Dziesmu un deju svētku padomes sēdes protokols: Levita padomniece Ēlerte tiešām īpaši uzstājusi uz deputātu privilēģijām biļešu iegādē

DZIESMU UN DEJU SVĒTKU PADOMES SĒDE

Protokols Nr. 3.2-2/4

Rīgā 2022. gada 30. novembrī

Vieta: Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Pils laukums 4, Rīga; tiešsaistes video/audio konferenču platformā „Zoom”

Sēdes sākums: plkst. 10.00.

Sēdes vadītājs:

Nauris Puntulis Latvijas Republikas kultūras ministrs, Padomes priekšsēdētājs

Sēdes dalībnieki:

Ints Teterovskis Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces pārstāvis

Karina Ploka Latvijas Republikas finanšu ministra Jāņa Reira pārstāve (piedalījās līdz darba kārtības 1.jautājuma izskatīšanas pusei)

Baiba Moļņika Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre

Eva Juhņēviča Rīgas Domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa pārstāve

Sarmīte Ēlerte Valsts prezidenta kancelejas pārstāve

Zanda Mūrniece deju nozares pārstāve

Jānis Puriņš pūtēju orķestru nozares pārstāvis

Toms Upners pašvaldību kultūras centru pārstāvis

Mārīte Puriņa nevalstisko organizāciju pārstāve

Lilija Zobens Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāve

Jēkabs Jančevskis Profesionālās mūzikas nozares pārstāvis (piedalījās līdz darba kārtības 1.jautājuma izskatīšanas pusei)

Signe Pujāte Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore

Daina Markova XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore

Sarmīte Pāvulēna Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja

Agra Bērziņa Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore

Sēdē nepiedalās:

Māris Sirmais, Santa Laurinoviča, Māra Mellēna, Ilze Rimicāne, Iveta Tauriņa, Gints Kaminskis, Mārtiņš Klišāns

Protokolē un protokolu sagatavo:

Lelde Jurciņa - Latvijas Nacionālā kultūras centra referente

Nauris Puntulis atklāj Dziesmu un deju svētku padomes sēdi (turpmāk - sēde) un informē par darba kārtību:

1) Par XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu un ielūgumu noteikumiem un politiku

2) Par Dziesmu un deju svētku organizācijas nākotnes modeli

1.   §

Par XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu un ielūgumu noteikumiem un politiku

Daina Markova iepazīstina Padomi ar prezentāciju (1.pielikums) par Svētku biļešu un ielūgumu noteikumiem un politiku. Informē, ka biļešu un ielūgumu politika nosaka veidu, kā izplatīt biļetes publiskajā tirdzniecībā gan dalībniekiem, gan citām pircēju grupām. Biļetes varēs iegādāties biļešu kasēs visā Latvijā un internetā Latvijā un visā pasaulē. Biļetes uz Svētku pasākumiem tiks tirgotas pakāpeniski - no Svētku nedēļas sākuma pasākumiem līdz noslēguma pasākumiem. Bez tā Padome tiek informēta, ka ir izsludināts biļešu iepirkums par biļešu operatoru.

Vienā pirkuma reizē uz vienu pasākumu katrs pircējs varēs iegādāties ne vairāk kā četras biļetes (lai mazinātu spekulācijas riskus). Savukārt biļetes vienlaikus varēs iegādāties uz dažādiem koncertiem.

Par cenu politiku. Cenas ekonomiskās situācijas dēļ ir palielinātas par ~30%. Ir koncerti, kuri maksās no 7 eiro, citi koncerti sākot no 14 eiro, līdz pat dārgākajām biļetēm par 100 eiro - atsevišķās skatītāju zonās deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs” un noslēguma koncerta “Kopā Augšup”. Mežaparka estrādē būs divi koncerti. Pieejamas būs arī biļetes ģenerālmēģinājumiem par zemāku cenu.

