Egle: Valdība par budžeta grozījumiem ar sociālajiem partneriem nekonsultējās
B. Rulle21.02.2011.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Otrdien notikumi ap šā gada budžeta konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā risinājās strauji. Pusdienlaikā tika panākta politiska koalīcijas vienošanās, bet pēcpusdienā par priekšlikumiem aiz slēgtām durvīm jau lēma valdība. Informācija par konkrētiem konsolidācijas priekšlikumiem gan vēl otrdien vakarā bija neskaidra, taču no premjera Valda Dombrovska (Vienotība) medijiem atzītā izrietēja, ka lielākais uzsvars likts nevis uz budžeta izdevumu samazināšanu, bet gan uz ieņēmumu palielināšanu, no 1.jūlija ceļot akcīzes nodokļus, atceļot samazināto PVN likmi dabasgāzei un palielinot nodokļus tā sauktajiem nebanku kredītiem. Tas faktiski nozīmē, ka valdības piedāvājumā budžeta konsolidācija lielākoties tiks uzkrauta uz patērētāju, uzņēmēju – nodokļu maksātāju - pleciem, nevis īstenota uz valsts budžeta tēriņu samazināšanas un ilgstoši piesaukto strukturālo reformu rēķina.
Vai otrdien pieņemtie budžeta konsolidācijas priekšlikumi ir saskaņoti ar sociālajiem partneriem un kāds ir viņu vērtējums, Pietiek komentē Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes locekle, Darba Devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle (attēlā).
„Valdība bija apņēmusies pati piedāvāt konsolidācijas pasākumus, sākotnēji to izdarīja Vienotība, tagad, acīmredzot, to ir izdarījuši abi valdības partneri.
Šobrīd ir tā, ka mēs kā valdības sociālie partneri ar šiem priekšlikumiem neesam iepazīstināti, valdība ar mums par tiem nekonsultējās, un mums visiem būs interesanti ar tiem sīki iepazīties un izvērtēt. Šobrīd mēs zinām tikpat daudz, cik mediji un pārējā sabiedrība.
Mums tikai tagad, pēc koalīcijas un valdības lēmuma, tiks dota iespēja šos konsolidācijas priekšlikumus izvērtēt, un ceru, ka mums būs arī dota iespēja izteikt tālākus ieteikumus, uzdot jautājumus, reaģēt un pārrunāt šos priekšlikumus ar valdību.
Nākamajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē [10.martā] šis budžeta konsolidācijas jautājums ir ielikts dienaskārtībā, un tad mēs arī, ceru, varēsim šos konsolidācijas pasākumus izrunāt.
Svarīgākais ir tas, ka šobrīd mums ir jāsaprot, kādas vēl tālākas sarunas valdībai ir ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo pirmās nakts tiesības jau būs viņiem, un pēc tam arī kopīgi varēsim vērtēt, kas no tā aizdevējiem liekas pieņemams vai neliekas, un kāds būs sociālo partneru viedoklis.
Šajā gadījumā šie valdības priekšlikumi bija tāda ar sociālajiem partneriem nesaskaņotu konsolidācijas piedāvājuma radīšana. Zināmā mērā mēs ļāvām valdībai un abām koalīcijas partijām improvizēt, jo pagājušajā gadā tikai puse no sociālo partneru priekšlikumiem tika ņemti vērā. Tāpēc tagad mūsu nostāja bija – nu, tad pagaidīsim, kas būs tas, ko valdība piedāvās.
Tagad, kad valdība ir vienojusies par saviem konsolidācijas priekšlikumiem, kurus, ceru, mēs jau tuvākajā laikā ļoti konkrētā formā saņemsim, īstā diskusija tikai sāksies, vērtējot, vai valdības piedāvājums ir pieņemams, un attiecīgi arī reaģējot.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
