Es tagad pamēģināšu tēlot sociāldemokrātu, lai bīdītu savu veco programmu
Nils Ušakovs07.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvākajā nākotnē Latviju un Eiropu gaida pārmaiņas, kas pēc mēroga salīdzināmas ar 90. gadu sākumu. Šīs pārmaiņas diemžēl pavadīs dažādas sāpīgas krīzes – ekonomiskās, sociālās, enerģētikas. Mūsu valsts spēs pārdzīvot šo grūto laiku tikai tad, ja tā izpildīs vairākus uzdevumus. Par Eiropu un to, kā pārvarēsim krīzi, pēdējā kongresā runāja Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”.
Daudzi no mums labi atceras 90. gadus, kad viss apkārt mainījās. Tagad gaidām nākamās globālās pārmaiņas, un jāizmanto visa pieredze, lai neatkārtotos 90. gadu kļūdas. Papildus pieredzei mums ir arī dalība ES un dažādu veidu atbalsts no Briseles.
Ja mēs runājam par 90. gadu nopietnākajām kļūdām, tad mums nekavējoties jāsniedz palīdzība gan sociālajā, gan pārkvalificēšanās jomā darbiniekiem nozarēs, kuras tagad tiks paliktas zem sitiena. Mēs nevaram atļauties kārtējo reizi zaudēt desmitiem tūkstošu augsti izglītotu, augsti kvalificētu darbinieku, kā to kādreiz darījām ar tiem pašiem inženieriem, kuri pēc tam tirgojās tirgos.
Kopumā sociālajai palīdzībai tagad vajadzētu būt par kādu apjomu lielākai un plašākai nekā līdz šim. Mēs nevaram gaidīt, kad cilvēkiem masveidā draudēs bankrots vai mājokļa zaudēšana komunālo un citu parādu dēļ.
Un mums nav tiesību vēl vairāk kļūdīties nacionālajā sfērā. Kā tas bija 90. gados ar maldināšanu ar nepilsoņu institūcijas ieviešanu. Pārāk augsta cena par šādām kļūdām, par kurām vēlāk jāmaksā.
Es kā Eiropas Parlamenta deputāts un sociāldemokrāts par to runāju partijas “Saskaņa” kongresā. Mums tagad ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, tas ir vienīgais veids, kā mēs varam pārdzīvot ekonomisko un sociālo krīzi. Mums ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, jo tikai ES šajā jaunajā laikā varēs parūpēties par mazākumtautībām.
Ja runājam par ES lomu, tie nav teorētiski sapņi. Katrai valdībai tagad ir divas funkcijas - darbs mājās un darbs Eiropā, kur tiek pieņemti lēmumi par visas savienības darbību.
Mums ir vajadzīga sociāldemokrātija ekonomikā un saskaņa valsts politikā. Tikai ar šo instrumentu palīdzību kopā ar stipro Eiropu mēs varam ne tikai pārdzīvot krīzi, bet arī turpināt attīstīties tālāk.
Latvijā šobrīd ir tikai viens politiskais spēks, kas spēj aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses neatkarīgi no viņu tautības un aizsargāt gan mājās, gan Eiropā - tie ir sociāldemokrāti un “Saskaņa”.
Sociāldemokrātu manifests Latvijai
SOCIĀLĀ SOLIDARITĀTE. SALIEDIETĪBA UN DAUDZVEIDĪBA. STIPRA EIROPA.
Sākusies pēdējo 30 gadu laikā lielākā globālā krīze, pasaule strauji mainīsies, mūsu valsti gaida daudzi smagi izaicinājumi. Mūsu kopējais uzdevums ir pārvarēt šo krīzi un panākt, lai Latvija kļūtu stiprāka, pārticīgāka, drošāka zeme. Lai to panāktu, būs nepieciešams darbs - Rīgā Saeimā, uz vietām pašvaldībās, Briselē Eiropas institūcijās.
Šis ir sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” īsais saraksts ar uzdevumiem un darbiem visos līmeņos, kas ir jāveic nekavējoties.
TRĪS GALVENIE UZDEVUMI
1. Jānodrošina līdz šim nepieredzēts sociālais atbalsts vairākām iedzīvotāju grupām. Būs nepieciešams plašs atbalsts ekonomikas restrukturizācijai un darbinieku tiesību aizstāvībai.
2. Jāveido saliedēta vienota politiska nācija, kur tiek attīstītas gan latviskas vērtības, gan daudzveidība, atbalstītas minoritātes un stiprināta krieviski runājošo cilvēku Latvijas un Eiropas identitāte.
3. Jāstiprina Eiropas Savienība un jāpaplašina savienības kompetences, īpaši sociālajā jomā, veselības aizsardzības un enerģētikas jautājumos. Jāpaplašina ES instrumenti finanšu atbalsta sniegšanai dalībvalstīm.
Astoņi uzdevumi
Eiropas līmenī būtu jāievieš kopīgi obligāti sociālie standarti. Ir vajadzīga vienota pieeja sociālā atbalsta sniegšanas principiem krīzes laikā. Nesen ieviests Eiropas minimālās algas princips - tas ir tikai pirmais solis.
Ir jāstiprina arodbiedrību loma, lai tiktu galā ar izmaiņām darba tirgū, jaunām nodarbinātības formām, piemēram, digitālajās platformās, un problēmām ar darbinieku tiesībām.
Eiropas līmenī ir jānodrošina atsevišķi atbalsta instrumenti pierobežas reģioniem, īpaši tiem, kurus tagad skar gan bēgļu krīze, gan ievesto ekonomisko sankciju sekas, kā, piemēram, Latgalei.
Eiropas un dalībvalstu enerģētikas politikai ir jābūt centralizētai gan energoresursu iepirkumos, gan cīnoties ar ekonomiskām un sociālām sekām, ko izraisīs atteikšanās no energoresursu iegādes no Krievijas.
Eiropas Savienībai ir jānodrošina vienota pieeja bēgļu politikai, vienlaikus nodrošinot lielāku solidaritāti un finansiālā atbalsta mehānismus.
Ir nepieciešami kopīgi Eiropas standarti, lai ievērotu etnisko un lingvistisko minoritāšu tiesības.
Nepieciešams attīstīt mūsdienīgu daudzvalodību Latvijas izglītībā visās izglītības iestādēs. Mācību process ir jānodrošina latviešu valodā, vienlaikus plaši un elastīgi izmantojot citas valodas, gan ES, gan mazākumtautību valodas.
Nepieciešams attīstīt pilnvērtīgus medijus mazākumtautību valodās, galvenokārt krievu valodā, ar atbalstu gan valsts, gan Eiropas līmenī.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
