Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ekonomiskais vīruss

Raimonds Nipers
22.04.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti paredzēja 2020.- 2021. gadā. Pēkšņais koronavīrusa “Covid-19” uzliesmojums pasaulē šo procesu ir strauji paātrinājis.

Latvijas ekonomikas recesija Covid-19 pandēmijas rezultātā būs daudz lielāka par 2008. gada finanšu krīzi. Paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte otrajā ceturksnī nokritīsies krietni zem 20%. Covid-19 pandēmijas dēļ ir pārtraukušas darbību veselas uzņēmējdarbības nozares – restorāni un kafejnīcas, viesnīcas un tūrisms, pasažieru pārvadātāji, sporta un izklaides pasākumi. Uzņēmējdarbībā ir sācies domino efekts, kurš skars visas tautsaimniecības nozares. Uzņēmumiem samazināsies apgrozījums, kritīsies apgrozāmie līdzekļi, nebūs, ar ko izmaksāt algas, nerunājot par lielo nodokļu logu.

Uzņēmumu darbinieki paliks bez iztikas līdzekļiem. Lielākajai daļai iedzīvotāju uzkrājumi ir vienas algas apmērā, ap 10% iedzīvotājiem uzkrājumi ir vienas līdz trīs algu robežās, bet 20 % iedzīvotājiem uzkrājumi ir triju algu apmērā. Bet jau pašreiz mazo algu saņēmējiem nav finanšu līdzekļu savu elementāro ikdienas vajadzību apmierināšanai, viņi dzīvo no algas līdz algai.

Epidēmijas ierobežojumi varētu būt spēkā līdz vasaras vidum, un ekonomikas atgūšanās no krīzes optimistiskajā varianta varētu notikt gada laikā. Tātad arī šajā laikā valsts budžeta nebūs… nepietiks naudas algām publiskajā sektorā nodarbinātājiem, skolotājiem, pensijām un pabalstiem. Un vēl Latvija ir viena no tām valstīm, kurā ir liela iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Ja valdības finansiālā rīcība būs nepietiekami efektīva, tad jau vasaras sākumā pieļaujams sociālais sprādziens.

Latvijas problēma ir gadu gadiem hroniski sliktā valsts pārvaldība un tās ekonomiskais analfabētisms. 2008. gadā sākoties globālajai ekonomiskajai krīzei un Latvijā - Parex bankas afērai, kurā valdība akli izpildīja ārvalstu banku noteikumus, Latvijas ekonomika piedzīvoja smagāko recesiju pasaulē. Vienotības ”veiksmes stāsta” rezultātā trešdaļa darbaspējīgo iedzīvotāju bija spiesta pamest valsti.

Tautsaimniecības zaudējumi 10 gadu periodā, pēc dažādiem aprēķiniem sastādīja apmēram 60-90 miljardus eiro. 2018. gadā ZZS valdība ieviesa jauno absolūti sarežģīto nodokļu sistēmu, kura būtībā paredzēja likvidēt mazos un vidējos uzņēmumus. Šo nodokļu sistēmu veidoja ierēdņi un politiķi, kuriem nav izpratnes par ekonomiku kā tādu, tie neorientējas nodokļu metodoloģiskajās nostādnēs.

Arī pašreiz pēc Finanšu ministrijas darbības redzams, ka tai nav elementāras izpratnes par ekonomiskajiem procesiem valstī, haotiskie noteikumi un darba imitācija krīzes seku ierobežošanā. Finanšu un Ekonomikas ministrijas darbinieki nepārzina elementārus valsts tautsaimnieciskus datus, cik ir darba ņēmēju skaits, ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits reģionos, nezina, kāds ir kopējais nodokļu slogs…

Laba ziņa ir tā, ka valdība sadarbojas ar uzņēmējdarbības organizācijām un respektē to piedāvātos risinājumus. Var droši teikt, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera valdības vietā menedžē Covid-19 pandēmijas krīzi valstī, tāpēc likumi un noteikumi tiek mainīti dažu dienu laikā, kas ikdienā valdībai prasītu vairākus gadus.

Pēc fakta valstī nav nodalīta lēmējvara no izpildvaras, pieņemtā prakse, ka par ministriem tiek apstiprināti Saeimas deputāti bez jebkādas pieredzes un redzējuma par noteikto nozari, neveido nekādu izpratni par tautsaimniecības attīstību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Ministriem jābūt profesionāļiem, kurus apstiprināšanai Saeimā izvirza attiecīgās nozares asociācijas un biedrības, kurām būtu jāuzņemas dalītā atbildība. Ja valdība tiktu veidota no profesionāliem, nevis politiskiem ielikteņiem, Latvija jau sen būtu attīstītāko pasaules valstu desmitniekā!

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas un to likvidācijas pasākumi ilgtermiņā mainīs iedzīvotāju patēriņa paradumus un sociālās attiecības un skars visas dzīves jomas. Mainīsies valsts pārvaldes formas, mainīsies pasaules finanšu stratēģijas koncepcija.

Pašreiz ES un citas pasaules valstis ir izvēlējušās realizēt tā saucamo “helikopteru naudas” koncepciju, kas ir amerikāņu ekonomista Miltona Frīdmena teorija (1969. gads). Tā ir radikālā ekonomikas sildīšana, saskaņā ar kuru valdība uzdāvina iedzīvotājiem naudu vai samazina nodokļus.

