Druviete pārdomājusi – aicināšot Kamparu atklāt naudas devēju

„Aicināšu A.Kamparu attiecīgās ziņas sniegt ne tikai [deklarācijas] nepubliskojamā, bet arī publiskojamā daļā,” – šādi Druviete ceturtdien reaģēja uz Pietiek publikāciju, kurā bija aprakstīta arī viņas nevēlēšanās atbildēt uz jautājumu – ja reiz deputāte saskaņā ar pašas apgalvojumu ir lietas kursā par valdības noteikumiem, kas skaidri nosaka, kādas ziņas jāuzrāda deklarācijas publiskajā daļā, kāpēc viņa Kamparam nav norādījusi uz šo noteikumu pārkāpumu. Trīs dienas pēc Kamparu pilnībā attaisnojušās ētikas komisijas sēde Druviete ceturtdien jau ierunājās arī par to, ka ministram taču ir arī „iespēja mēneša laikā papildināt vai precizēt VID sniegtās ziņas”.

Arī bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs, tagadējais Kampara kolēģis Vienotībā Aleksejs Loskutovs, kurš vēl pirmdien pauda atbalstu ekonomikas ministram, tagad pēc iepazīšanās ar noteikumiem valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanai savu viedokli ir koriģējis. Viņš ceturtdien Pietiek pauda viedokli, ka Kamparam likumā noteiktajā termiņā jākoriģē deklarācijā norādītā informācija, tās publiskajā daļā norādot gan avansā par uzņēmuma kapitāldaļām it kā saņemto naudu, gan līdz šim noslēpumā turētā anonīmā investora identitāti.

Loskutovs Pietiek atklāja, ka jau pirmdien Vienotības Saeimas frakcijas sēdē mudinājis Kamparu izmantot VID amatpersonu deklarāciju veidlapā piedāvāto iespēju 11. ailē norādīt informāciju par faktiem, kas, pēc deklarācijas iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām pārskata periodā un nav norādīti citos deklarācijas publicējamās daļas punktos. Jautāts, kāda pirmdien bijusi Kampara reakcija uz šo ierosinājumu, Loskutovs atteica: „Viņš pieņēma zināšanai.”

Druviete gan bija vienīgā no Vienotības ētikas komisijas locekļiem, kuri ir sasparojušies vismaz uz aizrādījumu savam kolēģim Kamparam, kurš savukārt joprojām paliek pie sava – viņam svarīgākais esot līgums, kas noslēgts ar nezināmo investoru, kurš it kā samaksājis ministram 35 tūkstošu latu avansu vai drošības naudu par Kampara parādos iegrimušo un ar lieliem zaudējumiem strādājošo uzņēmumu Ronis.

Neviens no pārējiem Pietiek aptaujātajiem ētikas komisijas locekļiem – Ilze Viņķele, Liene Liepiņa, Guna Mickēviča un Artis Strautiņš – tā arī nevēlējās atbildēt uz jautājumiem par Kampara rīcības neatbilstību likumdošanai. Savukārt ar Kampara svētību amatā tikušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja amatā tikušais Valdis Lokenbahs no šī jautājuma vispār norobežojās – viņš vairs neesot ētikas komisijas loceklis.

Liepiņa savu viedokli gan trešdien pauda, Latvijas Televīzijā paziņojot, ka „Kampara kungs ir astoņus gadus strādājis un pierādījis, kāda ir viņa nostāja un rīcība. Mums nav pilnīgi nekāda pamata domāt, ka viņš būtu kaut ko mainījis. (..) Mēs savā frakcijā esam par to diskutējuši un nonākuši pie diviem virzieniem. Viens - jārīkojas pēc principa, ka lietas ir tādas, kādas tā izskatās, un otrs - lietas nav pēc būtības vienmēr tādas, kādas tā izskatās. Un tad ir jautājums - pēc kura galu galā rīkoties? Mēs Ētikas komisijā arī Kampara kungu uzklausījām un nekādus pārkāpumus nesaskatījām”.

Tikmēr gan KNAB, gan LR Ģenerālprokuratūrā ceturtdien jau bija saņemts Pietiek iesniegums, kurā šīs iestādes tiek aicinātas izvērtēt Kampara rīcību, demonstratīvi paziņojot, ka noslēgts līgums viņam ir svarīgāks un saistošāks par pretkorupcijas likumdošanas prasībām.

Novērtē šo rakstu: