda kungu netraucē viņai pildīt dienesta pienākumus un skaidri domāt?
- vai G.Plaudes un K.Galvanovskas pašnāvnieciskās tieksmes neliek aizdomāties, ka viņām ir nepieciešama speciāla medicīniska komisija un apskate?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
