DP iemēģina jaunu veidu, kā tikt vaļā no Lato Lapsas un fotokameras, bet tiek pie pašvaldības policijas protokola
PIETIEK27.04.2015.
Komentāri (65)
Iesaki rakstu: 
It kā pastāvot slepeni noteikumi vai varbūt publiski pieejamu Ministru kabineta noteikumu slepena daļa, kas "parastajiem cilvēkiem" neesot pieejama, taču nosakot, ka atsevišķos gadījumos Latvijas pilsoņi nedrīkst filmēt vai fotografēt sabiedriskās vietās, - ar šādu versiju pēc ilgākas izvairīšanās, stomīšanās un došanās pēc padoma pie priekšniecības pirmdien nāca klajā Drošības policijas darbinieki Postņikovs, Kaļagins un Sondors, kurus priekšniecība bija nosūtījusi mēģināt tikt galā ar Lato Lapsu, kurš atkal ar savu fotoaparātu bija ieradies pie Drošības policijas ēkas Rīgā, K. Barona ielā 99a. Saistībā ar policistu rīcību, prettiesiski kavējot filmēšanu, Lapsa jau vērsies ar iesniegumu Valsts policijā, tāpat par notikušo protokolu jau notikuma vietā sastādīja pašvaldības policija.
Pietiek jau aprakstījis pirmo filmēšanas reizi - tad Drošības policija reaģēja, nostādot fotokameras statīva priekšā savu darbinieku Ēriku, kurš, pārkāpjot normatīvos aktus, atteicās stādīties priekšā pat pēc attiecīga pieprasījuma. Nekādi citādi kavēt filmēšanu šajā sabiedriskajā vietā Drošības policija tad nemēģināja.
Šī filmēšana notika pirms nedēļas, savukārt šopirmdien, Lato Lapsam atkārtoti ierodoties pie Drošības policijas ēkas, trīs tās darbinieki - šoreiz stādoties priekšā un pat uzrādot dokumentus - paziņoja, ka filmēšanu aizliedzot Ministru kabineta noteikumi Nr. 887. Lai gan izrādījās, ka patiesībā šie noteikumi ir tikai Valsts noslēpuma likumu papildinošs valsts noslēpuma objektu saraksts, kurā nekas nav teikts par kādiem filmēšanas aizliegumiem sabiedriskās vietās to tuvumā, Drošības policijas darbinieki paziņoja, ka šiem noteikumiem esot kāda "slepenā daļa", uz kuras pamata viņi uzstājīgā veidā pieprasīja filmēšanu pārtraukt. Savukārt "slepeno daļu" uzrādīt viņi nespēja.
Pēc šīs prasības Lapsa izsauca uz notikuma vietu Rīgas pašvaldības policiju, kuras ekipāža ieradās, pieņēma Lapsas iesniegumu, kā arī Drošības policijas darbinieku paskaidrojumus un sastādīja protokolu par notikušo. Savukārt Lapsa jau otrdien nosūtījis Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim iesniegumu, pieprasot saistībā ar Drošības policijas darbinieku prettiesisko rīcību sākt kriminālprocesu par amatpersonu pilnvaru pārkāpšanu.
"Šis konkrētais gadījums uzskatāmi parāda, ka mūsu valstī aizvien izplatītāki kļūst gadījumi, kad dažādu specdienestu pārstāvji uzskata, ka likumi viņiem nav rakstīti un viņi un viņu iegribas stāv tiem pāri. Neviens Latvijas normatīvais akts neaizliedz cilvēkam fotografēt vai filmēt sabiedriskās vietās, savukārt Drošības policijas darbinieki, kā to apliecina šis gadījums, ir guvuši pārliecību, ka viņi paši un viņu iegribas ir likums. Šīs lietas izmeklēšana un tās iznākums uzskatāmi parādīs, cik tiesiskā valstī mēs dzīvojam," saka Lapsa.
Pietiek šodien publisko Lapsas un trīs Drošības policijas darbinieku (viens no viņiem bija Pietiek jau iepriekš aprakstītais "policists Ēriks") sarunas audioierakstu, kā arī tā nedaudz saīsinātu atšifrējumu.
- Labdien.
- Labdien.
- Jums ir atļauja filmēt?
- Kāda atļauja filmēt?
- Drošības iestādes.
- Uz kāda likuma pamata?
- Sakarā ar Ministru kabineta noteikumiem. Kritiskās infrastruktūras objekts viņš ir. Valsts noslēpumu...
- Šī ir iela.
- Jā, filmēt, un arī mūsu ēka.
- Kādi Ministru kabineta noteikumi?
- 887.
- 887., ja? Tur ir rakstīts kas precīzi?
- Jā, tur ir noteikti saraksti, objekti.
- Attiecībā uz kurām es nedrīkstu darīt ko? Šī ir sabiedriska vieta.
- Bet jūs filmējat mūsu ēku tomēr.
- Un? Šī ir sabiedriska vieta.
- Jūs nedrīkstat.