Svētku rīkotājs ir izveidojis darba grupu, kuras uzdevums saskaņā ar nolikumu ir noteikt iepriekšējās rezervēšanas apjomu, apstiprināt ielūdzamo Svētku viesu grupu sarakstu, u.c. Ir nolemts, ka, uzrādot apliecību, tiks piemērota 10% atlaide atsevišķām sabiedrības grupām: Latvijas Goda ģimenes apliecības īpašniekiem, personām ar I, II vai III invaliditātes grupu, politiski represētajām personām.

Ielūgumi paredzēti mazāk par 2% no biļešu skaita: trim valsts augstākajām amatpersonām, bijušajiem valsts prezidentiem, Dziesmu un deju svētku padomes locekļiem, Dziesmu un deju svētku rīcības komitejas locekļiem, Svētku goda viesiem (KM Izcilības balvas ieguvējiem; Dziesmu un deju svētku rīkotājiem Igaunijā un Lietuvā, u.c.), Svētku satura veidotājiem (māksliniecisko programmu veidotājiem, radošajām komandām).

Iepriekšējā rezervācija ar tiesībām izpirkt iepriekš rezervētas biļetes plānota šādām grupām - pašvaldību kolektīvu dalībniekiem, kuri piedalās Svētkos, Svētku sagatavošanā tieši iesaistītajām institūcijām Latvijā un Svētku procesa uzturētājiem ārvalstīs (LPS, PBLA, Eiropas latviešu apvienība.). Valsts oficiālajām ārvalstu delegācijām, daudzbērnu ģimenēm ar Latvijas goda ģimenes apliecības īpašniekiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, svētku rīkošanā iesaistītajiem sadarbības partneriem.

Aktuālas ir diskusijas par diviem jautājumiem - 1) iespēja Saeimas deputātiem iegūt biļetes iepriekšējā rezervācijā un 2) risinājumi, kā kolektīvu dalībniekiem dot iespēju iegādāties biļetes ārpus publiskās tirdzniecības. LNKC ielūgumu un biļešu iepriekšējās rezervācijas komisija lēma, ka deputātiem nav nepieciešams nodrošināt iespēju iegādāties biļetes ierpiekšējā rezervācijā, ņemot vērā 2018. gada diskusijas, tomēr, ievērojot labas pārvaldības principus, šo jautājumu aicinām izdiskutēt arī Padomē. Savukārt par biļetēm dalībniekiem piedāvāti divi modeļi:

1)   ar pašvaldību un diasporas organizācijas (PBLA) atbalstu;

2)   katram dalībniekam iespēja izpirkt biļeti uz vienu pasākumu ar kolektīva vadītāja kā šī procesa koordinatora un veicēja starpniecību (viņš ir atbildīgais par procesu sava kolektīva ietvaros). To veic pēc algoritma un atbilstoši nozarēm - bez pašvaldību starpniecības. Šajā gadījumā būtu jāslēdz līgums ar katru kolektīva vadītāju. Jāņem vērā, ka biļešu saņēmēji varētu nebūt svētku dalībnieki.

Dalībniekiem būs iespēja bez maksas, t.n. - bez konkrētas sēdvietas nodrošinājuma apmeklēt šādus pasākumus: noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums (stāvvietas), lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš”, tautas lietišķās mākslas izstāde (svētku laikā), atklāšanas koncerts, pūtēju orķestru dižkoncerts un zaļumballe. Pašlaik tiek izskatīta iespēja Svētku dalībniekiem apmeklēt arī deju lielkoncerta caurlaides mēģinājumu.

Sarmīte Ēlerte norāda, ka būtu jānovērtē tas, ka Dziesmu svētki savulaik radās kā tautas pašorganizācijas un pašfinansēšanas kustība un attīstība, šodien tomēr sagaidām, ka svētki tiek finansēti no valsts budžeta, kur lēmumos piedalās gan Ministru kabinets, gan Saeima. S.Ēlerte aicina pārdomāt iespēju minētajai mērķgrupai rast iespēju iegādāties iekšējās rezervācijas biļetes

Vērš uzmanību, ka pagājušajos svētkos bija problēma, ka tika ņemts procents no biļešu naudas. Kā būs šoreiz?

