Dombrovsku kredītu lietā Privatizācijas aģentūra apliecina: iepriekšējās ziņas par vienotu īpašumu attīstītāju paketi - meli
L. Lapsa03.06.2014.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Oficiāli avoti saistībā ar Valda Dombrovska ģimenes biznesa kredītu lietu snieguši jaunu apliecinājumu tam, ka pretēji līdz šim Finanšu ministrijas un valdības pārstāvju informācijai patiesībā nav bijis tā, ka Latvijas Hipotēku un zemes bankas izsniegtie kredīti būtu tikuši pārdoti vienotā paketē. Privatizācijas aģentūra oficiāli apliecina, ka arī tās pārraudzībā nonākušajā Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūras (HipoNĪA) kredītportfelī ir nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegti kredīti.
Kā zināms, Finanšu ministrija, Valsts kanceleja un arī pats Dombrovskis līdz šim bija rūpīgi slēpuši, ka pretēji oficiālajiem paziņojumiem patiesībā, pārdodot Hipotēku bankas komercdaļu, ir ticis izveidots īpašs "3.a portfelis", kurā ietilpuši neveiksmīgajam Dombrovska ģimenes biznesam izsniegti un vēl daži citi kredīti, kas par slēptu cenu, ar slēptiem noteikumiem un ar slēptu atlaidi pārdots Rietumu bankai.
To, ka šāds portfelis līdztekus oficiāli izziņotajām sešām bankas komercdaļas paketēm patiešām pastāvējis, nule oficiāli atzina Finanšu ministrija. Līdz tam tā bija apgalvojusi, ka saskaņā ar pagājušā gada maija valdības lēmumu "komercdaļas pakete, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS Rietumu banka, kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai".
Finanšu ministrija pērn bija paziņojusi, ka atšķirībā no Rietumu bankas nopirktās "komercdaļas paketes, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi", pārējās Hipotēku bankas komercdaļas, kurām "no privāto investoru puses tika saņemti neapmierinoši zemas cenas piedāvājumi", līdz ar SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūra kapitāldaļām tiks nodotas Privatizācijas aģentūrai.
Ņemot vērā šos apgalvojumus, Pietiek otrdien vērsās Privatizācijas aģentūrā ar jautājumiem - kādas Hipotēku bankas komercdaļas paketes ir nonākušas Privatizācijas aģentūras tās struktūru pārziņā un vai kādā no šīm paketēm ir arī nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegti kredīti.
No Privatizācijas aģentūras oficiālajām atbildēm uz šiem jautājumiem nepārprotami izriet - iepriekšējie Finanšu ministrijas pārstāvju apgalvojumi par vienoto Hipotēku bankas nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegto kredītu paketi, kas pārdota Rietumu bankai, ir bijuši melīgi.
"2013.gada 28.jūnijā, noslēdzot kapitāla daļu pirkuma līgumu ar akciju sabiedrību Latvijas hipotēku un zemes banka, VAS Privatizācijas aģentūra kļuva par 100% Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (HipoNĪA) kapitāla daļu īpašnieci. HipoNĪA ir nodoti valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka vissarežģītāk atgūstamie aktīvi, t.sk. nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegti kredīti," oficiāli apliecina Privatizācijas aģentūra.
Tas nozīmē - pretēji iepriekšējiem apgalvojumiem, ka Hipotēku bankas izsniegtie kredīti nekustamo īpašumu attīstītājiem esot vienotā paketē pārdoti Rietumu bankai, patiesībā šai kredītiestādei ir pārdota tikai daļa šo kredītu, bet pārējie palikuši Privatizācijas aģentūrai.
Līdz ar to Privatizācijas aģentūra ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas nule atklāto - ka ir ticis izveidots īpašs portfelis, kurā pārdošanai Rietumu bankai iekļauta tikai daļa īpašumu attīstītāju kredītu. Kā zināms, tajā ir bijuši arī Dombrovsku ģimenes biznesa Hipotēku bankā ņemtie kredīti.
