Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jo vairāk lasu juridisko literatūru un iedziļinos mūsu lietu niansēs, jo labāk saprotu, cik neadekvāta, netaisnīga un arī prettiesiska ir bijusi Latvijas tiesu sistēmas represīvā rīcība attiecībā pret mani un citiem apsūdzētajiem [saistībā ar 13. janvāra notikumiem]. Šādā situācijā, kad tiesas darbojas netaisnīgi un prettiesiski, turklāt augstākas instances šīs problēmas nevis novērš, bet piesedz, Valsts prezidents un tā apžēlošanas institūts ir vienīgā taisnīguma atjaunošanas iespēja.

Tas, ka līdz šim ignorējāt aicinājumus atjaunot taisnīgumu attiecībā pret mani, nepārsteidza: gandrīz visas amatpersonas labprāt izvairās no atbildīgu lēmumu pieņemšanas. Tomēr šopavasar sabiedrības sašutums sasniedza tādu intensitāti, ka ignorēt to vairs nevarēja – bija jāreaģē. Jo nav vairs runa par Ansi Ataolu Bērziņu, bet par desmitiem netaisni vajāto un notiesāto, desmitiem salauztu likteņu, un sabiedrība to arvien skaidrāk apzinās. Tas, ka šoreiz reaģējāt izvairīgi, mani pārsteidza – biju cerējis uz lielāku iedziļināšanos un izpratni.

Tāpēc esmu uzrakstījis duci jautājumu, uz kuriem ļoti vēlētos saņemt atbildi no Jums kā no sava Prezidenta un līdzpilsoņa.

1. Par tiesiskumu un orveliskumu.

Viens no tiesiskuma pamatprincipiem ir visu personu vienlīdzība likuma priekšā. Savukārt tādas iekārtas, kur "noteiktu sugu" dzīvnieciņi ir par citiem "vienlīdzīgāki", mēdz saukt par orveliskām – pazīstamā romāna autora vārdā.

Diemžēl 13. janvāra paraugprāvā vienlīdzība netika ievērota, turklāt no paša sākta gala, cik noprotams, – tīši un apzināti. Pats savām acīm redzēju, kā policisti trijatā kājām atspārda vīrieti, kurš pat nepretojas. Pats savām ausīm dzirdēju, kā policists saka: "Tagad paguli zem akmeņiem!" Arī mani tīši noguldīja, nesegtu galvu un sasietām rokām, akmeņu krišanas joslā. (Viens nokrita sprīža attālumā man no galvas.) Publiski izskanēja policijas vadības meli, ka gumijas lodes netika izmantotas, – tie vēlāk tika atmaskoti ar ierindas policistu liecībām. Kā zināms, Edgara Gorbaņa acs tika izšauta tieši ar gumijas lodi. Tad kālab visi apsūdzētie bija tikai civilpersonas, visi liecinieki – tikai policisti? Kālab par amatpersonu pārkāpumiem netika ierosināta neviena lieta – pat disciplināra?

Vai uzskatāt to par normālu un pieņemamu valstī, kura vēlas būt tiesiska, Prezidenta kungs?

2. Par liecībām, kas organizētas ar mērķi veidot Krimināllikuma pantam atbilstošu noziedznieka tēlu.

Daudzas minētās policistu "liecības" sakrita veselām rindkopām – burts burtā, kļūda kļūdā! Es uz to norādīju gan savā tiesas runā, gan publikācijā internetā, tomēr tas neko neietekmēja – nedz tiesas iznākumu, nedz kādu publisku vai nepublisku varas reakciju.

Prezidenta kungs! Vai tad var uzskatīt par tiesiskā valstī pieņemamu situāciju, kad spēka struktūru darbinieki ar "copy&paste" metodi izgatavo un tiesai iesniedz liecības, un tiesa tic tām?

3. Par formālo un substanciālo.

Pirmais ir atbilstība kādiem noteiktiem kritērijiem, tostarp likuma burtam. Otrais – atbilstība būtībai, likuma garam, sabiedrības mērķiem un pasūtījumam. Pat ja nodarījums atbilst formālajiem kritērijiem – likuma pantam, bet nenonāk pretrunā ar likumos definētajām sabiedrības interesēm un ideāliem, tiesai tas būtu "jāsubstancionalizē", proti, jākonstatē, vai tas ir vai nav uzskatāms par noziedzīgu, jo nav tāds pēc savas būtības. Diemžēl Latvijas tiesneši dažkārt grēko, formāli vērtējot nodarījumus, bet substanciālo pusi – tātad sabiedrības pasūtījumu – faktiski ignorējot.

Godātais Prezidenta kungs! Vai Jūs uzskatāt, ka tiesiskā sabiedrībā atzīstams un pieļaujams šāds juridisks formālisms?

4. Par 13. janvāra notikumu kontekstu un piespriestā soda būtību.

Arī vērtējot 13. janvāra notikumus, tiesas rīkojās izteikti formāli: tās nevērtēja substanci – nedz ekonomisko, nedz politisko kontekstu ("Parex" bankas afēru, krīzi-dižķibeli, tautas ignorēšanu no valdības un Saeimas puses, 13. janvāra notikumu vērtējumu sabiedrībā, kā arī to pozitīvo ietekmi gan uz Latvijas ekonomiku, gan politisko kultūru).

XIX gs. izcilais krievu jurists Arkādijs Koni rakstīja, ka daudzi cilvēki nesaprot, kā var atzīt par nevainīgu cilvēku, kurš "atzinies rīcībā", taču var! – ja šo rīcību neuzskata par vainu ("не вменяют в вину"). Tieši tāda bija mana aizstāvības pozīcija: atzinu, ka izsitu Saeimas logu, bet neatzinu tajā vainu, jo rīkojos tautas interesēs.

Tiesa bija tiesīga lemt, ka rīkojos pretlikumīgi un pretēji tautas interesēm, un sodīt mani atbilstoši nodarījuma apjomam. Taču patiesībā mani sodīja manas attieksmes dēļ, sodīja par manu pilsonisko pārliecību, manu aizstāvības pozīciju. Protams, sods izrādījās "demonstratīvi" smagāks par nodarīto – "sargieties runāt to pašu, ko šis"!

Prezidenta kungs, vai Jums šķiet pieņemama šāda tiesu prakse, kas noliedz un izkropļo juridiskās problēmas pašu būtību?

5. Par nosacītā soda un probācijas būtību un sūtību.

Formālā un substanciālā puse vērtējama arī šādā kontekstā. Tā sauktā nosacītā soda jeb pilnā vārdā "soda nosacītās atlikšanas" pamatideja salīdzināma ar Damokla zobenu pār notiesātā galvu, tādējādi viņu motivējot dzīvot bez pārkāpumiem. Savukārt probācijas uzraudzības uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem, kuriem var rasties grūtības šādu dzīvi dzīvot patstāvīgi.

Ir valstis (arī, piemēram, Čehija), kurās nosacīta soda atlikšana iespējama gan bez, gan ar probācijas uzraudzību. Ja tiek piespriests nosacīts sods bez uzraudzības, cilvēkam nav jādara pilnīgi nekas, tikai godīgi jādzīvo; ja notiek pārkāpums, tad tiesa izvērtē soda izpildes iespējas.

Divos spriedumos bija rakstīts, ka man nav jāpiedalās Probācijas dienesta programmās, respektīvi, tas bija nosacīts sods bez uzraudzības. Bet, pat ja pieņemam, ka Sodu izpildes kodekss, kurš paģērē visiem nosacīti notiesātajiem reģistrēties probācijas dienestā, ir stiprāks par individualizētu spriedumu, vienalga saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu 9. daļu tiesa tikai "var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu".

Tātad tiesai nebija jāpieiet jautājumam formāli, virzoties rāmjos "iet – neiet" uz Probācijas dienestu. Tai bija jāizvērtē, vai persona dzīvo godīgu dzīvi un ir integrēta sabiedrībā, respektīvi, vai tiek sasniegts nosacītas atlikšanas un probācijas mērķis. Visi materiāli par manu darbību sabiedrības labā tiesai bija iesniegti, tomēr tiesa tos nevērtēja.

Vai Jums, Prezidenta kungs, liekas pieņemama šāda formāla pieeja, kura noved pie nosacītās atlikšanas un probācijas mērķiem gluži pretēja rezultāta?

6. Par soda samērīgumu.

ES Pamattiesību hartas 49. pantā teikts: "Soda smagums nedrīkst būt nesamērīgs ar noziedzīgā nodarījuma smagumu." Šis princips jāievēro vienmēr neatkarīgi no tā, vai cilvēks atzīst vai neatzīst vainu, iet vai neiet uz kādiem dienestiem. Protams, soda apmērs var svārstīties, bet tikai samērīguma robežās. Arī nosacīts sods ir cietumsods, tas nav "vieglāka veida" sods, respektīvi, tiesa atzīst, ka cilvēks ir pelnījis ieslodzījumu, bet, tā kā "tā ir pirmā reize", to pagaidām neizpilda.

Sakiet, vai par divu sniega piku, tukšas plastmasas pudeles un 2 akmeņu iemešanu pa valsts iestādes ēkas fasādi, kā rezultātā izsista viena loga rūts (nodarījuma skāde apmēram 20–30 LVL), Jūs uzskatāt par samērīgu sākumā 18 mēnešu, vēlāk 20 mēnešu cietumsodu?

7. Par kvalifikāciju un smaguma pakāpi.

Tagadējais LR Krimināllikuma 225. pants – Masu nekārtības – ieviests Staļina laikā, lai institucionalizētu tā saukto kolektīvo vainu un pamatotu represijas. 225. panta jēga ir konkrētus cilvēkus padarīt par sevišķi bīstamiem kriminālnoziedzniekiem. Tā sankcija atšķirībā no citiem pantiem saglabājusies teju sākotnējā apmērā, un pēc šā panta jebkura darbība tiek kvalificēta kā "sevišķi smags noziegums". No tā savukārt izriet arī soda smagums – cietuma slēgtais režīms, kā arī laiks, kad var lūgt apžēlošanu vai priekšlaicīgu atbrīvošanu.

