DP un SAB ignorējuši Drošības policijas bijušā priekšnieka ziņojumu par Sparānu
PIETIEK23.01.2016.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ignorējuši arī bijušā Drošības policijas priekšnieka Andra Strautmaņa ziņojumu "par iespējamām nelikumīgam darbībām un varbūtību, ka nelikumībās iesaistīts kāds no SAB darbiniekiem", kurā pieminēts arī skandalozais SAB darbinieks Aigars Sparāns (attēlā), - tā rāda Drošības policijas dokumenti, kuru daļu šodien publicējam. Tā vietā, lai reaģētu uz iesniegumā minētajām ziņām, Drošības policija... sākusi kriminālprocesu par Jākobsona e-pasta sarakstes noplūšanu.
Pietiek daudzkārt informējis par SAB darbinieku Sparānu, kurš regulāri ticis pamanīts saistībā ar dažādām puskriminālām vai vienkārši šaubīgām aktivitātēm - te viņš pamanīts Vladimira Vaškeviča uzspridzināšanas vietā, te spējis sev nodrošināt algai neatbilstošu labklājības līmeni, te manīts apšaubāmu uzņēmēju kompānijā, te ticis turēts aizdomās par slepenas informācijas nopludināšanu. Taču visos šajos gadījumos Sparāns saglabājis savu vietu drošības struktūrās.
Kā jau ziņots, viens no zināmākajiem gadījumiem, kas metis tumšu ēnu uz Sparānu, ir saistīts ar tā saucamo "Kseniju Ozolu" - personu, kas, kā izriet no jau iepriekš publiskotas informācijas, daudzkārt nopludinājusi "žurnālistam" Leonīdam Jākobsonam slepenu informāciju un, pēc visa spriežot, bijusi iesaistīta arī "žurnālista" peļņas shēmās.
Kā rāda Pietiek savulaik jau publicētās Jākobsona liecības Drošības policijai, arī no tām rodas aizdomas par Sparānu kā "Kseniju Ozolu". "Ksenija Ozola - [email protected] - tas ir mans paziņa vārdā Aigars, un ar šo cilvēku es vairākkārt esmu ticies, bet, kāds viņam ir uzvārds un kur viņš strādā, man nav zināms. Šī cilvēka telefona numurs man nav zināms, es ar viņu uzturēju sakarus tikai ar e-pastu," - šādu izvairīgu liecību Drošības policijai bija sniedzis Jākobsons.
Uz to, ka runa tiešām varētu būt bijusi par SAB darbinieku Aigaru Sparānu, kurš nodarbojies ar informācijas nopludināšanu, iespējams, SAB vadītāju vai citu ietekmīgu personu interesēs, norāda fakts, ka Jākobsons ticis nopratināts jau 2010. gada sākumā, savukārt Drošības policija, kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, ko DP ne apstiprina, ne noliedz, visus nākamos gadus nav mēģinājusi noskaidrot "Ksenijas Ozolas" patieso identitāti.
Savukārt pavisam skaidri SAB darbinieku Sparānu iesniegumā, kas ticis adresēts nu jau bijušajam SAB direktoram Jānim Kažociņam, minējis bijušais Drošības policijas priekšnieks Andris Strautmanis.
"L. Jakabsona "kompromat.lv." saist[ī]bu ar SAB darbinieku Aigaru Sparānu apstiprina šinī mēnesī no anonīma avota pie manis nonākušās izdrukas uz 148 (simts četrdesmit astoņām) lapām - "Leonid Jakobson<[email protected]<" elektroniskā pasta sarakste un zināmais safabricējums par A. Lembergu kā VDK aģentu. Ja pieļauj, ka šī sarakste, vēstules ir īstas, tad tur aprakstītie notikumi ir šokējoši, un L. Jakobsona darbībās ir virkne nozieguma sastāva pazīmes, kā arī nozieguma sastāvu pazīmes ir A. Sparāna rīcībā," teikts Strautmaņa iesniegumā Kažociņam.
"Ievērojams kaitējums var tikt nodarīts arī pašam Satversmes aizsardzības birojam un Latvijas drošībai, ja šo abu darboņu, pēc manas pārliecības, klaji noziedzīgās darbības netiek nekavējoties pārtrauktas. Turklāt nav saprotams, kas aiz tā visa stāv.
Iepazīstoties ar minētiem materiāliem (ja tie ir patiesi), manuprāt ir secināms, ka kāds Aigars Sparāns, kas, iespējams,strādā Satversmes aizsardzības birojā, paralēli šim valsts darbam, kuru uztur mūsu valsts nodokļu maksātāji, vēl, izmantojot savu dienesta stāvokli Satversmes aizsardzības birojā, publiski darbojas kopīgi ar apšaubāmas reputācijas subjektu Leonīdu Jakabsonu internetsaitā "kompromat.lv", kopīgi ar L.Jakobsonu sistemātiski, daudzus gadus nodarbojas šai saitā ar tā saucamo "melno piaru"," Kažociņam rakstījis Strautmanis.
No šiem materiāliem izrietot, ka "L. Jakabsons, izmantojot tai skaitā no A. Sparāna saņemto informāciju, ko A.Sparāns pēc manām domām ieguva, pārkāpjot fiziskās personas datu aizsardzības likumu un citus normatīvos aktus, nodarbojas ar izspiešanu un šāda veida darbības L.Jakabsonam ilgus gadus ir kā veiksmīgs rūpals".
Strautmaņa iesniegumā arī minēts: "Ļoti satraucoši un Latvijas valsts drošības interesēm, manuprāt, pretēji, kā izriet no šiem materiāliem, A.Sparāns kopīgi ar L.Jakabsonu darbojas Krievijā. Kā jau teicu, tad A.Sparāna strādāšana kopīgi ar L.Jakabsonu "kompromatā.lv" nav noslēpums.
Piemēram, šais materiālos tāds "A.Šabanovs" viņu L.Jakabsonam nosauc par "mūsu draugu". Bez šaubām, Krievijas ienestiem tas viss ir zināms un zināma arī A Sparānam tuvā apkārtne ne tikai Latvijā. Un pieļauju, ka tas viss tiek veiksmīgi izmantots pret Latvijas valsti.
Ģenerāļa kungs, vai tas neizskaidro to bezrūpīgo vieglumu, ar kādu A.Sparāns un L.Jakabsons "šiverējas" vienā otrā mūsu austrumu kaimiņvalstī? Tai skaitā to, cik viegli viņi no vienas otras austrumu kaimiņvalsts organizē, realizē "uzbraucienus", melu ņirgu kampaņas pret Latvijas iedzīvotājiem, pilsoņiem, un ne tikai?"
Kā Pietiek zināms no mūsu rīcībā esošajiem Drošības policijas dokumentiem, ne šī struktūra, ne arī Satversmes aizsardzības birojs uz šajā iesniegumā minētajiem faktiem nav reaģējuši. Vienīgais, kas ticis izdarīts, - sākts kriminālprocess par personu piekļūšanu Jākobsona e-pasta vēstulēm.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
