EM apstiprina, ka vēja tuneli nepārdeva izsolē

Kā teica Juris Pūce, izsolē pieteikušās divas Ķīnas kompānijas, tomēr izsole beigusies bez rezultātiem. „Tādēļ tika nolemts pārdot paviljonu par brīvu cenu. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums nosaka, kā drīkst pārdot kustamu mantu. Latvijas paviljons Šanhajā ir kustama manta, jo tā ir pagaidu būve. Kustamu mantu drīkst pārdot par brīvu cenu,” skaidro J.Pūce.

Ekonomikas ministrija gan sākotnēji oficiāli izplatīja pretrunīgu un neizprotamu informāciju, no kuras varēja saprast, ka paviljons pārdots izsolē. Par sekmīgu izsoli publiski paziņoja Aerodium īpašnieks Ivars Beitāns (attēlā) brīdī, kad vēl nebija vienošanās ar potenciālo pircēju, un bija skaidrs, ka izsole beigusies bez rezultāta.

Pārdodot Latvijas paviljonu izstādē World Expo, bija plānots atgūt daļu no tā izveidē ieguldītajiem 2,5 miljoniem eiro, taču pirmais mēģinājums izgāzās, jo izsolei nepieteicās neviens pretendents. Neoficiāla informācija liecina, ka arī otrais mēģinājums izsolīt vēja tuneli ar 700 tūkstošu latu sākuma cenu cieta fiasko – otrdienas rītā, kad Ķīnas pilsētā Šanhajā bija jānotiek izsolei, neviens no izsoles dalībniekiem nav izrādījis ne mazāko vēlēšanos piesolīt to iegādāties kaut par sākuma cenu.

Kā zināms, 700 tūkstoši latu nebūtu vienīgā summa, kas jāmaksā pircējam, jo tuneļa ražotāji Aerodium izsoles summai pieplusojuši vēl 400 tūkstošus latu nojaukšanas, pārvešanas un uzstādīšanas izmaksas, kuras jāmaksā, neatkarīgi no izsolē nosolītās cenas Latvijas valstij. Tieši šis konstantais un firmai pieprasītais maksājums padarīja piedalīšanos izsolē mazāk pievilcīgu.

Kad izrādījies, ka arī otrajā izsolē neviens neizrāda vēlmi to pirkt par valsts noteikto sākuma cenu, Ekonomikas ministrijā veselai ierēdņu armijai uzdots izdomāt labāko attaisnojumu, kādēļ tad arī šoreiz izsole nav notikusi. Taču tad kā zibens no skaidrām debesīm nācis Aerodium valdes priekšsēdētāja Ivara Beitāna paziņojums medijiem, ka izsole ir notikusi, tikai par cenu un citiem izsoles notikumiem viņš nebija gatavs bilst ne vārda, norādot, ka sīkāka informācija jāprasa no valsts.

Tad Ekonomikas ministrija domājusi plānu B. Vispirms dots rīkojums pārdot tuneli par cenu, kādu ir gatavs maksāt kāds no pretendentiem, jo izsolei dalībnieki bija pieteikušies. Potenciālie pircēji ātri sapratuši, ka Latvijas valsts nonākusi sprukās un par cenu var diņģēties, un nokaulējis 75 tūkstošu zemāku cenu.

Līdz ar to Ekonomikas ministrijai nācās nākt klajā ar diezgan neizprotamu skaidrojumu – izsole notikusi, paviljons pārdots, taču pārdošanas procesā cena uz tehnisko izmaksu rēķina samazināta par 9%. Elementāra loģika gan liedz izprast, kā izsolē ar plānotu augšupejošu soli iespējams samazināt cenu, bet ar šo detaļu skaidrojumu Ekonomikas ministrija sevi neapgrūtina.

Tagad Ekonomikas ministrijai jādomā jauni līkloči, kā šo izsoli padarīt likumīgu, jo izsoles sākuma cenu apstiprina Ministru kabinets un neviens nebija ļāvis vēja tuneli pārdot par zemāku cenu. 

Novērtē šo rakstu: