Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzas sabiedriskās organizācijas, īpaši, ja runājam par dzīvnieku vai dabas aizsardzības organizācijām, mūsdienās ir kļuvušas par leģitīmu tirgus pārdales instrumentu. Protams, ikviena humāna būtne ikdienā jūt empātijas pret dzīvniekiem un ir kategoriski pret viņu ciešanām. Taču, paužot simpātijas un empātiju pret cilvēkiem, kas dzīvnieku aizsardzībai velta savu laiku un naudu, šoreiz runa tikai un vienīgi par to, ka šādas organizācijas arvien biežā kalpo kā tirgus pārdales instruments.

Ja kādreiz amatpersonas “lielījās” ar savā rīcībā esošajām kompromatu mapītēm, tad mūsdienās šo mapīšu turētājas aizvien biežāk ir dažnedažādas biedrības un organizācijas, daļa no kurām ar sabiedrībai nozīmīgu vērtību aizstāvības karogu rokās ne tikai iegūst bezmaksas publicitāti, bet arī pārdala tirgu, šantažē savu finansētāju konkurentus un pieņem apmaksātus pasūtījumus jaunām akcijām. Turklāt pēdējā laikā manāms, kā situācija arvien eskalējas.

Ballīte par svešu naudu

Pēdējos gados zem sitiena nonākušas ir veselas nozares: pārtikas ražotāju, medicīnas, kokapstrādes, zemkopības un lauksaimniecības. Organizācijām, kas cīnās, finansējums plūst no visām pusēm – Eiropas fondu naudas, dāsniem ziedotājiem, tomēr lielākais finansējums plūst no “tiešajiem pasūtītājiem”. Jo kādēļ tērēt līdzekļus tirgus pārdalei ar mārketinga metodēm, ja iespējams izdarīt spiedienu uz konkurentiem, tos asi kompromitējot un panākot tirgus pārdali. Skandāls pēc trim mēnešiem būs aizmirsies, savukārt uzņēmumu reputācija būs sabojāta uz krietni ilgāku laiku.

Ja Latvijā notiktu čempionāts par to, kuras nevalstiskās organizācijas pagājušajā gadā ir bijušas redzamākās, tad čempiona tituls viennozīmīgi pienāktos Aivara Andersona vadītajai biedrībai Dzīvnieku brīvība, kas ar skaļām akcijām lielveikalu tīklam Rimi pieprasīja pārtraukt tirgot sprostos audzētu vistu olas. Gadu iepriekš cīņa tika uzsākta arī pret olu ražošanas uzņēmumu Balticovo, pārmetot tam cietsirdīgu izturēšanos pret dējējvistām. Sekoja biedrības rīkoti regulāri protesti pie Rimi lielveikaliem un liela aktīvistu rosīšanās sociālajos tīklos, piesaistot arī medijus.

Tomēr, šo kampaņu vērtējot, rodas sajūta, ka kaut kas nav pavisam “īsts”. Decembra vidū Rimi amatpersonas parakstīja memorandu, soloties līdz 2025. gadam pārtraukt tirgot sprostos turētu vistu olas. Biedrība šo lēmumu uzskata par sava veida uzvaru. Un tomēr - vai Dzīvnieku brīvības masveidīgās aktivitātes, kuru rezultāts ir veikalu tīkla atteikšanās no sprostu olām pēc 8 gadiem, ir uzvara?!

No biedrības publiski tā arī nav izskanējuši komentāri, kāpēc tik skaļas protesta akcijas sāktas tieši pret vienu lielveikalu ķēdi, ja sprostu olas tiek tirgotas arī citos. Taisnības labad jāsaka, ka arī Maxima līdz 2025.gadam plāno īstenot šādu apņemšanos, kā arī lielveikali SKY janvārī paziņoja, ka beigs tirgot sprostu olas. Dzīvnieku brīvība pie šiem veikaliem ne rīkoja piketus, ne tos vispār bija pieminējuši savā publiskajā komunikācijā. Kā tā? Kāpēc tad piketi tieši pie Rimi?

Ekonomisti saka, ka šādos pasākumos, visticamākais, tiek iesaistīti ārvalstu partneri, institūcijas, kuru interesēs ir Latvijas ražotāju ekonomiskā lejupslīde.

Dzīvnieku brīvība savu pārliecību mēģina apliecināt visiem iespējamajiem veidiem. Piemēram, Zemkopības ministrija janvāra vidū savā sociālo tīklu profilā publicēja aptauju, kurā lūdza sniegt atbildes, vai iedzīvotāji ir gatavi pirkt tikai ārpus sprostiem audzētu vistu olas. Tika doti 5 atbilžu varianti, kas neiekļāva atbildi, ka patērētājs nelieto uzturā olas.

Un tad sākās – pie izsludinātās aptaujas zibenīgi parādījās Dzīvnieku brīvības vadītāja A.Andersona komentārs, lai ministrija noteikti pievieno atbilžu variantu – neēdu olas. Viņam uzreiz bija virkne sekotāju, kuri arī izteica līdzīgu viedokli, tādējādi taktiski virzot aptaujas rezultātus sev vēlamajā virzienā. Protams, ka aptaujas rezultāti pēc dažām dienām rādīja, ka apmēram 70% ir gatavi pirkt tādas olas neatkarīgi no cenas. Aptaujas rezultāti raisa zināmu skepsi, jo citas medijos veiktās aptaujas un komentāri pie publikācijām internetā atklāj pavisam citu ainu, proti, pircējiem visbūtiskākais ir cena.

Eiropas Savienībā pavisam drīz tiks ieviesta jauna regula par bioloģisko lauksaimniecību. Lai gan regula ir apjomīga un jau ilgi apspriesta, Dzīvnieku brīvība līdz šim neko nav izteikusies par šo likumdošanas normu, kas reāli uzlabos dzīvnieku audzēšanas apstākļus. Ļoti iespējams, ka klusēšanu varētu skaidrot, uzzinot biedrības naudas devējus. Pie viena veikala regulāri piketē, savukārt likumdošanu ignorē. Paliek iespaids, ka kaut kas te nav īsts.

Vēl kāds aizdomīgs fakts - Dzīvnieku aizsardzības likums Latvijā joprojām atļauj izmēģinājuma dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu dažādām procedūrām – gan farmācijas, gan parfimērijas un kosmētikas biznesā. Pagājušā gada vasarā, kad Dzīvnieku brīvība aktīvi piketēja pie Saeimas, lai panāktu grozījumus minētajā likumā, aizliedzot savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, par izmēģinājuma dzīvniekiem netika minēts ne pušplēsta vārda.

Vēlāk publiskajā telpā Dzīvnieku brīvībai atklāti tika norādīts uz divkosību – kāpēc tā dzīvniekus aizstāv tikai tā, pa pusei. Pārsteidzoša bija biedrības vadītāja A. Andersona atbilde – proti, eksperimenti nav Dzīvnieku brīvības kompetences sfēra. It kā dzīvnieki eksperimentos ciestu mazāk nekā cirkā. Dzīvnieku brīvībai sociālajā tīklā Twitter tika pārmests, ka farmācijas biznesam, kur apgrozās miljardi, viņi jau droši vien nedrīkstot neko pārmest…

Publiski par savu budžetu biedrība klusē, vien uzsverot, ka tajā darbojas brīvprātīgie darbinieki un alga nevienam netiekot maksāta. Pārdomāti rīkotās akcijas, profesionāli veidotie video materiāli, pilsētā izvietotās vides reklāmas, informācijas stendi, profesionāli veidotie plakāti, jauno aktīvistu apmācības un braukāšana pa Latvijas skolām gan atstāj iespaidu, ka biedrības budžetam vajadzētu būt visai iespaidīgam.

Politiķis un jurists Aivars Endziņš uzskata, ka atsevišķi ir jāapskata katrs konkrēts gadījums. “Katrā gadījumā situācija ir atšķirīga. Es uzskatu, ka personas, kas apzināti nomelno vienu vai otru uzņēmumu būtu jāsauc pie atbildības. Tas kropļo konkurenci.” Organizācijas Dzīvnieku brīvība iniciēto “olu karu” gadījumā pret Balticovo un Rimi viņš saskata konkurences cīņu: “Es domāju, ka šeit ir cīņa starp attiecīgo preču ražotājiem, kas vēlas ieiet vai palielināt ietekmi pārtikas tirgū.”

Šo sarakstu var turpināt - līdzīgus sitienus saņem gan lauksaimniecības uzņēmumi, kas nodarbojas ar cūkkopību, putnkopību, un pat Rīgas cirks. Pēc uzbrukumiem sociālajos tīklos nereti seko arī rīcība reālajā dzīvē. Tā, pēc Dzīvnieku brīvības kampaņas pret kažokādu audzētājiem, kas notika sociālajos medijos, dabas draugi pagājušā gada pavasarī ielauzās arī uzņēmuma Gauja AB zvēraudzētavā un atvēra būrīšus. Rezultātā dabā putnu ligzdošanas periodā izbēga 41 ūdele, savukārt būros nosala ap 90 ūdeļu mazuļu.

Vien dažas dienas pēc tam apmēram 400 būru tika atvērti arī ūdeļu fermā Baltic Devon Mink Iecavas novadā. Lai gan liela daļa ūdeļu mammu tika noķertas un novietotas atpakaļ, tās bija tik satrauktas, ka nespēja vairs barot savus mazuļus, kuri turklāt vieni paši nespēj uzturēt siltumu. Šāda rīcība nekādi neveicina rūpes par dzīvniekiem. Dzīvnieku brīvība gan publiski norobežojas no šiem pasākumiem. Lieki piebilst, ka Latvijas kažokādu audzētāji sastāda nopietnu konkurenci tai pašai Dānijas kažokzvēru industrijai.

Uz nākamo Saeimas sasaukumu Dzīvnieku brīvība sola gatavot grozījumus pret kažokzvēru audzēšanu Latvijā. Visticamāk, tiks rīkoti arī jauni piketi un protesti. Jāpiebilst gan, ka kažokzvēru audzēšana valsts budžetā ik gadu ienes vairāk nekā 3 miljonus EUR.

Pateicīga auditorija

Ekonomikas eksperts un baņķieris Ģirts Rungainis uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju naivums un “padomiskā” domāšana ir pateicīga augsne manipulācijām: “ Latvijā uzņēmumi ir mazi. Līdz ar to mūsu uzņēmumu struktūras ir primitīvākas un mazāk aizsargātas pret šādiem pasākumiem. Un es runāju ne tikai par nomelnošanas kampaņām, tas pats ir saistībā ar uzbrukumiem no maksātnespējas administratoru puses, tiesvedībām un tamlīdzīgiem uzbrukumiem. Savukārt oficiālās iestādes mums joprojām ir postpadomiskas. Joprojām cilvēks, kas ir turīgs, kas ir veiksmīgs uzņēmējs, tiek apriori lielā sabiedrības daļā uztverts kā negatīvs tēls. Tāds, pret kuru ir jāizturas ar aizdomām. Kurš visticamāk apkrāpj. Līdz ar to šādām sabiedrības prāta manipulācijas shēmām un nomelnošanas kampaņām Latvijā ir lieliska augsne.”

Eiropas Parlamentā pagājušajā rudenī risinājās asas debates par stingrāku ES atbalstīto nevalstisko organizāciju (NVO) finansējuma izlietojumu. Viens no Tautas partijas deputātiem piedāvāja NVO, piesakoties uz ES finansējumu, ieviest “rīcības kodeksu”, sniedzot norādījumus par juridiskajām saistībām un finansējuma izlietojumu. Tādējādi varētu izvairīties no finansējuma piešķiršanas tām organizācijām, kas darbojas pret ES pamatvērtībām, kaitē cilvēktiesību, drošības un ekonomiskajām interesēm. Priekšlikums tika noraidīts ar balsu vairākumu. Tātad Eiropas Parlamentā ir spēcīgs NVO lobijs.

Ekonomists un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits nesen publiski notikušajā diskusijā kādā no TV raidījumiem arī izteica pieņēmumu, ka gadījumā, ja Latvijā skaļas akcijas rīkojošajiem “vistu draugiem” patiesi rūpētu dzīvnieku labturība, tad viņiem būtu jābrauc un jālobē Eiropas Komisija. Taču šeit notiekošais izskatās tikai kā ekonomisko interešu cīņa.

Ekonomists un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits nesen publiski notikušajā diskusijā kādā no TV raidījumiem arī izteica pieņēmumu, ka gadījumā, ja Latvijā skaļas akcijas rīkojošajiem “vistu draugiem” patiesi rūpētu dzīvnieku labturība, tad viņiem būtu jābrauc un jālobē Eiropas Komisija. Taču šeit notiekošais izskatās tikai kā ekonomisko interešu cīņa.

Vēl bīstamāku ainu iezīmē Eiropas policijas birojs, kas pirms dažiem gadiem nāca klajā ar ziņojumu, ka vairākas dzīvnieku aizstāvju organizācijas Eiropā izmanto tik radikālas metodes, kas jau ir uz ekstrēmisma un terorisma robežas, proti, izmanto paštaisītus spridzekļus, atbrīvo izmēģinājuma dzīvniekus, atver kažokzvēru būrus fermās, dedzina automašīnas un ēkas. Protams, Latvijā, par laimi, tik tālu nonācis vēl nav, un cerams, ka nekad arī nenonāks.

Tomēr atklāts paliek jautājums – kas patiesībā stāv aiz šīm radikālajām biedrībām un NVO. Līdzīgi kā Eiropas Parlamentā, arī Latvijā NVO ir jāuztver kā spēcīgas lobiju mašinērijas. Minētie piemēri un ekspertu izteiktie argumenti liek domāt, ka tā tomēr nav tikai pārliecība un ticība idejai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...