- Vai minētajos noteikumos ir minēts, ka es nedrīkstu sabiedriskā vietā filmēt, kas man ienāk prātā? Fiziskas personas, būves utt.?
- Šis ir kritiskās infrastruktūras objekts, kuru filmēt nedrīkst.
- Tūlīt paskatīsimies, ko mums saka Ministru kabineta noteikumi. Kuri?
- 887.
- Skaidrs. Kas tur labs ir teikts? Viņiem ir nosaukums? Viņiem ir nosaukums šiem 887?
- Kritisko objektu saraksts, vai nebija tā...
- Kritisko objektu saraksts. Valsts iestāžu saraksts varbūt? Nezināt, ja? Kura gada?
- Baidos, tiešām nepateikšu.
- 887, ja? Valsts noslēpuma objektu saraksts.
- Jā.
- Tā, lasām valsts noslēpumu objektu sarakstu. Tā, valsts noslēpumu... bla, bla, bla... Tātad, par valsts noslēpuma objektu atzīst šajā sarakstā minēto informāciju, objektu, ja tās nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Tā. Te ir visādi plāni mums. Te ir saraksts. Bet te nekas nav rakstīts par to, ka es nedrīkstētu šo objektu filmēt.
- Nu...
- Es šeit stāvu sabiedriskā vietā un filmēju. Jūs atnākat un sakāt, ka ir Ministru kabineta noteikumi, kas man aizliedz filmēt. Mēs kopīgiem spēkiem atradām, ka tas varētu būt valsts noslēpumu objektu saraksts, Ministru kabineta noteikumi numur 887, 2004.gads. Noteikumi nosaka objektu sarakstu, to apjomu un saturu. Kā tas attiecas uz mani kā fizisku personu? Lūdzu, paskaidrojiet!
- Sarakstā šis ir kritiskās infrastruktūras objekts.
- Šeit nav tāda termina. Šeit nav termina kritiskās infrastruktūras objekts.
- Es noskaidrošu.
- Nu, noskaidrojiet. Es pagaidīšu.
- Tā viņš ir tajos sarakstos. Viņš ir slēgtajā daļā.
- Un? Kā uz mani tas attiecas? Es neesmu valsts amatpersona.
- Jebkurš...
- Jūs gribat teikt, ka Latvijas Republikā ir slēpta likumdošana, kas nosaka, ko es sabiedriskā vietā varu filmēt vai nevaru filmēt?
- Nē, nu filmēt nē, bet ir objekti, kurus nedrīkst filmēt. Tā jau jebkuru mēs varēsim nofilmēt, kas te nāk iekšā.
- Šī ir sabiedriska vieta. Uz kādu normatīvo aktu pamata jūs pašlaik… Kā jūs vispār sauc un kas jūs būtu?
- Dežurants Sondors.
- Kā, lūdzu?
- Dežurants Sondors.
- Dežurants Sondors. Tātad, jūs, dežurant Sondor, sakāt, ka ir kaut kādi normatīvie akti, kas ir slepeni...
- Jā.
- Uz kuru pamata es nedrīkstu filmēt sabiedriskā vietā?
- Ne sabiedriskā, bet tieši šeit.
- Šī ir sabiedriska vieta, šī ir iela.
- Jā. Jūs filmējat valsts drošības…
- Valsts drošības objekts ir tur iekšā, valsts drošības iestāde. Kurš normatīvais akts man aizliedz filmēt sabiedriskā vietā?
- Tā nostiprinātā informācija, ka šis ir kritiskais objekts. Jūs jau filmējat to objektu.
- Ir kādi slepeni normatīvie akti Latvijas Republikā, kas aizliedz filmēt sabiedriskā vietā? Un jūs nevarat nosaukt šo normatīvo aktu. Vai varat?
- Iekšējā sarakstā, ko es jau teicu - 887., tajā ir slepenā daļa, kura nav publiski pieejama, kur ir tie objekti. Šis ir viens no objektiem.
- Attiecībā uz šiem objektiem ir rakstīts kas?
- Filmēt nevar. Mums jānodrošina slepenības režīms.
- Jūs tomēr paliekat pie tā, ka Latvijas Republikā ir slepenie normatīvie akti, kuros teikts, ka sabiedriskā vietā ir aizliegts filmēt dažādas iestādes? Ja?
- Dažādas valsts drošības iestādes.
- Valsts drošības iestādes? Sabiedriskā vietā es nedrīkstu filmēt valsts drošības iestādes, ja? Tā tur ir rakstīts?
- Rakstīts, ka jūs nedrīkstiet filmēt, pat mūs nedrīkstat filmēt.
- Ak tā? Arī tas ir rakstīts, ka es sabiedriskā vietā nedrīkstu filmēt cilvēkus? Jums būs lieliska dienesta pārbaude, ar to es jūs varu apsveikt. Tātad, jūs bijāt Postņikovs, jūs bijāt Sondors, un jūs bijāt Kaļagins? Labi.
Audio (MP3, 6.9 Mb) Noklausīties | Lejuplādēt
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
