Dzīres mēra laikā, jeb kā Līvānu novada vadība šķiežas ar novada nodokļu maksātāju līdzekļiem

Pēc viņu teiktā bija Līvānu pilsētas tiesību iegūšanas jubilejas svinības. Bet kāda laika posmā tās notika – nu pilnīgas sagadīšanās dēļ svinēšana notika laikā no 31.maija līdz 7.jūnijam.

Viss jau tas būtu labi un saprotami, taču tieši tajā pašā laikā no 3.jūnija līdz 5.jūnijam notika pašvaldību vēlēšanas, kurās ar savu sarakstu un lielu „pompu” startēja arī A.Vaivods un G.Kraukle.

Nav jābeidz augstskola, lai konstatētu, ka tas viss ļoti izskatās pēc administratīvo resursu izmantošanas vēlētāju balsu pirkšanai, kas ir viens no smagākajiem pārkāpumiem vēlēšanu kontekstā. Jāpiemin, ka tajā laikā pandēmijas sakarā bija spēkā arī virkne visdažādāko pulcēšanās ierobežojumu. Bet kas par to, ja iet cīņa par varu!

Saistībā ar to LR prokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir nosūtīti iesniegumi, un pašlaik notiek šī varbūtējā pārkāpuma izskatīšana.

Bet šai sāgai ir arī otrā daļa – cik tad īsti šīs svinības jeb svētki, kuri gan patiesībā tika „nozagti” novada iedzīvotājiem, izmaksāja. Protams mēs saprotam, ka ne jau A.Vaivods un G.Kraukle maksāja, – maksāja „apzagtie” novada nodokļu maksātāji.

Domes vadība svētku norišu nodrošināšanai no pašvaldības budžeta piešķir līdzekļus 16 400 eiro apmērā. Kāda summa figurē KNAB sniegtajos paskaidrojumos, nav zināms, taču rīcībā ir virkne maksājumu uzdevumu, kurus sasummējot redzams, ka patiesie izdevumi varētu būt vismaz 34 875 eiro. Pieļaujams, ka arī KNAB varētu būt maldināts jeb apmānīts.

Tagad droši var apgalvot, ka A.Vaivoda un G.Kraukles saraksta deviņu deputātu vietas novada nodokļu maksātājiem ir izmaksājušas vismaz nepilnus 35 000 eiro, – faktiski šī summa ir vēl lielāka, jo ir jāpieskaita oficiālie vēlēšanu izdevumi.

Taču tas vēl nav viss - A.Vaivodam un G.Krauklei nebija noslēpums, kāda milzu neapmierinātība valda tā sauktā Ubaglīča mikrorajona iedzīvotāju vidū attiecībā uz tur notiekošajiem infrastruktūras darbiem.

Nu, tad kaut kā jāpiepērk vai jāapmāna šī mikrorajona iedzīvotāji, bet vislabāk, lai viņi vispār nepiedalās vēlēšanās. Domāts – darīts, uzklāsim dažām ielām asfalta segumu, uzaicināsim, kādu ministru, pārgriezīsim lentas, un visi nomierināsies – darbi virzās uz priekšu! Jāatzīst godīgi - „plāniņš” uz to brīdi nostrādāja. Godātais ministrs A.T.Plešs ieradās, lentas pārgrieza, pusdienas paēda, dāvanas saņēma. Nu jauki „vilki paēduši, aitas dzīvas”.

Bet dzīve parādīja, ka viss tik jauki nemaz nav – burtiski pēc dažām dienām uzlija pirmais lietus – grāvju nogāzes tika izskalotas, asfalts sāka brukt, caurtekas aizsērēja, un nepateicīgie mikrorajona iedzīvotāji to visu atspoguļoja Facebook.

Bet īstās nepatikšanas sākās tikai tagad – uzņēmējs vēlējās saņemt atlīdzību par asfaltēšanu, un, lai paveiktos darbus varētu apmaksāt, bija nepieciešams veikt kontrolurbumus, kas arī tika izdarīts 23.jūlijā.

