Drošības policija interesējusies par "Citadeles" amatpersonām, jautājums slepeni izskatīts valdībā
PIETIEK03.07.2012.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Jūnija sākumā interesi par atsevišķām valstij piederošās bankas Citadale amatpersonām - viņu vidū bankas padomes priekšsēdētāju un Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētāju Klāvu Vasku - izrādījusi Drošības policija (DP). Kā liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā, DP ziņojums par Citadeli un atsevišķām Citadeles amatpersonām saistībā ar bankas jaunā valdes priekšsēdētāja meklēšanas konkursu kā īpaši slepens ticis izskatīts valdībā. Pēc jautājuma iztirzāšanas Ministru kabinetā gan secināts, ka DP ziņojumā minētie fakti neatbilstot patiesībai, līdz ar to nekādas tālākas DP darbības neesot sekojušas.
Noprotams, ka DP interese par Citadeli un tās amatpersonām, iespējams, bijusi saistīta ar ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) vēlmi bankas vadītāja amatā iebīdīt „savējo” - personu, kas iepriekš strādājusi Swedbank.
Pavļuts bijis neapmierināts gan ar pašreizējo bankas padomes priekšsēdētāju Vasku, gan bankas jaunā valdes priekšsēdētāju nominācijas komisijas sagaidāmo lēmumu, ar kuru par Citadele vadītāju tiktu apstiprināts pašreizējais šīs bankas vadītāja pienākumu izpildītājs, valdes loceklis Guntis Beļavskis. Pavļuta favorīts konkursā bijis bijušais Swedbank valdes loceklis Toms Siliņš, kurš neesot izturējis visas atlases kārtas.
Pašlaik bankas jaunā valdes priekšsēdētaja izvēles nominācijas komisija esot nosliekusies par labu Beļavskim (bija Parex viceprezidents), taču aizvien netiekot izslēgts, ka tikšot pieņemts cits lēmums par labu kādam ar citam, ar Swedbank saistītam kandidātam, vai arī Citadele vadītāja konkurss tikšot pabeigts bez rezultāta.
Pietiek trešdien neizdevās saņemt atbildes no DP ne par to, kāds bijis ziņojuma par Citadele amatpersonām pamats, ne par to, vai pēc tam, kad tas izskatīts valdībā, DP turpina pārbaudi. Uz Pietiek rakstiski nosūtītajiem jautājumiem DP neatbildēja.
No vairāku ar valdību saistītu avotu teiktā ir noprotams, ka DP ziņojums par Citadele bijis paviršs un balstīts uz nepārbaudītiem faktiem. Lai arī ar Pavļuta gādību panākts, ka slēgtas MK sēdes ietvaros DP ziņojums tiek izskatīts valdībā, nekādi tālāki lēmumi par pārbaudes vai kriminālprocesa ierosināšanu neesot sekojuši.
Pietiek jau rakstīja, ka ar Citadeles jaunā valdes priekšsēdētāja izraudzīšanos saistītas gan ziņas, ka ekonomikas ministrs Pavļuts konkursā „bīdot” savējo – personu, kas būt saistīta ar Swedbank, gan tas, kāpēc atsevišķos medijos tika izplatīta informācija par pašreizējas valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) vadītājas Ivetas Zalpēteres pret PA darbiniekiem īstenoto „bosingu un mobingu.”
Jauns valstij piederošās Citadele bankas vadītājs tiek meklēts kopš marta beigām, kad tika izlemts, ka iepriekšējais bankas valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons maija sākumā atstās amatu, lai, pēc oficiālās versijas, „pastiprināti pievērstos bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai, un darbotos vairāku bankas Citadele grupas uzņēmumu padomēs.”
Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā „labā banka.” Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā.
Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmumu pamatotību. Valsts budžetam Parex glābšana tieši un netieši izmaksājusi vairāk nekā miljardu latu.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
