Iesaki rakstu: 
Viss ir pavisam skaudri un vienkārši. Ja nespēsim nomaksāt rēķinus, tad oktobrī biedrību "Ķepu - ķepā" nāksies slēgt.
Pie mums „Ķepās” pajumti ir atraduši daudzi un dažādi zvēri: suņi un kaķi, zirgi un zaķi, kaziņas, ūdeles, murkšķi, šobrīd pat ir eksotika – vārna un lapsa. Mēs abas ar Ivetu skrienam kā vāveres ritenī, lai šo vietu padarītu patīkamu ne tikai dzīvniekiem, bet arī mūsu ciemiņiem.
Braucam pa skolām, bērnudārziem, vadām ekskursijas. Stāstām un mācām, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar dzīvniekiem, kā palīdzēt, ko noteikti nedrīkst atļauties. Tas ir sirds darbs, sirds lieta, aicinājums.
Mūžīgā cīņa ar vienaldzību, ierastie zvani: Iecavā šobrīd vēl 5 kaķenes sterilizējamas, Jelgavā 3 un zināmas vēl 4 kolonijas, kuras jāsterilizē, lai nevairotu sāpes. Divi jaunie suņi tūlīt pēc nedēļas jāvakcinē, jāčipē. Doļa un Pepija jāved sterilizēt. Tas viss prasa ievērojamus finanšu l
īdzekļus. Esam kā daudzgalvains pūķis, kur katra galva grib ēst, alkst mīlestības… Nē, mēs nemetam plinti krūmos – šajā pavasarī kopā ar citiem dzīvnieku aktīvistiem cīnījāmies Tautsaimniecības komisijas sēdēs par bargākiem sodiem, laicīgu suņu čipēšanu, vairošanās ierobežošanu…
Mēs katru dienu ceļamies, neskatoties uz laikapstākļiem un nogurumu, katru dienu ejam un darām, tikai ar to ir par maz, mēs algojam darbiniekus, mēs neatsakām palīdzību nevienam… Šobrīd kontā ir palikusi tikai projektam paredzētā nauda, kurai mēs neesam tiesīgi pieskarties – tā ir suņu pastaigu voljēriem, bet barības rēķini krājas kaudzītē. Uz šodienu par pārtiku parāds ir teju 3 tūkstoši eiro, par veterināriju gandrīz vai pusotrs tūkstotis eiro, par elektrību 700 eiro – tas ir krupis, kuru pat gribēdamas šobrīd nevaram norīt.
Atkal nākas nokārt galvu un izstiept roku – katra šāda reize ir gaužām nepatīkama un smaga. Sajūta ir briesmīga, jo tikai ar cilvēku aktīvu atbalstu ir iespējams nodrošināt dzīvniekiem nepieciešamo… Tepat aiz stūra jau ir ziema, kurai jāspēj pienācīgi sagatavoties.
Salmi un siens ir, paklāji ir, kartoni pirmajam mēnesim ir, segas un spilveni ir, gaļu tikko nopirkām (pāris nedēļām būs), taču auzu pārslas gan iet uz beigām. Tā dienu no dienas, gadu no gada. Reizēm ir bail izdegt, taču apzinos, ka nedrīkst, jo ir tik daudzas radībiņas, kuras stāv aiz mums un gaida, gaida kādu gaišu vārdu, glāstu, pilnu barības bļodiņu.
Viss ir tik smagi skaudri un vienkārši – bez līdzcilvēku atbalsta nespēj pastāvēt vieta, kur dzīvnieki var rast patvērumu, kur viņi var rast iespēju savu dzīvi sākt no jauna, proti, no nulles, visu, kas bijis nelāgs, atstājot pagātnē.
Kad adoptē daudzcietušu suni/kaķi/zirgu, man acīs saskrien asaras – aiz laimes, jo viņam ir paveicies, viņam būs sava ģimene un vieta zem saules.
Mīļie, viņu visu vārdā es lūdzu – palīdziet nosegt rēķinus, palīdziet tiem, par kuriem citi ir ņirgājušies, kurus spārdījuši kājām, simtiem kāju pāri kuriem gājuši garām kā ierastai parādībai.
Palīdzi pastāvēt vietai, kur patvērumu rod viss, kas dzīvs. Mēs apsolām nepadoties, mēs apsolām nesalūzt zem šīs nastas smaguma, bet bez Tava pleca tas nav iespējams. Pastiep pretī roku – es ticu, ka kopā mēs esam spēks, kas spēj mainīt daudzus likteņus. Spēks, kas spēj palīdzēt tiem, kuri paši nevar palūgt – tikai kopā mēs varam mainīt pasauli. Tāpēc mēs nepadodamies un ticam tam labajam, palīdzi turpināt iesākto. Palīdzi – palīdzēt tiem, kuri paši to nespēj.
DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA „ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
pay pal: [email protected]
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