Asfaltbetona paraugu ņemšanā no pašvaldības puses piedalījās būvinženieris A.Skromāns un būvuzraugs A.Ivanovs, ģenerāluzņēmēja pārstāvis A.Doļņikovs un apakšuzņēmēja pārstāvis I.Joelis. Paraugu urbšanas darbus būvnieka izvēlētajās vietās veica sertificēts speciālists, un iegūtie 24 paraugi, pusēm savstarpēji vienojoties, tika nogādāti pārbaudei Rīgas Tehniskās universitātes sertificētā ceļu būvniecības laboratorijā.

Testēšanas pārskats tika saņemts 2021.gada 3.augustā, un tas izrādījās dramatiski graujošs – tikai četri no 24 paraugiem atbilst projektā un valstī spēkā esošajām ceļu specifikācijām (mūsu rīcībā ir šis pārskats).

Šeit neanalizēšu paraugu biezumu rādītājus, bet gan apskatīšu paliekošās porainības rādītāju, kurš ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas nosaka, cik ilgi kalpos ieklātais asfaltbetona segums, jo parāda, cik lielā mērā asfaltbetons ekspluatācijas laikā piesātināsies ar ūdeni, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos, kad ielas klātne ziemas un rudens laikā neskaitāmas reizes sasalst, tad atlaižas, tādējādi radot plaisu tīklu asfaltbetona segumā, kas galu galā noved pie asfaltbetona seguma sabrukšanas.

Atbilstoši projektam un valstī spēkā esošajām ceļu specifikācijām Ubaglīča ielās ieklātajam asfaltbetona segumam paliekošās porainības rādītājam jābūt 6%. Tātad, lai neteiktu, ka skauģi un nelabvēļi pretojas un kavē priekšsēdētāja A. Vaivoda un viņa vietnieces G. Kraukles nerimstošos pūliņus apgūt līdzekļus un ievest Ubaglīča iedzīvotājus saulītē, iesim pretī Vadonim un pieskaitīsim iegūtajiem rādītājiem iespējamo labaratorijas kļūdu - 0.4%. Veicot primitīvas aritmētiskas darbības, nonākam pie secinājuma, ka maksimāli pieļaujamais lielums, ko ar sakostiem zobiem vēl varētu pieļaut Ubaglīča ielās, būtu 6.4%

Lai bilde būtu pavisam skaidra, tad, piemēram jāmin, kādus tad rezultātus visiem dārgajā Ubaglīcī ir sasnieguši mūsu censoņi: Puķu ielā 8.9%, Strazdu ielā 8,4%, Draudzības ielā 7.6% un utt. Vienīgās ielas, kur ceļa rullim laikam zvaigznes sakrita kopā un ir sasniegti normatīvajos aktos prasītie paliekošās porainības rādītāji, ir Jaunā iela ar 5.6% un Dubnas ielas posms ar 5.2 %. Visi nosauktie skaitļi ir vidējie rādītāji. Varu visus nomierināt – kļūda nav ņemta vērā. Īstenībā patiesie rādītāji varētu būt arī lielāki.

Dažam labam var likties, kas tas ir - pāris procenti, tāds štrunts vien. Divi vairāk, divi mazāk, ka tik asfalts melns un nelīp pie kājām. Pirms mesties ar putām uz lūpām aizstāvēt bēdu brāļus būvniekus, aicinu visus kritiķus ar vēsu galvu padomāt, ka dažā ielā porainības rādītāji ir par gandrīz 50% lielāki par pieļaujamajiem.

Starp citu, visa šī informācija par testiem, procentiem un skaitļiem ir ņemta no Līvānu novada domes izpilddirektora U. Skreivera ziņojuma Līvānu novada domes deputātiem, - kas vēlas, var ar to iepazīties, ielūkojoties domes augusta protokolā. Veltot laiku un iepazīstoties ar visu ziņojuma tekstu, var pavērt aizkulises un ieskatīties  ārēji spožajā Līvānu domes dzīvē.