Vai Jūs, Prezidenta kungs, uzskatāt par samērīgu vienas loga rūts izsišanas valsts iestādei, pret kuru oficiāli atļautā mītiņā tovakar izskanēja tik daudz pamatotu (vai nepamatotu) apsūdzību, kvalificēšanu par sevišķi smagu kriminālnoziegumu?

8. Par piekritīgumu un tiesisko paļaušanos.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 641. pantu par nosacītas notiesāšanas atcelšanu vai pārbaudes laika pagarināšanu, pamatojoties uz Valsts probācijas dienesta iesniegumu, lietu skata rajona tiesa pēc notiesātā dzīvesvietas.

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu dzīvesvieta ir personas izvēlēta un noteiktā kārtībā deklarēta adrese. Savlaicīgi un paredzētā kārtībā deklarēju dzīvesvietu Rudzātu pagastā, tātad Preiļu rajona tiesas teritorijā. Informēju par to gan Probācijas dienestu, gan Latgales priekšpilsētas tiesu. Tiesiski paļāvos, ka Latgales priekšpilsētas tiesa nepārkāps likumu un nosūtīs lietu pēc piekritības. Tomēr tā nenotika: tiesa izskatīja lietu, kuru tai skatīt nebija tiesību (un lēma mani ieslodzīt).

Vai Jūs, Prezidenta kungs, uzskatāt par pieņemamu, ka tiesa spriež lietu, kuru saskaņā ar likumu tai nav tiesību spriest, respektīvi, pati sev piešķir "pārlikumīgas" pilnvaras?

9. Par izvēli starp godu un brīvību.

Tā kā 13. janvāra process bija "pārlieku ieildzis", tad tiesai bija iespēja pēc tā paša panta piespriest vieglāka veida sodu – naudas sodu, piespiedu darbu vai īslaicīgu arestu. Tomēr tiesa šādi rīkojās tikai "vainas atzīšanas" gadījumos, tādējādi izveidojot soda disproporciju (starp "atzinušajiem" un "neatzinušajiem") vairāk nekā 25 reizes (cietuma "atsēdes" ekvivalentā).

Tā kā liela daļa Latvijas iedzīvotāju atbalstīja 13. janvāra oficiāli atļautā mītiņa notikumu dalībniekus, tad faktiski tiesas rīcība bija apsūdzēto piespiešana atteikties no sava goda, pievilt to tautas slāni, kas viņus atbalstīja un viņu politiskajai pozīcijai uzticējās. Pretējā gadījumā cilvēks saņēma nesamērīgi bargu sodu...

Vai Jūs uzskatāt šādu pieeju par pieņemamu?

10. Par atbildību un izvairīšanos no tās.

Manuprāt, tieši tie, kuri piekrita nepamatotajām apsūdzībām un netaisnajiem tiesas spriedumiem, lai glābtu savu mieru un labklājību, taisni viņi vairījās no atbildības gan savas tautas, gan sirdsapziņas priekšā.

Reiz, kad jau biju trimdā, runāju ar A.M. – vīru, kurš tiesā ilgi turējās pie taisnības, bet pie beigām pateica: "Labi, labi, atzīstu vainu un atzīstu kvalifikāciju," kā rezultātā tika cauri ar 1000 latu naudas sodu.

Es viņam teicu: "Varbūt tomēr man vajadzēja rīkoties kā tev? Šobrīd varētu dzīvot dzimtenē, būt ar bērniem un ar darbiem..." Viņš atbildēja: "Ansi, vai tu domā, ka es ar šo sirdsapziņas nastu labi jūtos?"

Kā Jūs uzskatāt, Prezidenta kungs, vai nepakļaušanās netaisnībai ir izvairīšanās no atbildības vai, tieši otrādi, – atbildības uzņemšanās?

11. Par "paša roku darbu".

Jūs intervijā izteicāties, ka tā manis "mocīšana" esot "manis paša roku darbs", paša izvēle. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka cilvēkam ir jābūt sistēmas līdzvērtīgam partnerim, nevis bailēs jāpielāgojas tās neadekvātumam. Jā, man bija iespēja izvairīties no dzīves izpostīšanas, pakļaujoties netaisnai un nesamērīgai sistēmas rīcībai. Tomēr uzskatu, ka pamatcēlonis šai situācijai ir tieši sistēmas neadekvātā rīcība, nevis mana atteikšanās tai pielāgoties. Vai – un kādā aspektā – es kļūdos, Prezidenta kungs?

12. Apžēlot vai neapžēlot?

Rodas ļoti daudz jautājumu, kuri liek apšaubīt ne tikai šā tiesas procesa samērīgumu un taisnīgumu, bet pat tiesiskumu. Vai Jūs, Prezidenta kungs, neuzskatāt, ka šādi problēmjautājumi, turklāt diezgan lielā skaitā, ir pietiekams pamats uzņemties iniciatīvu un apžēlot mani un citus 13. janvāra procesa dalībniekus?

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...