“Helikopteru nauda” nozīmē brīvu un neatgriezenisku naudas piešķiršanu gala patērētājiem. Šo pasākumu var īstenot, faktiski pārskaitot naudu fizisko personu kontos bez atlīdzības vai samazinot nodokļus visām mājsaimniecībām, radot tām lielākus ienākumus. “Helikopteru naudas” galvenais mērķis ir palielināt patērētāju pieprasījumu un izdevumu apmēru, paplašināt ekonomiskās aktivitātes, kuras veidos tautsaimniecības atveseļošanos. Un šoreiz šis koncepts ir vienīgā iespēja valstij izvairīties no defolta.

Šāds ekonomiskais modelis var realizēties daudzās pasaules valstu ekonomikās uz palikšanu. "Helikopteru nauda” – koncepcijas realizācijas rezultātā mainīsies viena uzņēmējdarbības forma - banku pakalpojumu struktūra! Tieši banku lobiji šo ekonomisko teoriju gadu garumā ir veiksmīgi noniecinājuši. Bankas ir veidotas, lai ar specifisku pakalpojumu klāstu palīdzētu attīstīties ekonomikai. Šobrīd bankas, pateicoties tam, ka savās rokās ir koncentrējušas naudas līdzekļus, nevis kalpo ekonomikas attīstībai, bet diktē noteikumus savas peļņas palielināšanai.

Realitātē “helikopteru naudas” koncepcija jau sen darbojas pasaules valstu ekonomikās un arī Latvijā, banku sektorā – centrālās bankas uzpērk valdību vērtspapīrus, ar ko paplašina savus aktīvus, tā tiek uzpūstas banku rezerves. “Helikopteru naudas” finanšu koncepts darbojas arī Latvijas publiskajā sektorā, valdība katru gadu regulāri aizņemas starptautiskajos tirgos simtiem miljoniem eiro lielus aizdevumus, lai to izkaisītu publiskā sektora darbiniekiem par viņu darbības imitēšanu, jo puse šo darbinieku praktiski neveido nekādu pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībā, pamatā atražo paši sevi un daudzkārt pat bremzē valsts ekonomisko attīstību.

Pēc Pasaules bankas datiem Latvijas valsts pārvalde kompetences ziņā ir ierindota starp atpalikušākajām valstīm ES. Tāpēc ir pamatotas bažas par šāda ekonomiskā koncepta realizāciju Latvijā. Krīzes laiks ir arī iespēju laiks, tā stunda ir pienākusi, lai reformētu mūsu lielo un nekompetento valsts pārvaldi. Jāveic katras iestādes, katras darbavietas strukturālais audits, īpaši pašvaldībās. Ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks), valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina apmēram par 90 000 darba vietām. Šos darbiniekus integrējot darbā privātajā sektorā fiskālais efekts sastādītu vismaz trīs miljardus eiro!

Ekonomikas izaugsmes pamata kritērijs bija un būs iedzīvotāju tērētspēja. Lai palielinātu iedzīvotāju patēriņu, pasaules valstis drukā naudu, rada “helikopteru naudu”. ASV Senāts ir apstiprinājis programmu, vairāk nekā divus triljonu ASV dolāru ekonomiskas stimulēšanai, kur katram ASV pilsonim, kam ienākumi mēnesī ir zemāki par 6250 dolāriem, tiks izmaksāts pabalsts 1200 ASV dolāru apmērā.

Eiropas Centrālā banka apņēmusies slimības seku dēļ un ekonomikas atbalstīšanai emitēt ap vienu triljonu eiro. Arī Latvijai ir tiesības emitēt naudu caur vērtspapīru drukāšanu un Valsts kasi, kura var vienkārši uz datora uzsist lielus skaitļus ar daudzām nullēm. Bet jābūt noteiktam naudas aprites regulējumam, kas ierobežotu deflāciju un nepieļautu patēriņa cenu hiperinflāciju.

Krīze ir arī iespēju laiks, kad ir jāreformē publiskais sektors, kā rezultātā mazinātos birokrātiskais slogs un korupcijas riski. Valdībai ir jāpalielina valsts izdevumi, fiskālajam stimulam ir jābūt mērķtiecīgi balstītam ilgtermiņa stratēģijā, nozarēm ar paliekošo pievienoto vērtību, viena no tām būtu autoceļu infrastruktūra. Lai nepieļautu bezdarba palielināšanos, valdībai jāsaglabā finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi, kapitalizējot tos. Jāizvērtē diezgan radikālas idejas, attīstot finanšu konceptu ”helikopteru nauda” – piešķirot iedzīvotājiem bezatlīdzības naudu vai samazinot nodokļus.

Tad nodokļu jomā varētu atteikties no darba algas nodokļiem, kas būtiski palielinātu iedzīvotāju patēriņu. Privātais patēriņa pieprasījums precīzi atbilstu to ienākumiem, ko cilvēki var saņemt preču ražošanas vai sniegto pakalpojumu procesā. Cerēsim, ka valdība nepieļaus 2008. gada finanšu krīzes ekonomiskās kļūdas, ka valdībā un tās struktūrās strādās savas nozares profesionāļi un darbosies tikpat produktīvi un operatīvi kā pašreiz. Tāpēc jānodefinē stratēģiski svarīgas tautsaimniecības jomas, ko finansēt un attīstīt, jāveido jauna valsts finanšu koncepcija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...