Kāda premjeram, kurš ģimenes neveiksmīgajā biznesā ieguldījis faktiski visus savus ietaupījumus (kopā ar sievu - 340 tūkstošus eiro), bija jēga, ka viņa ņemtais kredīts nonāk nevis Privatizācijas aģentūras, bet Rietumu bankas "īpašumā"? Trešdien portālā Delfi publicētajā viedokļrakstā ir izteikts šāds secinājums:
"Shēmas rezultātā Valda Dombrovska neveiksmīgais, ar mīnusiem strādājošais ģimenes bizness ir izvairījies no nonākšanas Privatizācijas aģentūras pārziņā, kur tā tālākā likteņa izlemšana notiktu krietni caurspīdīgāk un godīgāk, pēc vienotiem kritērijiem. Tā vietā nu šis "veiksmes stāsts" ir atkarīgs no vienas apšaubāmas reputācijas kredītiestādes saimnieku labvēlības - viņi var pēc saviem ieskatiem gan pieprasīt kredīta atmaksu, gan to atlikt, gan samazināt, gan vienkārši atlaist."
Kā zināms, Dombrovskis joprojām kategoriski atsakās atbildēt uz jebkuru jautājumu saistībā ar viņa ģimenes biznesa kredītu nonākšanu Rietumu bankas pārziņā, - viņš atkārto to, ka pats lēmumus neesot pieņēmis, bet šo faktu celšana atklātībā esot "melnā PR kampaņa".
Kā jau ziņots, līdz pat aizvadītās nedēļas beigām arī Finanšu ministrija bija kategoriski atteikusies atklāt jebkādas detaļas par to, kādi kredīti, par kādu summu un ar kādiem nosacījumiem ir nodoti Rietumu bankai.
Taču tad Pietiek saņēma skaidrojumu no Finanšu ministrijas oficiālās elektroniskā pasta adreses, un šajā dokumentā, kas parakstīts vienkārši "Finanšu ministrija", nezināms ministrijas ierēdnis pirmoreiz atzina, ka līdztekus oficiālajām sešām Hipotēku bankas kredītu paketēm eksistējis arī īpašs "3.a portfelis".
"2011.gada 1.novembrī Ministru kabineta sēdē (protokols Nr.62 64.§) tika atbalstīta komercdaļas pārdošanas stratēģija, kas paredzēja pārdot VAS “Hipotēku un zemes bankas” komercdaļas 6 paketēs," bija skaidrots Finanšu ministrijas oficiālajā dokumentā.
Tāpat tajā bija atzīts, ka "2012.gada 30.oktobrī sēdē Nr.60 50.§ Ministru kabinets izskatīja konsultanta SIA Superia sagatavoto informāciju par saņemtajiem potenciālo pircēju sākotnējiem nesaistošiem piedāvājumiem par VAS Hipotēku un zemes bankas komercdaļas trešo un ceturto paketi un uzdeva konsultantam SIA Superia aicināt potenciālos pircējus veikt padziļināto izpēti un iesniegt saistošos piedāvājumus par Valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas trešo un ceturto paketi".
Taču vienlaikus ar jau zināmo, līdz šim oficiāli pausto versiju par sešām paketēm, kurās atklāti un godīgi esot iedalīti un sadalīti Hipotēku bankas izsniegtie kredīti, Finanšu ministrija pirmoreiz atzina, ka patiešām līdztekus ir eksistējis arī īpašais "3.a portfelis".
"Ministru kabineta 2013.gada 21.maija sēdē Nr.30 63.§ tika apstiprināti būtiskie līguma nosacījumi par Valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas 3.a portfeļa pārdošanu AS Rietumu banka," oficiāli atzina Finanšu ministrija.
Kā Pietiek jau informējis, tieši šajā portfelī ir atradušies Dombrovsku un Bukanu ģimeņu uzņēmuma Land Development, kā arī Ārijas Dombrovskas un Induļa Bukana ņemtie kredīti.
Turklāt Finanšu ministrija arī pirmoreiz oficiāli apstiprinājusi, ka līgums ar Rietumu banku noslēgts milzīgā ātrumā - jau divas dienas pēc valdības atbalsta saņemšanas: "Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam 2013.gada 23.maijā tika noslēgts pārdošanas līgums ar AS Rietumu banka."