Daina Markova atbild, ka 2018.gada biļešu tirdzniecības nolikumā ietvertā norma bija interpretējama, kāpēc biļešu tirgotājs varēja prasīt maksu par biļešu pārdošanu internetā. 2023.gada Svētku kontekstā strādājam pie tā, lai minētās interpretācijas iespējas nebūtu iespējamas (konkrētais normatīvs ir aktualizēts un tiek precizēts).

Nauris Puntulis Aicina Saeimas deputātiem nepiešķirt īpašu statusu Svētku biļešu ieguvei. Baiba Moļņika ierosina Saeimas deputātus iekļaut grupu lokā, kas drīkst iegādāties biļetes pēc iepriekšējas rezervācijas - pēc konsekvences ar ārvalstu viesiem, delegācijām, piem., UNESCO ģenerāldirektore, kurai biļetes, iepriekš rezervējot, nopērk uzņēmēja puse.

Zanda Mūrniece norāda, ka jābūt iespējai iegādāties biļetes kā jebkuram nozarē iesaistītajam, vērš uzmanību ka noslēguma koncertā Mežaparka teritorijā, ja būs tāda iespēja, klātesoši un skatītāju statusā (kā 2018.gadā) vēlētos būt arī deju kolektīvu dalībnieki. Deju nozares pārstāvji būs pagodināti, ja visiem būs iespēja apmeklēt “Mūžīgā dzinēja” caurlaides mēģinājumu. Nauris Puntulis lūdz precizēt, vai Padome atbalsta principu, ka Saeimas deputātiem būtu iespēja rezervēt biļetes un tās izpirkt noteiktā laikā? 2018.gadā zināma daļa Saeimas deputātu neizmantoja priekšrocības, bet pirka biļetes rindas kārtībā - kasēs vai internetā.

Zanda Mūrniece atbild, ka iespēja rezervēt būtu optimālāka.

Mārīte Puriņa norāda, ka pozitīvs signāls jeb labais žests sabiedrībai būtu, ka deputātiem nav īpašas privilēģijas. Pagājušajos svētkos bija daudz tādu, kas pie biļetēm nemaz netika, savukārt, daudz deputātu savu iespēju neizmantoja.

Agra Bērziņa piemin, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājam sadarbība ir bijusi ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju: deputātiem, kuri vēlējās, bija iespēja rezervēt un iegādāties biļetes.

Sarmīte Ēlerte norāda, ka būtu labi, ja Saeimas deputātiem būtu iespēja rezervēt un iegādāties biļetes.

Nauris Puntulis atbild, ka iepriekšējā reizē Saeimas deputātiem arī bija iespēja rezervēt, taču daudz deputātu pagājušajā reizē stāvēja parastā rindā. Tāpēc apsveram līdzšinējās - privilēģiju tradīcijas maiņu.

Ints Teterovskis piebilst, ka šie cilvēki ir tie, kas lemj par finansējumu. Taču uzskatām, ka šādas privilēģijas par biļešu rezervāciju nevajadzētu piešķirt.

Jautājumā par iespēju Svētku dalībniekiem iegādāties vienu biļeti: Dziesmu svētku biedrība paļaujas uz kolektīviem un vadītājiem. LNKC ir pašvaldību iesniegti saraksti ar visiem dalībniekiem. Pēc šiem sarakstiem tiek izsūtīts biļešu tirgotājam saraksts. Ja uzticamies kolektīvu vadītājiem sagatavoties Svētkiem, tad jāuzticas arī biļešu jautājumā.

Biedrība augstu novērtē to, ka Svētku dalībniekiem ar dalībnieku kartēm būs iespēja apmeklēt konkrētos Svētku koncertus bez maksas. Piezīmē, ka koprepertuāra kolektīvu dalībnieki ir ļoti aizņemti visas Svētku nedēļas laikā, tāpēc būs sarežģīti apmeklēt citus pasākumus.

