Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ekonomiskais vīruss

Raimonds Nipers
22.04.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti paredzēja 2020.- 2021. gadā. Pēkšņais koronavīrusa “Covid-19” uzliesmojums pasaulē šo procesu ir strauji paātrinājis.

Latvijas ekonomikas recesija Covid-19 pandēmijas rezultātā būs daudz lielāka par 2008. gada finanšu krīzi. Paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte otrajā ceturksnī nokritīsies krietni zem 20%. Covid-19 pandēmijas dēļ ir pārtraukušas darbību veselas uzņēmējdarbības nozares – restorāni un kafejnīcas, viesnīcas un tūrisms, pasažieru pārvadātāji, sporta un izklaides pasākumi. Uzņēmējdarbībā ir sācies domino efekts, kurš skars visas tautsaimniecības nozares. Uzņēmumiem samazināsies apgrozījums, kritīsies apgrozāmie līdzekļi, nebūs, ar ko izmaksāt algas, nerunājot par lielo nodokļu logu.

Uzņēmumu darbinieki paliks bez iztikas līdzekļiem. Lielākajai daļai iedzīvotāju uzkrājumi ir vienas algas apmērā, ap 10% iedzīvotājiem uzkrājumi ir vienas līdz trīs algu robežās, bet 20 % iedzīvotājiem uzkrājumi ir triju algu apmērā. Bet jau pašreiz mazo algu saņēmējiem nav finanšu līdzekļu savu elementāro ikdienas vajadzību apmierināšanai, viņi dzīvo no algas līdz algai.

Epidēmijas ierobežojumi varētu būt spēkā līdz vasaras vidum, un ekonomikas atgūšanās no krīzes optimistiskajā varianta varētu notikt gada laikā. Tātad arī šajā laikā valsts budžeta nebūs… nepietiks naudas algām publiskajā sektorā nodarbinātājiem, skolotājiem, pensijām un pabalstiem. Un vēl Latvija ir viena no tām valstīm, kurā ir liela iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Ja valdības finansiālā rīcība būs nepietiekami efektīva, tad jau vasaras sākumā pieļaujams sociālais sprādziens.

Latvijas problēma ir gadu gadiem hroniski sliktā valsts pārvaldība un tās ekonomiskais analfabētisms. 2008. gadā sākoties globālajai ekonomiskajai krīzei un Latvijā - Parex bankas afērai, kurā valdība akli izpildīja ārvalstu banku noteikumus, Latvijas ekonomika piedzīvoja smagāko recesiju pasaulē. Vienotības ”veiksmes stāsta” rezultātā trešdaļa darbaspējīgo iedzīvotāju bija spiesta pamest valsti.

Tautsaimniecības zaudējumi 10 gadu periodā, pēc dažādiem aprēķiniem sastādīja apmēram 60-90 miljardus eiro. 2018. gadā ZZS valdība ieviesa jauno absolūti sarežģīto nodokļu sistēmu, kura būtībā paredzēja likvidēt mazos un vidējos uzņēmumus. Šo nodokļu sistēmu veidoja ierēdņi un politiķi, kuriem nav izpratnes par ekonomiku kā tādu, tie neorientējas nodokļu metodoloģiskajās nostādnēs.

Arī pašreiz pēc Finanšu ministrijas darbības redzams, ka tai nav elementāras izpratnes par ekonomiskajiem procesiem valstī, haotiskie noteikumi un darba imitācija krīzes seku ierobežošanā. Finanšu un Ekonomikas ministrijas darbinieki nepārzina elementārus valsts tautsaimnieciskus datus, cik ir darba ņēmēju skaits, ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits reģionos, nezina, kāds ir kopējais nodokļu slogs…

Laba ziņa ir tā, ka valdība sadarbojas ar uzņēmējdarbības organizācijām un respektē to piedāvātos risinājumus. Var droši teikt, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera valdības vietā menedžē Covid-19 pandēmijas krīzi valstī, tāpēc likumi un noteikumi tiek mainīti dažu dienu laikā, kas ikdienā valdībai prasītu vairākus gadus.

Pēc fakta valstī nav nodalīta lēmējvara no izpildvaras, pieņemtā prakse, ka par ministriem tiek apstiprināti Saeimas deputāti bez jebkādas pieredzes un redzējuma par noteikto nozari, neveido nekādu izpratni par tautsaimniecības attīstību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Ministriem jābūt profesionāļiem, kurus apstiprināšanai Saeimā izvirza attiecīgās nozares asociācijas un biedrības, kurām būtu jāuzņemas dalītā atbildība. Ja valdība tiktu veidota no profesionāliem, nevis politiskiem ielikteņiem, Latvija jau sen būtu attīstītāko pasaules valstu desmitniekā!

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas un to likvidācijas pasākumi ilgtermiņā mainīs iedzīvotāju patēriņa paradumus un sociālās attiecības un skars visas dzīves jomas. Mainīsies valsts pārvaldes formas, mainīsies pasaules finanšu stratēģijas koncepcija.

Pašreiz ES un citas pasaules valstis ir izvēlējušās realizēt tā saucamo “helikopteru naudas” koncepciju, kas ir amerikāņu ekonomista Miltona Frīdmena teorija (1969. gads). Tā ir radikālā ekonomikas sildīšana, saskaņā ar kuru valdība uzdāvina iedzīvotājiem naudu vai samazina nodokļus.

