Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim otrdien visticamāk izdosies saglabāt amatu opozīcijas partiju rīkotajā neuzticības balsojumā Saeimas ārkārtas sēdē. Lai gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde pirmdien vēl tikai lems, vai aicināt Kristovski demisionēt, Vienotībā jau piektdien pēc neformālām sarunām bija radusies drošības sajūta, ka trieciens Valda Dombrovska valdībai netiks dots. Tomēr ar Kristovska vārdu saistītajam skandālam par viņa divdomīgo saraksti ar kādu etniski neiecietīgu Pilsoniskās savienības atbalstītāju varētu būt ārpolitiskas sekas.
Lembergs rāda muskuļus ZZS un Dombrovskim
Apdraudēta, iespējams, ir Valsts prezidenta Valda Zatlera decembrī plānotā vizīte Maskavā, un arī Vienotības valdes priekšsēdētāja Kristovska darbība ārlietu ministra amatā turpmāk būs apgrūtināta. „Kristovskis ir aizšauts,” Pietiek nedēļas nogalē atzina kāds ārlietu lietpratējs, nevēloties, ka uz viņu oficiāli atsaucas.
Tomēr ārlietu ministra nomaiņai būtu pārāk augsta cena premjeram Dombrovskim un Vienotības iekšējām attiecībām. Kā tiešus draudus Dombrovskim šo ārlietu ministra demisijas pieprasījumu uztvērusi premjera partija Jaunais laiks (JL). Par spīti sarežģītajām attiecībām Vienotības iekšienē JL cieti nostājies aiz Kristovska. Krīzes komunikācijas izstrādē kopā ar Kristovski un citiem Pilsoniskās savienības pārstāvjiem nedēļas nogalē piedalījies arī viens no JL vadošajiem politiķiem Edgars Jaunups.
Iemesli ZZS sadarbības partnera, Aivara Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventspilij valdes piektdienas aicinājumam Kristovskim demisionēt varētu būt galvenokārt divi - gan parādīt Lemberga muskuļus attiecībā pret ZZS, gan vēl vairāk sarežģīt Kristovska kā ārlietu ministra un Vienotības pozīcijas un jau valdības pirmajā nedēļā atgādināt, kuram tajā pieder zelta kārts.
Pirmais apsvērums saistīts ar Lemberga autoritātes iedragāšanu, kas vismaz uz ārēji bija saskatāma viņa viedokļa neievērošanā no ZZS puses attiecībā uz zaļajiem zemniekiem iedalīto ministru portfeļu izvēli. Otrais apsvērums saistīts ar ieinteresētību premjera partijas vājināšanā.
Kāds ZZS pārstāvis Pietiek neoficiāli pieļāva, ka Kristovska demisijas atbalstīšana nemaz nebūtu izdevīgākais variants – zaļajiem zemniekiem neesot nekas pretī paildzināt Vienotības mokas. Proti, Kristovska gadījums sākot atgādināt Jaunā laika pirmās valdības mokas ap veselības ministru Āri Auderu, kurš tika ierauts pacientu nelikumīgu maksājumu skandālā un, ilgu laiku no partijas aizstāvēts, tik un tā bija spiests aiziet.
Dombrovska kritika atklāj Kremļa dusmu iemeslu
Lai gan no Valsts prezidenta vizītes Maskavā organizētājiem nedēļas nogalē neoficiāli skanēja aicinājumi nepārspīlēt Kristovska skandāla sekas, tādas visticamāk būs. Oficiālas Maskavas reakcijas uz Kristovska lietu nav bijis, tomēr par nopietnu signālu uzskatāma Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam pietuvinātā eksperta Igora Jurgena asais komentārs kādā ar Kremli saistītā interneta vietnē jau 3. novembrī, dienā, kad Pietiek daļēji publiskoja Kristovska saraksti ar Pilsoniskās savienības atbalstītāju Aivaru Sluci, kurš tajā pauž etniskajiem krieviem aizskarošu viedokli.
„Tādai valdībai un it īpaši ārlietu ministram būs grūti strādāt ar Krieviju un Eiropu,” interneta vietnē Riga.Rosvesty.ru izteicies Jurgens. Kristovska iecelšana ārlietu ministra amatā un ar viņu saistītais skandāls liekot aizdomāties „arī par Latvijas premjera Valda Dombrovska uzskatiem”.
Šis Krievijas prezidentam pietuvinātais eksperts atgādina, ka Dombrovskis esot bijis ar mieru valdībā ņemt arī Visu Latvijai!, un šīs partijas pārstāvjus apzīmē kā „neofašistus”. Pietiek valdības izveides gaitā rakstīja, ka Kristovskim tika uzticēts risināt sarunas ar Visu Latvijai!, panākot, ka tās radikāli nacionāli noskaņotie politiķi pieklusina šādu retoriku.
Jurgens vada Maskavā bāzēto Mūsdienu attīstības institūtu (Институт современного развития), kā arī darbojas Krievijas prezidenta paspārnē esošajā padomē pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību veicināšanai. Jurgens vairākus gadus ir arī Baltijas foruma padomes priekšsēdētājs. Šī foruma prezidents, kā zināms, ir Saskaņas centra (SC) līderis Saeimā Jānis Urbanovičs.
SC vienoti kopā ar Par labu Latviju otrdien Saeimā plāno balsot par Kristovska demisiju. Šīm abām partijām Saeimā ir 37 balsis. Trešā opozīcijas partija VL-TB/LNNK ar 8 balsīm visticamāk atbalstīs Kristovski.
Zinātāji spriež, ka Maskava visticamāk nav apmierināta ar koalīcijas sastāvu, kāds izveidojās pēc 10. Saeimas vēlēšanām, tādēļ atsevišķu Kremlim pietuvinātu ekspertu asie izteikumi Kristovska un Dombrovska virzienā varētu būt tikai dusmu redzamā daļa, patiesībā iezīmējot vēlmi pēc pārbīdēm valdības salikumā.
Interneta vietne Riga.Rosvesty.ru, kurā publicēts Jurgena komentārs, ir Krievijas prezidenta kancelejas izveidotā iknedēļas laikraksta Rossijskije Vestji interneta versija. Šo interneta vietni uztur Dmitrijs Jermolajevs, kurš laikā no 2002. gada līdz 2005. gada februārim strādāja Krievijas vēstniecībā Latvijā par trešo sekretāru, bet pēc izbraukšanas no valsts viņam tā paša gada maijā tika atteikta vīza atkārtotai iebraukšanai Latvijā.
TV3 savulaik vēstīja, ka vīzas neizsniegšana Jermolajevam bija tā dēvētā „klusā izraidīšana”, kad kāds ārvalstu diplomāts tiek turēts aizdomās par spiegošanu, bet, vairoties no skandāla, netiek izraidīts, tā vietā sagaidot brīdi, kad viņš pats pamet valsti un atpakaļ vairs netiek ielaists.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