Ne Dombrovska partijas biedrs, finanšu ministrs Andris Vilks, ne viņa preses pārstāvis Aleksis Jarockis, ne ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre kopš šī ministrijas atzinuma nav vēlējušies atbildēt ne uz vienu Pietiek uzdotu jautājumu. Šī iemesla dēļ atkārtoti publicējam joprojām neatbildētos jautājumus.
Finanšu ministram Andrim Vilkam un ministrijas valsts sekretārei Sanitai Bajārei uzdotie jautājumi:
Labdien, daži jauni jautājumi saistībā ar Hipotēku bankas komercdaļas nodošanu/pārdošanu:
1) cik tieši paketēs bija sadalīta komercdaļa, kas ietilpa katrā no šīm paketēm? Kam tika nodota katra no šīm paketēm?
2) vai kāda no paketēm tika sadalīta sīkāk? Ja jā, kura/kuras, kādās tieši sīkākās sastāvdaļās, kādu iemeslu dēļ?
3) no kuras paketes tika nodalīts vai kā citādi izveidots "3.a portfelis"? Pēc kā priekšlikuma, kad tieši, kādu iemeslu dēļ?
4) vai, gatavojot ziņojumu valdības sēdei 2013. gada maijā, ministriem tika sniegta informācija par šāda atsevišķa "portfeļa" izveidi un tās iemesliem?
Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei uzdotie jautājumi:
Labdien, daži jauni jautājumi saistībā ar Hipotēku bankas komercdaļas nodošanu/pārdošanu:
1) cik tieši paketēs bija sadalīta komercdaļa, kas ietilpa katrā no šīm paketēm? Kam tika nodota katra no šīm paketēm?
2) vai kāda no paketēm bija sadalīta sīkāk? Ja jā, kura/kuras, kādās tieši sīkākās sastāvdaļās, kādu iemeslu dēļ?
3) no kuras paketes tika nodalīts vai kā citādi izveidots "3.a portfelis"? Pēc kā priekšlikuma, kad tieši, kādu iemeslu dēļ?
4) vai uz valdības sēdi 2013. gada maijā ministriem tika sniegta pietiekama informācija par šāda atsevišķa "portfeļa" izveidi un tās iemesliem?
SIA Superia valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Krūtainim uzdotie jautājumi:
Sveiki, daži jautājumi saistībā ar Hipotēku bankas komercdaļas nodošanu/pārdošanu:
1) cik tieši paketēs Jūsu vadītais uzņēmums ieteica sadalīt komercdaļu, kas ietilpa katrā no šīm paketēm? Kāpēc tieši šādās paketēs?
2) vai Jūsu vadītais uzņēmums ieteica kādu no paketēm sadalīt sīkāk? Ja jā, kuru/kuras, kādās tieši sīkākās sastāvdaļās, kādu iemeslu dēļ? Kad tieši un kādu iemeslu/apsvērumu dēļ tika izteikts šāds ieteikums? Kāpēc ne agrāk?
3) no kuras paketes tika ieteikts nodalīt vai kā citādi izveidot "3.a portfeli"? Kad tieši, kādu iemeslu dēļ?
4) vai kādā citā paketē palika nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegti kredīti? Ja jā, tad kurā? Vai tika izteikti kādi ieteikumi par šīs paketes nodošanu? Ja jā, kam un kādi tieši?
4) vai uz valdības sēdi 2013. gada maijā ministriem bija sagatavota pietiekama informācija par šāda atsevišķa "portfeļa" izveidi un tās iemesliem?
Valdim Dombrovskim uzdotie jautājumi:
Sveiki, vēlos saņemt Jūsu atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) vai esat izdarījis vai lūdzis izdarīt spiedienu uz Finanšu ministrijas konsultantiem SIA Superia, lai tie izteiktu priekšlikumu Jūsu ģimenes biznesa Hipotēku bankā ņemtos kredītus un vēl dažus izdalīt atsevišķā portfelī?
2) vai 2013. gada 21. maija valdības sēdē informējāt ministrus par šajā 3.a portfelī esošajiem Jūsu ģimenes biznesa kredītiem?
3) kāpēc joprojām kategoriski nevēlaties atklāt nosacījumus, ar kādiem šie kredīti nodoti Rietumu bankai?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