Mežaparka estrādes kontekstā - savulaik jomas profesionāļi izvērtēja, kāda ir estrādes teritorijas ietilpība. Pēc estrādes pārbūves tās teritorijas kapacitāte ir 77 000. Ar dienestiem esam runājuši, ka šis ir minimālais cipars. Visas evakuācijas izejas pieļauj arī 90 000 kapacitāti. Teritorijai būtu iespēja pieaicināt arī dejotājus.

Signe Pujāte norāda, Dziesmu un deju svētku laikā primārais jautājums līdzās mākslinieciskajiem jautājumiem ir drošība, kas ir Rīcības komitejas un Operatīvās vadības grupas kompetence. Atgādina, ka LNKC sarunā ar estrādes arhitektiem, Rīgas domi (estrādes pārbūves pasūtītāju) un dienestiem par drošības jautājumiem estrādē - bija runa par maksimālo cilvēku skaitu līdz 77 000. Vērš uzmanību, ka Svētku nedēļas saturs veidots no nozaru un to konsultatīvo padomju priekšlikumiem. Ņemot vērā koru nozares priekšlikumus par divu apjomīgu koncertu nepieciešamību estrādē, 2023.gada Dziesmu un deju svētkos kordziedātājiem būs apjomīga mēģinājumu un koncertu slodze.

Informē, ka arī Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājiem ir regulāra sadarbība ar Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, tāpēc iespējams, ir apsverama Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāju pieredze.

Ints Teterovskis atbild nevis par noslodzi, bet par dalībnieku dalību.

Baiba Moļņika norāda, ka šie Svētki ir ļoti īpaši. Tā ir Dziesmu svētku 150-gade un 2003.gada UNESCO Konvencijas 20-gade. Saeimas iesaiste ir pienākums, nevis privilēģija. Jādara viss iespējamais, lai šie cilvēki būtu klāt šajā notikumā. Vajadzētu parādīt, ka Svētki nav izrāde, bet gan daļa no identitātes. Pārdomāt, vai mēs nevarētu darīt visu iespējamo, lai būtu skaidrs, ka Saeima un valdība ir bijusi klāt, ka šie ir nācijas goda Svētki. Šī nav privilēģija, bet gan valstiskais pienākums. Tas ir darbs un, iespējams, šāds vēstījums būtu jādod deputātiem. Nauris Puntulis precizē izteikto viedokli - tātad, priekšlikums ir ļaut iegādāties deputātiem rezervētās biļetes, un katra deputāta izvēle ir šo iespēju izmantot vai neizmantot?

Kā nākamais svarīgais Svētku biļešu politikas aspekts ir jautājums par iespēju katram Svētku dalībniekam iegādāties vienu biļeti (pirmais modelis). Priekšlikumu ierosina Dziesmu svētku biedrība, aicinot Svētku rīkotājam noteikt procedūru, kādā dalībnieki tiek pie biļetes. Līdzšinējā prakse (otrais modelis) ir bijusi tāda, ka katra pašvaldība sanem zināmu biļešu skaitu, kas izriet no māksliniecisko kolektīvu skaita reiz divas biļetes uz kolektīvu.

Izvērtējot Dziesmu svētku biedrības piedāvātā modeļa priekšrocības un trūkumus, ir bažas par to, ka pašvaldības šādu rīcības mainu uztvers kā neuzticēšanās signālu.

Ints Teterovskis atbild, ka tas nebūtu tā, ka pašvaldībām nebūtu iespēju rezervēt, bet gan dalībniekiem tiktu dota iespējama rezervācija. Priekšlikums ir lielāka apjomu piedāvāt kolektīviem. Katrs kolektīva dalībnieks varēs rezervēt biļetes - caur kolektīva vadītāju vai arī jau ierasti - caur pašvaldību. Atgādinot par kādu iepriekšēju sarunu, norāda, ka Rīgas dome nevēlas uzņemties dalībnieku biļešu sadales funkciju.

Eva Juhnēviča atbild, ka jautājumā par Inta Teterovska piedāvāto modeli mēs neļaujam pašvaldībai dot iespēju pēc savām vajadzībām saprast, kam šīs biļetes piedāvāt. Pašvaldības 2018.gadā deva iespēju izpirkt biļetes pašvaldības goda viesiem, kas tieši nav piedalījušies svētku rīkošanā. Nenovērtēt pašvaldības kā liela spēlētāja iesaisti ir pārsteidzoši. Ja paskatāmies uz kolektīvu vadītājiem, uzticēt vēl organizēt šo biļešu izpirkšanas procesu ar katru dalībnieku, nebūtu optimāli. Pašvaldībām nebūs resursu, kā nākt talkā katram kolektīva vadītājam.

Toms Upners norāda, ka pastāv līdzšinējā prakse un ir uzkrāta pieredze. Bet, ja runā par plašāku pašvaldību noslodzi biļešu jautājuma kontekstā, tad to kapacitāte nav neizsmeļama. Diskusija par jaunu modeli pašvaldību līmenī nav bijusi. Jādiskutē, kā šo procesu organizēt. Kādā apjomā, uz kuriem Svētku pasākumiem. Vai LNKC katrai pašvaldībai dos norādījumus par to, cik ir pieejamas biļetes? Priekšlikums par vienu biļeti katram dalībniekam ir ievērojams biļešu skaita apjoms. Jautājums arī par finanšu plūsmu. Šādi ir praktiskas dabas jautājumi, pirms pašvaldības dod gala apstiprinājumu pirmajam modelim. Abiem modeļiem ir riski un izaicinājumi.

Signe Pujāte norāda, ka koru, deju kolektīvu un citu kolektīvu skates dos iespēju saprast, cik ir reālo Svētku dalībnieku. Plānojam, ka 40 000, bet gala cipars būs zināms 2023.gada maijā (īpaši dejotāju un koristu skaits, kas veido lielāko Svētku dalībnieku apjomu). Ja ir ideja par vienu biļeti katram dalībniekam, tad jāizsver matemātiski, ņemot vērā koncertvietu kapacitāti jeb sēdvietu kopējo skaitu un to, cik % no tām tiktu atvēlētas dalībniekiem un cik skatītājiem. Biļešu sadales modelis ir atvērts jautājums. Latvijas Pašvaldību savienība kā konsultatīvs orgāns neuzņemsies atbildību par biļešu sadales loģistiku. Ja tas ir jādara LNKC, tad tas ir nesamērīgs administratīvais slogs. Kamēr vien valsts un pašvaldības rūpēsies par Dziesmu un deju svētku tradīciju, t.sk. kārtējiem svētkiem, mums nāksies respektēt procedūras, kas ir valsts un pašvaldību līmenī. LNKC kā valsts pārvaldes iestādei ir jāsagatavo un jāvirza Ministru kabineta lieta, lai apstiprinātu biļešu cenrādi, tāpēc gala lēmums par biļetēm jāpieņem nevilcinoties. Bez apstiprināta cenrāža nebūs iespēja uzsākt biļešu tirdzniecību. Jāizvēlas procedūrās un loģistikā saprātīgākā rīcība (modelis). Jāņem vērā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldībām, apvienojot teritorijas, ir lielāks māksliniecisko kolektīvu skaits, līdz ar to katrs risināmais jautājums Svētku kontekstā prasa skaidru un efektīvu risinājumu.

Eva Juhņēviča piebilst, ka Rīga neatbalsta, ka kolektīvu vadītāji iesaistītos biļešu izpirkšanas koordinēšanā. Ja Rīga saņem kvotu, kā bija iepriekšējā reizē, tad savā darba grupā koordinēs biļešu izpirkšanu.

Daina Markova rezumē, ka, īstenojot modeli par vienu biļeti vienam svētku dalībniekam, Svētku rīkotājam būtu jāslēdz līgums ar katru mākslinieciskā kolektīva vadītāju (juridiskais un datu aizsardzības aspekts), jo LNKC nav juridisku attiecību ar katru kolektīva vadītāju, kamēr kolektīva dibinātājam tāda ir.

Ints Teterovskis norāda, ka priekšlikums ir šo procesu virzīt caur pašvaldībām. Pašvaldība deleģē savus vadītājus caur biļešu tirgotāju. Kādam gan jānosaka, cik biļetes pieejamas, tas nebūtu jāatstāj uz pašvaldībām. LNKC nosaka, kuram un cik tiek piešķirtas biļetes.

Lilija Zobens jautā par biļetēm diasporas dalībniekiem. Mēs zināsim par dalībniekiem tikai pēc skatēm. Pēdējos svētkos biļetes tika izdalītas caur PBLA.

Daina Markova atbild apstiprinoši, ka šobrīd tā arī tiek plānots.

Zanda Mūrniece piebilst, ka nevajadzētu nodot biļešu tirdzniecību kolektīvu vadītājiem.

Eva Juhņēviča informē, ka no Rīgas pašvaldība noskaidros kolektīvu vadītāju viedokli.

LĒMUMS:

1.   Padome vienbalsīgi atbalsta XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu un ielūgumu politiku, aicinot Latvijas Nacionālo kultūras centru sagatavot un virzīt biļešu cenrādi apstiprināšanai Ministru kabinetā.

2.   Padome, balsojot četriem locekļiem - PAR, trīs - PRET un četriem - ATTURAS, konceptuāli atbalsta principu, ka Saeimas deputātiem ir iespēja iegādāties iepriekš rezervētas biļetes XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem.

3.   Padome aicina Latvijas Nacionālo kultūras centru turpināt apzināt un izvērtēt iesaistīto pušu viedokļus priekšlikuma par vienas biļetes rezervācijas un izpirkšanas iespējas katram XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībniekam - efektīvu un tiesiski korektu risinājumu. Kārtējā Dziesmu un deju svētku padomes sēdē jautājumu izskatīt atkārtoti.

2. §

Par Dziesmu un deju svētku organizācijas nākotnes modeli

Signe Pujāte un Agra Bērziņa informē Padomi par iespējamo Dziesmu un deju svētku nākotnes organizatorisko modeli (2.pielikums) - piedāvāti četri darbības virzieni un vairāki organizatoriskie modeļi. Informāciju sagatavoja LNKC sadarbībā ar VISC. Līdz šim svētku rīkošana, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likumā noteikto, notiek abu iestāžu ietvaros. Agra Bērziņa informējot par VISC pieejamo valsts budžeta finansējumu norāda, ka VISC rīcībā Dziesmu un deju svētku tradīcijai un kultūrizglītībai turpmākajos gados palicis tikai bāzes finansējums, jo 2020. un 2021.gadā zināmu iemeslu dēļ nav bijusi iespēja Dziesmu un deju svētku laikā iegūt ieņēmumus. Izsaka cerību, ka izdosies pārliecināt lēmuma pieņēmējus, t.sk. Izglītības un zinātnes ministriju, ka ir nepieciešams finansējums 2023. un 2024.gadam, lai varētu savlaicīgi sagatavot kārtējos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Ja finansējuma nebūs, 2025.gada svētku sagatavošana būs apgrūtināta.

Bez tā A.Bērziņa informē, ka VISC ir septiņi darbinieki, kas strādā, lai nodrošinātu starpsvētku posmu un svētku tradīcijas ilgtspējas stiprināšanu. Izglītības sistēmā nav bijis iespējams nodrošināt virsdiriģentu un virsvadītāju tīklu, tādēļ to nodrošina pašvaldības.

Signe Pujāte norāda, ka regulārs un adekvāts finanšu nodrošinājums VISC ir saistīts ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu.

