Iesaki rakstu: 
Šķiet, parastā dienā mani neinteresētu, kas notiek takšu biznesā, taču pēdējo dienu laikā visi uzmetušies par taisnības cīnītājiem, un nu tik nozari sakārtos tostarp arī jaunais ministrs. Bet vai to maz var sakārtot?
Jau vairāk nekā 15 gadus man nav ar takšu biznesu nekāda sakara. Atceros, kad radiniekiem, dzīvodams Rīgā, palīdzēju Zalktī (Tildes „uber” grāmatvedības programma) vadīt iekšā degvielas čekus, kas bija ienākuši no tolaik labi zināmas takšu firmas.
Viena Bitīte diennaktī varēja nokurināt tuvu 30–45 l soļarkas, jo īpaši ziemas mēnešos. Šoferītim gan to soļaru vajadzēja nopelnīt un vēl 25 lašus atdot mašīnas saimniekiem.
Domāju, ka starp to laiku un šodienu nekas diži nav mainījies, vienīgi izcenojums. Taču stāsts ne par taksometra ikdienu, bet par to, ka 15 gadu laikā šis sektors tā arī nav sakārtots, jo arī tad viss gāja kešā un neviens gailis pakaļ nedziedāja.
Turklāt visi centieni šo nozari sakārtot ir vairāk bijis kā kosmētisks remonts, jo likumu un noteikumu izstrādātājiem vienmēr ir bijis svarīgi atstāt, kādu spraugu, kuru šie aktīvie fīrmaņi ir sekmīgi izmantojuši!
Tieši tas arī notika ar 2018.gadā ieviesto obligāto sociālo nodokli, ko izbrāķējusi ne tikai taksometru arodbiedrība, bet arī atsevišķas taksometru pakalpojumu firmas. „Ar iepriekšējās Saeimas lēmumu sociālais nodoklis tagad tiek maksāts par automašīnu, nevis par tā vadītāju, turklāt vienam taksometram var būt vairāki vadītāji. Pēc šīm izmaiņām ēnu ekonomikas līmenis nav samazinājies un taksometru šoferi ir palikuši bez sociālās apdrošināšanas, sacīja Latvijas Taksometru arodbiedrības vadītājs.”
Jāatzīmē, ka takši tiek kontrolēti, taču tas neko nedod, jo iespējamais sods par čeka neizsniegšanu vai ko citu ir smieklīgi niecīgs, jo līdz ar nākamo klientu tas apmaksāsies. Savukārt manipulācijas ar skaitītāju rādījumiem, neskatoties uz dažādām izmaiņām, neliedz piemērot katram braucienam 90% atlaidi. Tad par kādu nozares sakārtotību vispār ir runa, ja 90% no brauciena var aiziet ēnu ekonomikā.
Šonedēļas takšu tusiņš pie Satiksmes ministrijas ir netīra aisberga redzamā daļa, kuri ir gatavi maksāt patentmaksu un vēl drusku kaut ko, bet tas nenozīmē, ka viņi vakarā, iesēžoties savā mašīnā, katram klientam izsniedza čeku.
Vēl absurdāks man likās jaunā satiksmes ministra teiktais, ka viņš ar „takšu mafiju”, kas apkrāpj klientus nerunās, un sarunas vedīs tikai ar firmām, kuras nodokļus nomaksā godīgi. Loģisks jautājums no manas puses ministra kungam, kuras tad tās būtu – zaļie vai tomāti, vai nulle aizklapētā „Lady Taxi”???
Uz papīra jau zaļie un tomāti, iespējams, izskatās ļoti skaisti, bet, vai tā tas ir realitātē, to skaisti parādīja Gundara Bojāra raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” operācija „Nenotveramie takši”: „Spožas mašīnas, balti krekli, laipna apkalpošana un izcila biznesa arhitektūra, kā visu degunu priekšā optimizēt nodokļu nomaksu. Iespējams, radījuši vislabākie Latvijā. Finanšu ministrija tikmēr jau vairāk nekā gadu neko nav spējusi izdarīt.”!
Savukārt kāda cita šī raidījuma vecākā operācija „Taksists” izdarīja jauku secinājumu: „2014.gadā Latvijā no visām taksometru kompānijām pievienotās vērtības nodokļi iekasēti 560 tūkstoši eiro. Ja šo skaitli saskaņā ar vidējo tarifu pārvērš nobrauktajos kilometros uz vienu taksometru Rīgā, kādu ir apmēram 2500, tad sanāk, ka šis nodoklis tiek maksāt no apmēram dienas laikā četriem nobrauktiem kilometriem.”
Domāju, ka Linkaitam vajadzētu ieklausīties BASE (Business Against Shadow Economy) secinājumos, nevis sākt runāt ar „godīgajām” firmām. Protams, arī tur nav viss perfekti, bet varbūt ir vērts sākt to pūzni purināt!
BASE priekšlikumi ietver nepieciešamību veikt izmaiņas citos normatīvajos aktos, kā, piemēram:
Taksometru skaitītāji vairs nepildītu nodokļu iekasēšanas funkciju, bet gan patērētāja tiesību aizsardzības funkciju, un čeks kalpotu kā darījumu apliecinošs dokuments;
Jāturpina atļauju un licenču centralizācija Autotransporta direkcijā, kā rezultātā ne tikai samazinātos administratīvais slogs, bet arī uzlabotos informācijas ieguves kvalitāte un priekšstats par nozari kopumā;
Jāievieš mobilo lietotņu licencēšana, tādējādi nostiprinot to pienākumus un atbildību – gan reģistrējot pakalpojumu sniedzējus, gan nomaksājot nodokļus un sniedzot informāciju VID. Iespējams, nepieciešams reģistrēt arī "klasiskos dispečerdienestus".
P.S. Prasi čeku, tautieti, kad nākamreiz dosies no ļembasta Vecrīgā uz savu savrupmāju Imantā, Ziepniekkalnā vai Maskačkā, un maksā ar karti!
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/71579/aizliegtais-panemiens.-operacija-nenotveramie-taksi
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