“Helikopteru nauda” nozīmē brīvu un neatgriezenisku naudas piešķiršanu gala patērētājiem. Šo pasākumu var īstenot, faktiski pārskaitot naudu fizisko personu kontos bez atlīdzības vai samazinot nodokļus visām mājsaimniecībām, radot tām lielākus ienākumus. “Helikopteru naudas” galvenais mērķis ir palielināt patērētāju pieprasījumu un izdevumu apmēru, paplašināt ekonomiskās aktivitātes, kuras veidos tautsaimniecības atveseļošanos. Un šoreiz šis koncepts ir vienīgā iespēja valstij izvairīties no defolta.

Šāds ekonomiskais modelis var realizēties daudzās pasaules valstu ekonomikās uz palikšanu. "Helikopteru nauda” – koncepcijas realizācijas rezultātā mainīsies viena uzņēmējdarbības forma - banku pakalpojumu struktūra! Tieši banku lobiji šo ekonomisko teoriju gadu garumā ir veiksmīgi noniecinājuši. Bankas ir veidotas, lai ar specifisku pakalpojumu klāstu palīdzētu attīstīties ekonomikai. Šobrīd bankas, pateicoties tam, ka savās rokās ir koncentrējušas naudas līdzekļus, nevis kalpo ekonomikas attīstībai, bet diktē noteikumus savas peļņas palielināšanai.

Realitātē “helikopteru naudas” koncepcija jau sen darbojas pasaules valstu ekonomikās un arī Latvijā, banku sektorā – centrālās bankas uzpērk valdību vērtspapīrus, ar ko paplašina savus aktīvus, tā tiek uzpūstas banku rezerves. “Helikopteru naudas” finanšu koncepts darbojas arī Latvijas publiskajā sektorā, valdība katru gadu regulāri aizņemas starptautiskajos tirgos simtiem miljoniem eiro lielus aizdevumus, lai to izkaisītu publiskā sektora darbiniekiem par viņu darbības imitēšanu, jo puse šo darbinieku praktiski neveido nekādu pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībā, pamatā atražo paši sevi un daudzkārt pat bremzē valsts ekonomisko attīstību.

Pēc Pasaules bankas datiem Latvijas valsts pārvalde kompetences ziņā ir ierindota starp atpalikušākajām valstīm ES. Tāpēc ir pamatotas bažas par šāda ekonomiskā koncepta realizāciju Latvijā. Krīzes laiks ir arī iespēju laiks, tā stunda ir pienākusi, lai reformētu mūsu lielo un nekompetento valsts pārvaldi. Jāveic katras iestādes, katras darbavietas strukturālais audits, īpaši pašvaldībās. Ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks), valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina apmēram par 90 000 darba vietām. Šos darbiniekus integrējot darbā privātajā sektorā fiskālais efekts sastādītu vismaz trīs miljardus eiro!

Ekonomikas izaugsmes pamata kritērijs bija un būs iedzīvotāju tērētspēja. Lai palielinātu iedzīvotāju patēriņu, pasaules valstis drukā naudu, rada “helikopteru naudu”. ASV Senāts ir apstiprinājis programmu, vairāk nekā divus triljonu ASV dolāru ekonomiskas stimulēšanai, kur katram ASV pilsonim, kam ienākumi mēnesī ir zemāki par 6250 dolāriem, tiks izmaksāts pabalsts 1200 ASV dolāru apmērā.

Eiropas Centrālā banka apņēmusies slimības seku dēļ un ekonomikas atbalstīšanai emitēt ap vienu triljonu eiro. Arī Latvijai ir tiesības emitēt naudu caur vērtspapīru drukāšanu un Valsts kasi, kura var vienkārši uz datora uzsist lielus skaitļus ar daudzām nullēm. Bet jābūt noteiktam naudas aprites regulējumam, kas ierobežotu deflāciju un nepieļautu patēriņa cenu hiperinflāciju.

Krīze ir arī iespēju laiks, kad ir jāreformē publiskais sektors, kā rezultātā mazinātos birokrātiskais slogs un korupcijas riski. Valdībai ir jāpalielina valsts izdevumi, fiskālajam stimulam ir jābūt mērķtiecīgi balstītam ilgtermiņa stratēģijā, nozarēm ar paliekošo pievienoto vērtību, viena no tām būtu autoceļu infrastruktūra. Lai nepieļautu bezdarba palielināšanos, valdībai jāsaglabā finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi, kapitalizējot tos. Jāizvērtē diezgan radikālas idejas, attīstot finanšu konceptu ”helikopteru nauda” – piešķirot iedzīvotājiem bezatlīdzības naudu vai samazinot nodokļus.

Tad nodokļu jomā varētu atteikties no darba algas nodokļiem, kas būtiski palielinātu iedzīvotāju patēriņu. Privātais patēriņa pieprasījums precīzi atbilstu to ienākumiem, ko cilvēki var saņemt preču ražošanas vai sniegto pakalpojumu procesā. Cerēsim, ka valdība nepieļaus 2008. gada finanšu krīzes ekonomiskās kļūdas, ka valdībā un tās struktūrās strādās savas nozares profesionāļi un darbosies tikpat produktīvi un operatīvi kā pašreiz. Tāpēc jānodefinē stratēģiski svarīgas tautsaimniecības jomas, ko finansēt un attīstīt, jāveido jauna valsts finanšu koncepcija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...