Norāda, ka jautājums par iespējamu Dziesmu un deju svētku organizatoriskā modeļa maiņu ir jāanalizē caur četriem darbības virzieniem - saturiskais; resoriskais /sadarbības; juridiskais;

finansiālais (līdzvērtīgi principi). Tāpat starpsvētku process un svētki, tajos sasniedzamie rezultāti jāskata caur UNESCO pieteikuma kontekstu. Nepieciešams analizēt normatīvos aktus, sagatavot grozījumus tajos. Priekšlikumu apzināšanas procesā ir dažādi skatījumi par svētku organizatorisko modeli. Rezultātā jāvienojas par vienu - efektīvāko un labāko modeli. Konsultējoties ar Saeimas juristu, saņemta atbilde, ka ir iespējams sagatavot priekšlikumus normatīvajos aktos, padarot efektīvas līdzšinējās - birokrātiski smagnējās procedūras, kas ievērojami kavē Dziesmu un deju svētku (process un svētki) sagatavošanu un norisi.

Risinot iespējamās izmaiņas svētku organizatoriskajā modelī, prioritāri jāizvērtē svētku tradīcijas kopienas intereses un vērtības. Ir zināmās situācijās iebildumi no kopienas, ka viņu intereses netiek ņemtas vērā. Jāņem vērā, ka UNESCO kontekstā kopienu intereses un vajadzības ir primāras.

Māksliniecisko kolektīvu vadītāju un pedagogu atalgojumu - katru atsevišķi regulē normatīvi - jautājumu par atlīdzībām jāturpina risināt saziņā ar pašvaldībām.

Uzsākot darbu pie organizatoriskā modeļa iespējamas maiņas, ir iezīmējušās problēmjomas, piemēram, pēctecības un pieejamības nodrošinājums pēc būtības - resoru sadarbības, profesionāļu nodrošinājums ilgtermiņā. No svētku viedokļa ir izvērtējams saturs un forma, īpaši svētku kapacitāte, kur katra nozare rosina plašu tās pārstāvniecību. Repertuāra apjoms un saturs, kurā ir vērojama dalībnieku pārslodze - kopienas nepilnīga iesaiste.

Organizatoriskie jautājumi/producēšana - iepirkumi, biļešu cenrādis, svētku rīkotāja un pašvaldību, dibinātāju sadarbība; Rīga; pasākumu vietu un pakalpojumu izmaksas un vēl citi jautājumi. Mērķis ir panākt un turpināt to, ka valsts un pašvaldība ir klātesoša un atbalsta kopienas vēlmes attīstīt un saglabāt tradīciju.

Viena no idejām ir tā, ka Svētku birojs ir ārpus LNKC un VISC, kā atsevišķa institūcija - sagatavo un īsteno svētkus (producents), taču šis ir kā nākamā ziņojuma jautājums, vēl cits modelis paredz vienotu svētku biroju vienas rīkotājorganizācijas ietvarā.

Nepieciešams saprast, kā strādā process un saprast, kā vienkāršot birokrātisko modeli. Turpinot sadarbību ar iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem, ir nepieciešams turpināt risināt visus šos jautājumus.

Nauris Puntulis izsaka priekšlikumu nediskutēt par šo jautājumu šajā sēdē, izsūtīt informāciju padomes locekļiem iepazīties un diskutēt nākamajā sēdē.

Ints Teterovskis norāda, ka, iespējams, ir jāturpina ideja par darba grupas izveidi šī jautājuma apspriešanai.

Sarmīte Ēlerte piebilst, kā cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar Dziesmu un deju svētku procesu, šķiet svarīgi dzirdēt abu svētku virsdiriģentu un virsvadītāju viedokli par iespējamiem organizācijas modeļiem.

LĒMUMS:

1. Pieņemt zināšanai Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores Signes Pujātes sniegto informāciju, nosūtīt informāciju Dziesmu un deju svētku padomes locekļiem un turpināt diskusiju nākamajā Dziesmu un deju svētku padomes sēdē.

Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs Nauris Puntulis sēdi slēdz plkst. 11.50.

Padomes priekšsēdētājs: (paraksts) N. Puntulis

Novērtē šo rakstu: