Es runāju par vienu cilvēku un vienu konkrētu grāmatu, kas grauj uzticību valsts varai
Linda Ozola, JKP*29.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es domāju, ka skatītājiem tas arī būs interesanti, jo, kamēr es gaidīju, kad mēs uzsāksim mūsu sarunu, man bija iespēja tepat uzkavēties un dzirdēt jūsu iepriekšējā viesa komentāru, kur bija visādi krāšņi veltījumi arī Jaunajai konservatīvajai partijai. Un skatītāji droši vien bija arī pamanījuši, ka tas ir Lato Lapsa, kas sēdēja šajā krēslā pirms tam.
Un jāatzīst, mani mazliet pārsteidz, ka TV24 aicina šādu cilvēku un uzklausa viņu kā ekspertu, un es nojaušu, ka viņš arī pēc tam komentēs manis teikto šobrīd.
Jo mums arī sabiedriskajā medijā jautāja par šo zemo vēlētāju aktivitāti, un viņa tiešām ir zema objektīvi šajā vēlēšanās. Tur droši vien ir virkne iemeslu. Tomēr man liekas, ka viens no tādiem iemesliem ir arī sistemātiska darbība lai grautu uzticību valsts varai.
Man liekas šis cilvēks to dara nu ļoti uzskatāmi, vēršoties pat pret augstāko valsts amatpersonu – valsts prezidentu ar saviem sacerējumiem. Manā skatījumā es to tā vērtēju.
Un man liekas, ka šāda pilināšana, bet mēs dodam leģitīmi šādam cilvēkam arī medijā izteikties un komentēt. Stāsts nebija par to, ka mūs kritizē. Stāsts šoreiz nebija par to. Jā, jā, nebija stāsts par to, ka mūs kritizē, bet par to, ka mēs dodam ēteru, mēs dodam iespēju komentēt cilvēkam, kurš patiesībā arī vienlaikus ļoti mērķtiecīgi grauj uzticību valsts varai, vēršoties pret mūsu augstākajām amatpersonām.
Ja šie kungi, kas komentēja, tik dedzīgi uzbrūk Jaunajai konservatīvajai partijai, tad kaut ko mēs darām pareizi. Par to es esmu droša, un tas mani iedvesmo. Es piedalos demokrātiskās vēlēšanās, ja rīdzinieki šajā gadījumā mani ievēlēs, tas būs viņu dotais mandāts man. Un arī jāatzīst, ka, ko kritizēt pēc būtības, tad cilvēks izvēlas ad hominem veida uzbrukumus. Un tiešām tas ir zem mana goda ko tādu komentēt.
Un pēdējā lieta, ko es varbūt tikai piemetināšu, profesores teiktais, man liekas, tur jau izskanēja zināma manipulācija par to, ko es biju teikusi. Es nevienu brīdi neteicu, ka nevar kritizēt deputātus vai nevar kritizēt valsts augstākās amatpersonas. To es neteicu. Es runāju par vienu konkrētu grāmatu.
* Uzstāšanās Rīga TV24 vēlēšanu nakts raidījumā
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
