Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzi atceras slaveno stāstu par amerikāņu kosmosa kuģi „Apollo-13”, kurā 1970. gada aprīlī tehnisku ķibeļu dēļ viņsaulē gandrīz aizgāja trīs astronauti. Viņi izglābās, pateicoties pašu profesionālismam un zemes atbalsta komandas pašaizliedzīgai un augsti profesionālai rīcībai. Notikumam veltītas vairākas kinofilmas, no kuras vispazīstamākā ir 1995. gada „Apollo 13”. Šobrīd daudzi atpazīst frāzi, ar kuru komanda, uzrunājot misijas komandu atzina, ka ir nopietnas problēmas, – „Houston, we have a problem” – „Hjūstona, mums ir problēma”.

Kāds tam sakars ar Eiropu? Diemžēl jāatzīst, ka lielajam Eiropas Savienības kuģim arī ir pamatīgas problēmas. Dziļas, ielaistas un dzīvību apdraudošas. Nepārspīlējot – skaidri fakti liecina, ka Eiropai līdzīgi kā nelaimīgajam kosmosa kuģim, ir nopietnas vadības problēmas, strauji izsīkst resursi, laiks problēmu novēršanai vēl ir, bet atlicis kritiski maz. Tomēr atšķirībā no „Apollo 13” šoreiz draud daudz lielāka katastrofa – ES kuģī ir aptuveni 500 miljoni pasažieru, Eiropa ir arī viens no centrālajiem globālās ekonomikas pamata balstiem. Ja gāžas šāds kuģis, tad problēmu mērogs var būt neaptverams.

Šobrīd, kamēr vēl ir iespējams kaut ko glābt, lielākā problēma ir tā, ka neviens īpaši neuztraucas par gaidāmajām problēmām. Nav tā, ka neviens tās neredz, bet trauksmes cēlāji tiek uzskatīti par miera traucētājiem visādi citādi ērtajā omulīgajā kompānijā. Protams, ka dalībvalstu politiskajās elitēs un arī pašā ES vadība problēmas saredz, bet risinājumi ir novēloti, birokrātiski stīvi un, visbiežāk, neefektīvi. Pēdējais ES apbrīnojamais projekts bija eiro ieviešana lielākajā dalībvalstu daļā. Tiesa, šobrīd arī šī ideja ir iestrēgusi, jo vairākas gan jaunās, gan vecās dalībvalstis pagaidām atturas no eiro. Šo valstu skaitā ir tādas nopietnas ekonomikas kā, piemēram, Polija un Zviedrija.

Kopš eiro ieviešanas ES panākumu stāsts ir acīmredzami iestrēdzis. Kā organizācija tā faktiski ir klibojusi no vienas krīzes uz nākamo. Finanšu krīze, tai sekojošā eiro krīze, tektoniskās demogrāfiskās izmaiņas jaunajās dalībvalstīs, Ukrainas satricinājumi, bēgļu krīze, Lielbritānijas aiziešana – Brexit, demokrātijas bankrots Spānijā – Katalonijas krīze. Kas visām tām ir kopīgs? Katru no šīm krīzēm ES sagaidīja nesagatavota, risinājumi bija novēloti un vairākos gadījumos neefektīvi – daļa no problēmām ir neatrisinātas joprojām. Pat viskvēlākajam ES idejas atbalstītājam vajadzētu saprast, ka ES kuģim ir nopietnas vadības problēmas.

Diemžēl Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers ar savu nereti visai dīvaino uzvedību pat publiskos pasākumos liecina, ka viņu vairāk interesē labi dzērieni nekā tālredzīgi un drosmīgi risinājumi. Normālās sabiedrībās cilvēkiem, kuriem patīk stiprāk iedzert, neļauj vadīt automašīnu, Eiropas visaugstākajā līmenī šāda persona vada Eiropas Komisiju. Kad jautāsi atbildīgajiem par šo situāciju, viņi izvairīgi skatīsies apkārt un kaut ko nesakarīgu murmulēs. Tā nu ir sanācis, ka ES kosmosa kuģim pie vadības stūres ir nosēdināts pilots, kura agrākais spožums pamatīgi apsūbējis. Un tas nav noticis nesen – šī problēma ir skaidri redzama jau gadiem. Junkers gan ir tikai spilgts, bet ne vienīgais piemērs ne pārāk efektīviem vadītājiem Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadībā. Tā ir tikai kārtējā liecība par vadības problēmām ES augstākajā vadībā.

Viens no iemesliem, kādēļ ES un dalībvalstu vadītāji nesteidz saskatīt un risināt problēmas, ir fakts, ka šobrīd simboliskais ES kosmosa kuģis joprojām peld stabili un komfortabli. Reizēm tas nodreb, sašūpojas, bet kopumā par briesmām liecina tikai signāllampiņas dažos vadības paneļos. Kamēr viss ir labi, eiropieši izvēlas šos signālus ignorēt. ES šodien līdzās ASV un Ķīnai ir viena no pasaules ekonomiskajām lielvarām. Diezgan droši var apgalvot, ka Eiropa mūsdienu pasaulē ir labākā vieta, kur dzīvot. Eiropiešu pārticība, dzīves kvalitāte un stabilitāte ir daudzkārt labāka nekā, piemēram, ierindas ķīniešiem. Kopumā eiropieši nav tik bagāti kā amerikāņi, bet sociālā stabilitāte un drošība ir krietni labāka. Paredzamais mūža ilgums attīstītajās ES dalībvalstīs krietni apsteidz amerikāņus. Jaunajās ES dalībvalstīs tas līdzīgs kā ASV, bet arī pieaug. Amerikāņi paredzamā mūža ilgumā pēc dažādiem statistikas datiem ir trešajā, pat ceturtajā desmitā pasaules sarakstā. Veselības aizsardzība ES valstīs ir krietni efektīvāka nekā ASV, kaut arī tēriņi no IKP ir kopumā mazāki.

To pašu var teikt par iekšējo drošību un stabilitāti. Amerikāņu žurnālists T. R. Rīds (Reid) savā grāmatā The United States of Europe (Ņujorka, 2004) norāda – „Jā, amerikāņi izliek milzīgus ziņojumu dēļus, uz kuriem rak­stīts „Mīli savu kaimiņu”, taču viņi slepkavo un izvaro savus kaimiņus proporcijās, kas šokētu ikvienu Eiropas nāciju.” To spilgti apliecina arī statistika – ASV cietumnieku skaits apmēram 3,5 reizes pārsniedz vidējos Eiropas rādītājus. Ja runājam par sociālo drošību, aizsardzību, tad vidējais eiropietis ir krietni vairāk aizsargāts. Amerikāņu jaunās ģimenes pat visbrīnumainākajos sapņos nevar cerēt uz tādu jauno ģimeņu ar bērniem atbalstu, kāds ir teju vai norma daudzās, pat jaunajās ES dalībvalstīs.

Dažreiz var dzirdēt apgalvojumus, ka amerikāņi strādā daudz vairāk un efektīvāk. Pētījumi gan liecina, ka eiropiešu efektivitāte, ja pārrēķina darba stundas, neatpaliek, vairāku valstu gadījumos pat pārsniedz amerikāņus. Eiropiešiem vienkārši ir krietni garāki atvaļinājumi, brīvdienas. Pazīstamais britu-amerikāņu pētnieks Tonijs Džads (Tony Judt) savulaik pamatoti norādīja, ka eiropieši ir apzināti izvēlējušies mazāk strādāt, mazāk pelnīt – un labāk dzīvot. Grāmatā Postwar. A History of Europe since 1945 (latviešu valodā tulkota un izdota 2007. g.) Džads raksta: „Viņi (eiropieši) dzīvoja drošāk un – daļēji šā iemesla dēļ – ilgāk, baudīja labāku veselību (par spīti tam, ka mazāk tērēja), un viņiem mazāk cilvēku dzīvoja nabadzībā.”

Kopumā var teikt, ka Eiropa ir sasniegusi cienījamu, varētu pat teikt – apbrīnojamu labklājības sabiedrības līmeni. Joprojām tas diezgan pamatīgi atšķiras starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm, bet tiek pamatīgi investēts tā dēvētajos izlīdzināšanās fondos, lai šīs atšķirības mazinātos. Daudz gadījumos ir acīmredzams progress. Šajā brīdī kāds pamatoti aizrādīs – kāpēc tad dramatiskais ievads par kosmosa kuģi, kurš var nogāzties, izraisot globālu kataklizmu? Te arī slēpjas slazdi, kuros sapinusies Eiropa. Labās ziņas, stabilitāte, labklājība ir iemidzinājusi modrību. Kamēr ir līdzekļi, neviens īpaši neuztraucas par nenoliedzamo patiesību – labklājības sabiedrības modelis ir ļoti dārgs. Tā uzturēšanai ir nepieciešami milzīgi resursi. Šobrīd ir skaidrs, ka šie resursi jau pārskatāmā nākotnē var strauji izsīkt. Patiesībā tas notiek jau šobrīd. Komplektā ar stīvo un neefektīvo pārvaldi tā ir ļoti bīstama diagnoze. Neviens kosmosa kuģis bez pienācīgas vadības un resursiem ilgi nelidos.

Salīdzinot ar citām pasaules ekonomiskajām lielvarām, Eiropa vienmēr ir bijusi nabadzīga ar dabas resursiem. Šo bagātību vienkārši nav. Laiki, kad tos varēja iegūt aptīrot pakļautās kolonijas, ir sen pagājuši. Sākot ar 20. gadsimta otro pusi Eiropa ir balstījusies uz augsti attīstīto zinātni, attīstīto demokrātijas un tirgus ekonomikas sinerģiju, kas ļāva nostiprināties efektīvām megakorporācijām, kas labi pelnīja globālajos tirgos un turpināja nest bagātības, nodrošināt eiropiešu labklājību, salīdzinoši pat ļoti augsto un bagāto dzīves līmeni. Tomēr 21. gadsimta sākumā ir iezīmējusies bīstama tendence. Eiropas uzņēmumi globālajā konkurencē acīmredzami sāk zaudēt. No desmit pasaules bagātākajām megakompānijām tikai divas ir eiropiešu – vācu autoražotājs Volkswagen un Nīderlandes – Lielbritānijas naftas un gāzes ieguves kompānija – Royal Dutch Shell.

Vēl bīstamāka situācija ir ar tā dēvētajām nākotnes kompānijām – IT un interneta gigantiem. Šajā sarakstā eiropiešu faktiski nav. No radītājiem un pelnītājiem eiropieši ir pārvērtušies par patērētājiem. Tā būtu tikai pusbēda, lielākā problēma ir tā, ka no Eiropas tādā veidā uz citām ekonomiskajām lielvarām aizplūst milzīgi finanšu resursi. Piedevām runa nav tikai par ikdienas IT tehnoloģijām, kurās eiropieši zaudējuši konkurences cīņā. Eiropa ir krietni atpalikusi nākotnes tehnoloģijās – kvantu datoru attīstībā. No pasaules jaudīgākajiem kvantu datoru projektiem lielākais vairums atrodas ASV un Ķīnā. Zinātnieki norāda, ka šīs nākotnes tehnoloģijas ne tikai krietni mainīs IT tehnoloģiju attīstību, bet faktiski ļaus revolucionāri mainīt zinātnes attīstību kopumā. Tas būtiski ietekmēs arī ekonomiku – kardināli mainīs dažādus tirgus, tai skaitā energoresursu. Tiesa, ES ir plānojusi investēt kvantu datoru projektu attīstībā papildus apmēram miljardu un tuvāko gadu laikā attīstīt savus projektus. Tomēr tendence ir acīmredzama – Eiropa atpaliek.

Zināmā mērā tā atkal ir likumsakarība. Ja aplūko pasaules intelektuālās spēkstacijas – labākās universitātes, tad no desmit labākajām augstskolām tikai divas trīs ir Eiropā. Piedevām vismaz divas būs ārpus Eiropas Savienības – Lielbritānijā, kas nolēmusi pamest ES. No desmit Eiropas labākajām universitātēm septiņas vai pat astoņas atrodas tieši Lielbritānijā. Augstākās izglītības ziņā Eiropā ir acīmredzama stagnācija, kas neizbēgami novedusi pie iepriekšminētās ekonomiskās konkurētspējas zaudēšanas un atpalicības zinātnē. Tas viss, protams, rada pamatotus jautājumus – kā Eiropa plāno uzturēt savu labklājības sabiedrības augsto dzīves līmeni.

Nākamā problēma ir cilvēkresursu izsīkšana jeb ilgstošās demogrāfijas problēma. Jau daudzus gadu desmitus Eiropā dzimstība ir krietni zem aizstāšanas robežas – vidēji 2,2 bērniem ģimenē. Piemēram, Francijā 1960. gadā uz katru pensionāru bija četri strādājošie, 2000. gadā bija divi. Līdz 2020. gadam, ņemot vērā pašreizējas tendences, būs tikai viens. No attīstītajām ES valstīm vissliktākā situācija ir Eiropas ekonomiskajā dzinējā – Vācijā, tur sabiedrības novecošanas problēmas ir ļoti smagas. Vēl sliktāka situācija ir daudzās jaunajās ES dalībvalstīs – Latvijā un Lietuvā teju katastrofiskas. Jau tuvākajās desmitgadēs strauji sarūkošam strādājošo skaitam vajadzēs uzturēt strauji pieaugošu pensionāru masu, kas radīs teju vai nepārvaramu sociālo izmaksu slogu. Kritiķi aizrādīs – tas nav nekas jauns, tas bija zināms jau ilgi. Taisnība, tomēr nevar noliegt faktu, ka ES un dalībvalstu vadības uz šo problēmu ir reaģējušas vēlu un neefektīgi.

Nākošais ārkārtīgi bīstamais izaicinājums ir gaidāmie globālie satricinājumi Eiropas kaimiņos – Āfrikā. Pirmais nopietnais signāls bija jau 2015. gadā, kad Eiropā burtiski ielauzās apmēram miljonu bēgļu straumes. Patiesībā problēmas bija sagaidāmas, jo Eiropas tuvumā jau gadiem ilgi bija samilzušas miljonu bēgļu nometnes. ES to labi redzēja, bet tik un tā izrādījās pilnīgi nesagatavota krīzei. Tomēr tas ir tikai sākums tam, kas var sekot. ANO dati liecina, ka Āfrikā šobrīd dzīvo apmēram 1,2 miljardi iedzīvotāju. Līdz 2050. gadam, tas ir pēc 32 gadiem, tiek prognozēts, ka viņu skaits dubultosies līdz pat 2,5 miljardiem. Pašreizējās klimata izmaiņas viņiem sola neko citu kā vien ciešanas. Jau šobrīd Āfrikā sausuma, ūdens un pārtikas trūkuma dēļ cieši simti miljoni. Politiskā anarhija, izplatītā korupcija laupa cerības, ka viņi ar šīm problēmām varētu tikt galā paši. Vairumā gadījumu turienes konflikti ir tieši resursu trūkuma izraisīti. Kur šis vairāk nekā papildu miljards cilvēku varētu meklēt glābiņu?

Te nav runa par plaši apspriesto islama un kristiešu pasaules konfliktu, tā dēvēto civilizāciju sadursmi. Tā būs humāna katastrofa, kur reliģijas un kultūras tiks izmantotas kā vienmēr – aizsegam, pārdalot teritorijas un resursus. Precīzi tā, kā vienmēr ir izcēlušies visi globālie konflikti. Vienkārši un bīstami kā Molotova kokteilis. Tikai šoreiz gigantiska izmēra. Tie būs simti miljoni cilvēku, kuri būs iesprostoti ekoloģisku pārmaiņu slazdos. Viņiem gluži vienkārši būs nepieciešama izeja, glābiņš. Te vēlreiz jāatceras, ka ap šo laiku Eiropas resursi būs krietni izsīkuši, cenšoties noturēt labklājības valsts modeli. Ņemot vērā, ka lielās naudas plūsmas būs pārvietojušās uz citām daudz dinamiskākām lielvarām, Eiropai būs grūti finansēt pieklājīgu aizsardzību. Patiesībā jau šobrīd tā ir diezgan liela problēma dalībvalstīm.

Šajā rakstā ir uzskaitīti tikai daži lielākie Eiropas izaicinājumi un apdraudējumi. Protams, ka atbilde uz pamatīgajām Eiropas Savienības sistēmiskajām un būtībā eksistenciālajām problēmām nav vienkārša. Te atkal der salīdzinājums ar kosmosa kuģi „Apollo”. Eiropas Savienība ir patiešām ļoti sarežģīta konstrukcija, problēmas ir ļoti komplicētas. To risināšanai nepieciešami augsta līmeņa astronauti, visaugstākās raudzes profesionāļu saliedēta atbalsta komanda. Viņiem jāspēj darboties ātri, efektīvi īstā krīzes režīmā. Vienkāršajam eiropietim, ierindas vēlētājam, protams, šāds ieteikums ir mazs mierinājums. Izskatās, ka ES dalībvalsts pilsonis lāga nesaredz iespēju, kā ietekmēt šos procesus. Par to liecina tradicionāli zemā aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tomēr tieši šeit slēpjas faktiski vienīgā iespēja kaut ko glābt.

Nākamās Eiroparlamenta vēlēšanas ir 2019. gadā. Eiropas nākotnes un pašu glābšanas vārdā nepieciešams ievēlēt nākamajā Eiropas Parlamentā patiešām pašus spējīgākos, profesionāli jaudīgākos politikas profesionāļus. Tām ir jābūt teju glābšanas komandas izlases vienībām no katras dalībvalsts. Tieši to pašu var darīt mājās – katram politiskajam spēkam, partijai ir jārūpējas, ka tās nacionālie pārstāvji visās ES institūcijās spēj paveikt vislabāko kopējās nākotnes vārda. Arī panākot strukturālas reformas. Jo pretējā gadījumā glābšanas misija var neizdoties. Tikai katastrofā cietīs nevis daži astronauti, bet gan visi eiropieši.

Katra apzinīga eiropieša uzdevums šobrīd ir sadzirdēt brīdinājumu „Eiropa, mums ir problēma” un sākt rīkoties. To nedarīs ne amerikāņi, ne ķīnieši, ne indieši. Viņu uzdevums nav glābt pašapzinīgos, iedomīgos un vecišķi stīvos eiropiešus, kuri gatavi dot visiem padomus, bet paši nesteidz rīkoties.

Pārpublicēts no Jaunās Gaitas.

Novērtē šo rakstu:

2
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...