Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte pieprasījusi atcelt Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara rīkojumu, ar kuru par komercnoslēpumu bija atzīta arī virkne operas finansiālo tēriņu.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošais Žagara pagājušā gada 17. septembrī parakstītais rīkojums, valsts SIA Latvijas Nacionālā opera (LNO) vadītājs bija nolēmis, ka uz virkni operas finansiālo datu un arī cita veida informāciju turpmāk varētu attiekties Komerclikuma normas par kompercnoslēpuma statusa noteikšanu.

Komercnoslēpuma statuss bija noteikts gan jauniestudējumu plāniem pirms to publicēšanas repertuārā, viesizrāžu līgumu summām, viesmākslinieku līgumiem un it īpaši „to summām, izpildes termiņiem un plānotajam izpildījumam”, gan „režijas, scenogrāfijas un citiem autoru vai licences līgumiem, kas saistīti ar jauniestudējumiem”, to summām, izpildes termiņiem un plānotajam izpildījumam, kā arī „jebkurai citai informācijai, kuras izpaušana var nodarīt zaudējumus LNO”.

Pēc Pietiek pirmdienas publikācijas Ēlerte Nacionālās operas kapitāldaļu turētājam – Kultūras ministrijas valsts sekretāram – uzdevusi nodrošināt Žagara rīkojuma atcelšanu, jo uzskata, ka rīkojums neatbilst labas pārvaldības un atklātības principiem un lielā daļā rīkojuma nepamatoti plaši interpretēti normatīvie akti, tā ierobežojot pieejamību informācijai.

Nepieciešamību precizēt Nacionālās operas iekšējo regulējumu par komercnoslēpuma statusu ministre pārrunājusi un vienojusies arī ar operas direktoru Žagaru.

Oficiālajā paziņojumā Ēlerte norādījusi, ka Nacionālā opera neveic privātu komercdarbību, bet gan pilda valsts deleģētas kultūras funkcijas un uzdevumus, par to saņemot valsts budžeta līdzekļus. Tāpēc informācija, kas saistīta ar nacionālā pasūtījuma īstenošanu un piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmantošanu, nevar tikt uzskatīta par komercnoslēpumu, un Nacionālajai operai, lemjot par iespējamiem informācijas pieejamības ierobežojumiem, jāņem vērā ne tikai Komerclikums, bet arī Informācijas atklātības likums.

„Sabiedrībai ir tiesības zināt par katru valsts budžeta latu, kā tas tiek iztērēts. Taču es pieļauju, ka LNO var rasties objektīva vajadzība ierobežot informāciju konkrētiem dokumentiem, piemēram, viesmākslinieku atalgojumam dēļ konkurences starptautiskā tirgū. Jau šobrīd tas ir iespējams, pielietojot citus likumus, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Tomēr nedz LNO direktora, nedz režijas, scenogrāfijas un citu autoru vai licences līgumi, kas saistīti ar jauniestudējumiem, nedrīkst būt nekāds noslēpums, ja nav argumentēti pierādīts, ka tas uzskatāms par atsevišķu izņēmumu. Tāpēc izdotais rīkojums ir jāatceļ un jebkuri informācijas ierobežojumi nepieciešamība ir atsevišķi stingri jāpamato,” paziņojusi Ēlerte. 

Pietiek aptaujātie juristi iepriekš skaidri norādīja – uz operu kā uz valsts SIA, protams, attiecas Komerclikums un tāpēc tai var būt savi komercnoslēpumi, taču jāņem vērā, ka opera lielākoties pārtiek no valsts finansējuma, līdz ar ko varot teikt, ka jautājums esot gana pretrunīgs.

„Mākslinieki ir savā būtībā komersanti, un no mākslinieku puses būt prasība, lai informāciju par honorāriem patur kā komercnoslēpumu, un tas operai būtu jārespektē,” atzina advokāts Jānis Zelmenis, un viņam šajā aspektā piebalsoja arī advokāts Viktors Tihonovs: „No dziedātāju honorāru viedokļa šķiet loģiski, ka tas ir komercnoslēpums. Nu, ja, piemēram, Vīnes opera publiski paziņotu savu dziedātāju honorārus, tad jau jebkurš viņus par 10% dārgāk pārpirktu...”

Taču nozīmīgi esot tas, ka operas līdzekļu lielākā daļa nāk no valsts finansējuma. „Saistībā ar operu ir jautājums par budžeta finansējumu, publisku finansējumu, nodokļu maksātāju tiesībām zināt, kā tiek izlietoti nodokļi. Operas budžetam ir jābūt publiski pieejamam, protams, ne jau līdz pēdējam zīmulim atšifrētam, par ko kas tērēts, bet kopumā tam ir jābūt publiskam,” atzina Zelmenis.

Turklāt svarīgi esot arī tas, ka Nacionālā opera ir Kultūras ministrijai pakļauta iestāde, līdz ar to ministrijai ir tiesības zināt gan plānoto repertuāru, gan jauniestudējumus, jo tas ir saistīts ar kultūras politiku. Tādēļ atklāts paliekot jautājums, vai opera ir komersants un vai tai kā komersantam vispār var būt komercnoslēpumi. „Opera saņem valsts finansējumu un tad nu tur ir jābūt caurspīdīgumam. Šis jautājums nav vienkāršs,” piebilda arī Tihonovs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...