Dzelzs vilcēna dažas akcijas jeb seši mazi bundzinieki plosa pīļu dīķi
Mazais Olainfarm akcionārs13.08.2021.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Man kā mazajam akcionāram vasaras brīvajos vakaros uznāk pārdomas par to, kādā necienījamā jezgā ir ierauts liels un labs uzņēmums. Šajā melno pīļu dīķī plosās mantinieces bijušais sirdsāķītis – viņš arī visai labs Dzelzs vilka bundzinieks (tā vismaz raksta prese) un vēl daži bundzinieki – divi vai trīs čehi, kas savus uzvārdus (Melns un Pīle) aizdevuši vienas nakts uzņēmumam, kāds Haralds un Kārlis, kam arī metālkalšanas peļņas tēma visai interesējusi, piemēram, Liepājā (tā vismaz raksta prese).
Man kā patiesam mazajam akcionāram ir šokējoši noraudzīties uz pseidopīļu publiskajiem izlēcieniem. Pēc manas saprašanas, tie, kas šobrīd uzdodas par mazākuma akcionāru pārstāvjiem patiesībā rīkojas gluži pretēji to interesēm un bīda nezināmas izcelsmes naudas iepludināšanu vienā no Latvijas farmācijas kompānijām, kurā mums līdz kādam laikam bija lepnums būt akciju turētājiem.
Vai tiešām tikai man tas liekas histēriski komiski un neticami, ka biedrība no skaņu ierakstu producēšanas Dzelzs vilka bundzinieka vadībā pēkšņi pārtapusi par farmācijas kompānijas mazo akcionāru “aizstāvi”? Turklāt tik daudz jau rakstīts un ziņots par iesaistīto Latvijā bēdīgi slaveno personu saikni ar čehiem, ka būtu jābūt pilnīgi izceptai pīlei vai nodīrātai aitai, lai noticētu, ka skandalozā rīcība ir mazo akcionāru interesēs. Ar bungas vāli šobrīd tiek potenciāli sists pa mūsu kabatām – kāda būs akciju vērtība pēc visa šī skandāla, varam paši aplēst (ja prātiņš to atļauj un ja neuzskati sevi par aitu).
Jau iepriekš pieminētais Dzelzs vilks norādījis, ka mazo akcionāru interesēs ir svarīgi zināt, kam piederēs kontrole Olainfarm. Šis apgalvojums ir paradoksāls jau pašā saknē, ņemot vērā, ka sabiedrībai nav nekādas nojausmas, kas patiesībā ir čehi, kāda ir līdzekļu patiesā izcelsme un vai aiz “čehiem” galu galā neslēpjas vēl kāds vilks, kas ietērpies par melno pīli.
Kamēr šajā zvēru dārzā notiek ķīviņi, patiesie mazie akcionāri apsver iespēju patiesi aizstāvēt savas tiesības un intereses apvienojot spēkus un cer, ka visu šo manipulāciju gaitā netiks izdarīts arī tiešs spiediens uz mazākuma akcionāriem. Čehu tautas pasakas man patīk, bet, kā smejies, – šie daži darboņi jau nav tauta. Un pasaka par bagāto melno pīli ir un paliks vien pasaka.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