Bet kādi tad var būt risinājumi, lai izkļūtu no šīs patiešām nelāgās situācijas.

a) Politiskais – A.Vaivods un G.Kraukle „kā īsteni politiķi” risinājumu atrod uzreiz: aizveram acis, izliekamies, ka viss ir kārtībā, parakstām pieņemšanas – nodošanas jeb darba izpildes aktus, bet pēc pāris gadiem, kad asfaltbetona segums sāks jukt un brukt, „blisinās actiņas” un varbūt pat meklēs vainīgos… bet tālu jau nebūs jāmeklē. Vainīgie būs tie, kas šos dokumentus būs parakstījuši, – domes izpilddirektors U.Skreivers un būvinženieris A.Skromāns. Bet te sākas šī risinājuma strupceļš – abi speciālisti kategoriski atsakās akceptēt šos dokumentus, bet mūsu marginālie politiķi A.Vaivods un G.Kraukle arī šeit redz risinājumu, kā tautā saka: no katras bezizejas ir vismaz divas izejas – piespiedīsim parakstīt, ja neparakstīs, iedosim rājienu, atradīsim kādus nebūt pārkāpumus – nu, tas nekas, ka domes juristi abu minēto amatpersonu darbā pārkāpumus nesaskata. Nu jau ilgāku laiku ir noalgots  kāds „Latvijas Valsts mežu” jurists, kurš to vien dara kā izpilda A.Vaivoda un G.Kraukles dotos rīkojumus „safabricēt” visdažādākās disciplinārlietas, lai no nepakļāvīgajiem U.Skreivera un A.Skromāna vispār varētu atbrīvoties.

b) Šajā stāstā ļoti interesanti būtu uzzināt VARAM ministra A.T.Pleša viedokli, kurš pats ir Rīgas Tehniskās universitātes absolvents transporta būvju specialitātē. Neba godātais ministrs vainīgs, ka A.Vaivods un G.Kraukle viņu uzaicināja „sarkano lentu” griezt ielām, kurām asfaltbetona segums neatbilst nekādiem kritērijiem. Taču ministrs kā nopietns politiķis varētu sniegt šai situācijai kā politisko, tā arī profesionālo izvērtējumu… un tas viņam pat būtu jādara. Ekspertu viedoklis gan ir vienkāršs, - tās ielas, kurām porainības rādītāji neatbilst prasībām, ir jānofrēzē, un asfaltbetona segums jāuzklāj no jauna!

Bet dzīve Līvānos turpinās, un „jautrība”, ja tā vispār var izteikties, nebeidzas. Pa šo laiku, tas ir augustā, „nepateicīgie” Ubaglīča iedzīvotāji ir uzrakstījuši protesta vēstuli, ko ir parakstījuši 119 šī mikrorajona iedzīvotāji, - jāpskaidro, ka šajā mikrorajonā ir tikai individuāla apbūve un Līvāniem tas ir ļoti ievērojams neapmierināto iedzīvotāju skaits. Viņu vēstuli necitēšu, taču tajā ir pausta milzu neapmierinātība ar tur notiekošo, un pēdējā rindkopa skan - „šai sakarā jaunajam deputātu sastāvam lūdzam pieņemt konkrētus lēmumus, lai novērstu augstāk minētās nepilnības un kļūdas. Lūdzam mūs informēt par to, kura pašvaldības amatpersona ir vainīga pie tā, ka Ubaglīča ielu būvdarbos, sākot jau no iepirkuma, ir tik daudz problēmu, pareizāk sakot, likuma pārkāpumu. Vai šī amatpersona tiks identificēta un saukta pie atbildības? Pirms vēlēšanām daudz kas tika solīts no A.Vaivoda un G.Kraukles puses, bet ar to darīšanu gan tik labi neiet. Ceram, ka viņi atceras visu, par ko tika runāts, tiekoties ar iedzīvotājiem”.

Nu, bet kā tad reaģē „jaunais deputātu sastāvs”? Var teikt, ka reaģē gandrīz tāpat kā iepriekšējais – nekādi nereaģē un izliekas, ka viss ir labi – gan jau A.Vaivods ar G.Kraukli situāciju „izrullēs”. Vislielākā problēma ir tajā, ka no 11 tā sauktās koalīcijas deputātiem 8 ir pašvaldības vai to kapitālsabiedrību darbinieki, kuriem sen jau ir aizmirsies, ka viņu darba devējs ir nevis A.Vaivods vai G.Kraukle, bet gan novada vēlētāji!

Taču tā jau gluži nav, ka visi novada deputāti guļ „murkšķa miegā”… Opozīcijas 4 deputāti iesniedza pieteikumu ar vēlmi sasaukt neapmierināto Ubaglīča iedzīvotāju protesta sapulci, taču domes vadība to noraidīja – nu kāda tur sapulce, ja novada „vadonis” A.Vaivods 4.septembrī uzņem viesus – Latvijas Ordeņu brālības salidojuma dalībniekus. Visas dienas garumā novadā tika sistas bungas, pūstas taures, tika dziedāts un dejots, ēsts un dzerts, un slavināts dāsnais un viesmīlīgais novada „vadonis” A.Vaivods un, protams, arī G.Kraukle.

Tas, ka Latgalē dzīvo viesmīlīgi cilvēki, jau nav nekas jauns, un Latgalē ar to lepojas, bet, kā saka, - katrai medaļai ir divas puses. Un tagad par medaļas otro pusi – bet kāpēc novada nodokļu maksātājiem ir jāfinansē kādas sabiedriskas organizācijas, lai arī cik godājami būtu šīs organizācijas locekļi, salidojums?

Novadā ir ļoti daudz vienkāršu, piezemētu vajadzību – bērnudārzu virtuvēs ir ļoti veca tehnika, ledusskapji, elektriskās plītis – tie ir jāmaina. Maznodrošināto iedzīvotāju bērniem ir nepieciešama datortehnika, galu galā, kāpēc novada sportistiem un fizkultūriešiem, kuri piedalās valsts čempionātos, netiek maksāta dienas nauda. Atbilde ir viena – naudas nav. Nauda toties ir, lai svinētu „pseidosvētkus” un apmaksātu salidojumus, no kuriem novada iedzīvotājiem labuma ir „tik, cik melns aiz naga”.

Nevar nepieminēt vēl vienu šo „godājamo cilvēku “ salidojuma niansi – situāciju ar pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem. Redziet, domes vadība kategoriskā formā atsakās organizēt komitejas un domes sēdes klātienē, jo neesot iespējas nodrošināt 15 deputātu darbu atbilstoši normatīvajām prasībām… taču organizēt salidojumu, kurā piedalījās aptuveni, kopā ar uzņemošo pusi, 200 dalībnieku – nu nekādu problēmu.

Bet problēmas radās, turklāt nopietnas. Kā liecina neoficiāla informācija, kuru veselības inspekcijai pārbaudīt būtu tīrais nieks, vismaz viens no salidojuma organizatoriem salidojuma laikā bija „infekcijas kontaktpersona”, un pēc šī salidojuma infekcija skāra studijas „Dubna” un muzeja kolektīvu darbiniekus, kuri bija kontaktā ar šo organizatoru. Nu nemaz nav jābrīnās, ka Covid -19 reitingā Līvānu novads ieņem 1.vietu Latvijā!

Šīs jau nav vēl visas situācijas, par kurām varētu informēt lasītājus, un novada iedzīvotāji jau sen gaida, kad par šeit notiekošajām nejēdzībām un dažāda rakstura pārkāpumiem beidzot nopietni sāks interesēties tādas iestādes kā VARAM, Prokuratūra, KNAB, CFLA, Valsts kontrole, PVD, kam šeit pavērsies „plašs darba lauks”…

Nu kā saka – uzvarētājus jau netiesā… bet varbūt tomēr tā tiesas diena jau tuvojas?  

Novērtē šo rakstu: