eID kartes nevar papildināt ar jauniem e-parakstiem, nākas izsniegt jaunas kartes
PIETIEK28.06.2014.
Komentāri (4)
Iesaki rakstu: 
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) cer atrisināt problēmu ar eID kartēm, kuras patlaban nav iespējams papildināt ar jauniem e-parakstiem, tādēļ to lietotājiem bez maksas tiek izsniegtas jaunas ID kartes.
Par situāciju, ka, nespējot nodrošināt iespēju papildināt eID kartes ar jauniem e-paraksta sertifikātiem, PMLP ir spiesta izsniegt jaunas ID kartes, Pietiek informēja lasītājs, kurš izteica sašutumu, ka par e-paraksta ieviešanu un funkcionēšanu atbildīgā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra nekompetento rīcību tagad ir spiesti apmaksāt visi nodokļu maksātāji, jo jaunās ID kartes tiek izsniegtas bez maksas.
PMLP uzskata, ka tā ir tehniska problēma jeb ražošanas kļūme, no kuras nav pasargāts neviens, bet apgalvo, ka tās dēļ no valsts budžeta papildu tēriņi nav nepieciešami un iespējamā nepieciešamība tehnisku sarežģījumu dēļ izsniegt jaunas kartes iekļauta jau sākotnējā kartes izsniegšanas maksā jeb valsts nodevā.
PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts skaidro - tā ir PMLP atbildība, ka kartes nav iespējams papildināt ar jauniem e-parakstu sertifikātiem.
„Tajā brīdī, kad tika izveidotas eID kartes, nebija iespējams tās izveidot ar lielāku derīguma termiņu kā divi gadi, tādēļ tiem, kas izņēma kartes šajā pārejas periodā, ir pagaidu neērtības. Tuvāko nedēļu laikā plānots palaist procesu, ar kuru šo pagarināšanu un papildināšanu varēs veikt attālināti,” skaidro Treiguts.
Pēc viņa teiktā, risinājums ir diezgan sarežģīts, lai to varētu droši darbināt un izslēgtu iespējamos riskus, tādēļ bijis nepieciešams ieguldīt nedaudz vairāk laika nekā sākotnēji bija plānots.
Tā kā par šī dokumenta izsniegšanu atbildīga ir PMLP, tad arī atbildību par šo kļūmi un lietotājiem sagādātajām neērtībām uzņemoties PMLP, atzīst Treiguts, tomēr par to, ka kartes darbojas tikai divus gadus, nevis piecus, uz kādu termiņu tiek izsniegta ID karte, atbildīgs esot Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. „Viņiem arī ir kaut kāda līdzatbildība,” uzskata PMLP pārstāvis.
Kā skaidro Treiguts, izsniedzot dokumentu, tam tiek nodrošināta arī garantija, kas nozīmē: ja kāda no funkcijām nedarbojas, tad garantijas jeb dokumenta derīguma termiņa laikā šīs kļūmes ir pienākums novērst, līdz ar to varot uzskatīt, ka par jauno karšu izsniegšanu samaksājuši paši klienti, saņemot savu ID karti un samaksājot valsts nodevu 14,23 eiro.
„Jebkurā ražošanas procesā, kur iesaistītas tehnoloģijas, ir iespējamas kādas nepilnības. Klients ir samaksājis maksu jeb valsts nodevu, un šīs summas ietvaros arī šis pakalpojums tiek nodrošināts. Ja dokumenta derīguma laikā rodas kādas problēmas, tad arī klients saņem jaunu dokumentu,” skaidro PMLP pārstāvis.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
