Dokuments apliecina: tiesībsargs Jansons sava drauga labā patiešām mēģinājis ietekmēt tiesu
PIETIEK12.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesībsargs Juris Jansons, kurš vienmēr visiem, kas taujā un lūdz pēc palīdzības tiesu jautājumos, atbild, ka viņam nav tiesību iejaukties tiesu darbā un viņam jārespektē tiesu un tiesnešu neatkarība, patiešām ir šo principu pārkāpis, kad runa ir bijusi par viņa tuva drauga situāciju.
Pietiek jau informēja, ka tiesībsarga pilnvarojumā Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere nosūtījusi Ogres novada bāriņtiesai vēstuli, kurā norāda, kā bāriņtiesai jārīkojas un kādi lēmumi jāpieņem attiecībā uz J. Jansona draugu Zigmāru Z., kurš cīnās par tiesībām tikties ar saviem šķirtās laulības bērniem. Kamēr pats J. Jansons Pietiek nekādu skaidrojumu sniegt pagaidām nevēlas, publicējam viņa pilnvarojumā nosūtīto vēstuli, kā arī fotoattēlu, kurā viņš redzams neapšaubāmi draudzīgā situācijā ar cilvēku, kura labā rakstīta vēstule.
„Par sadarbību ar Ogres novada bāriņtiesu saskarsmes tiesības ar bērniem īstenošanai
Tiesībsarga izskatīšanā ir Zigmāra Z. iesniegums (reģistrēts 22.12.2021. ar Nr. 1912) par grūtībām īstenot saskarsmi ar bērniem. Iesniegumā norādīts, ka Zigmāram Z. nesaskaņu ar bērnu māti Renāti R. dēļ kopš 2020. gada 26. aprīļa nav bijusi iespēja satikt savus bērnus (minēti četri bērni). Iesniedzējs ar lūgumu palīdzēt risināt saskarsmes problēmas ir vērsies Ikšķiles novada bāriņtiesā, tomēr situācija nav mainījusies.
Pēc Ikšķiles novada sociālā dienesta rekomendācijas Zigmārs Z. 2021. gada 19. aprīlī ir vērsies ar iesniegumu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (turpmāk tekstā - VBTAI) ar lūgumu piešķirt ģimenes psihoterapijas pakalpojumus. 2021. gada 29. aprīlī tika saņemta VBTAI vēstule Nr. 5.2.-4/1681 ar apstiprinājumu par valsts apmaksātu ģimenes psihoterapijas konsultāciju piešķiršanu un uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai.
2021. gada 23. jūlijā Zigmārs Z. iesniedzis Zemgales rajona tiesā prasības pieteikumu pret Renāti R. par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu un pieteikumu par pagaidu noregulējuma pieņemšanu lietā. Ar Zemgales rajona tiesas tiesneša 2021. gada 2. augusta lēmumu ir ierosināta civillieta Nr. C73509121.
2021. gada novembrī VBTAI piešķīrusi pakalpojumu pie ģimenes psihoterapeites Tatjanas Kutuzovas. Par terapijas uzsākšanas iespēju Z.Zaņdersons ir informējis Renāti R., bet nav saņēmis nekādu atbildi. Ikšķiles novada sociālais dienests un ģimenes psihoterapeite T.Kutuzova sazinājusies ar Renāti R. un izskaidrojusi, ka terapija ir nepieciešama bērniem un viņu vecākiem, lai atjaunotu saskarsmi ar tēvu.
Lai gan iepriekš Renāte R. Ikšķiles novada sociālajam dienestam bija apsolījusi piedalīties ģimenes terapijā, tomēr atteikusies tajā piedalīties un atteikusi pakalpojuma saņemšanu arī bērniem.
Tiesībsarga ricībā nav informācijas, ka tiesa būtu nolēmusi, ka saskarsmes tiesības īstenošana Zigmāram Z. ar bērniem būtu pret bērnu tiesībām un interesēm. Konflikts starp bērnu māti un tēvu ir ieildzis. Ņemot vērā, ka Z.Z. ilgu laiku (vairāk nekā gadu) nav varējis īstenot saskarsmi ar bērniem, bērni no viņa ir atsvešinājies. Šādā situācijā būtu vēlama psihologa vai psihoterapeita palīdzība tēva un bērnu attiecību atjaunošanai.
Bāriņtiesa aizstāv bērna personiskās intereses un tiesības un izvērtē, vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības. Bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām, nosūta konsultācijas saņemšanai pie psihologa vai cita speciālista bērnu, ja bērna vecāki vai aizbildnis nepiekrīt konsultācijas saņemšanai; personu, ar kuru bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus, vai personu, ar kuru bērns dzīvo nedalītā saimniecībā.
Bāriņtiesai, visās lietās, kas skar bērnu, ir jādod bērnam iespēja tikt uzklausītam. Bērna tiesības paust savu viedokli un tikt uzklausītam ir viens no bērna tiesību pamatprincipiem. Tiesību normas nodrošina bērna tiesības tikt uzklausītam jebkādā tiesas vai administratīvajā procesā, kas viņu skar. Bērna viedokļa uzklausīšana (noskaidrošana) nav bērna tiesības uz pašnoteikšanos, bet attiecas uz tiesībām iesaistīties ’ēmumu pieņemšanā. Bāriņtiesai nav jāpieņem lēmums atbilstoši bērna viedoklim, bet pavērtē bērna intereses. Bērna viedoklis un bērna intereses var atšķirties.
Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 17. septembra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr. A420190719, SKA-1345/2020 norādīts: “Lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību ievērošanu, strīdi pamatā būtu atrisināmi ārpus tiesas, bērna vecākiem savstarpēji komunicējot tikai ar vienu mērķi — nodrošināt bērna vislabāko interešu ievērošanu. Konstruktīva un objektīva komunikācija dod ilgtermiņa rezultātu - bērna pilnvērtīgu attīstību, tostarp emocionālo stabilitāti.
Lai arī tiesas nolēmums formāli noregulē konkrēto tiesisko situāciju, tomēr cilvēciskās attiecības no šādiem tiesas procesiem cieš, it īpaši cieš lietā iesaistītais bērns. Tādējādi vecākiem šādās lietās saprātīgi ir izmantot visus iespējamos ārpustiesas līdzekļus komunikācijas veicināšanai, tostarp mediāciju, kas tieši ģimenes lietās ir viens no efektīvākajiem strīda risināšanas līdzekļiem. Tāpat liela nozīme ir arī bāriņtiesas un sociālo dienestu darbam ar konkrēto ģimeni. Ja ģimene pietiekami saņem konsultācijas par alternatīviem strīda risināšanas veidiem (savstarpējas sarunas, mediācija u.c.), kā arī tiek piedāvāta kvalitatīva palīdzība ģimenei ar psihologu konsultācijām, kas vērstas uz ^w^ituācijas mierīgu atrisināšanu, tad vēršanās tiesā, visdrīzāk, nebūtu vairs nepieciešama, jo strīds jau būtu atrisināts.”
Ņemot vērā, ka ģimenes psihoterapijas konsultācijas mērķis ir stiprināt ģimeniskas attiecības, pilnveidot un attīstīt sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes, rosināt ģimenes locekļus mainīt neprasmīgas, savstarpēji noliedzošas attiecības, veicināt lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību, VBTAI nodrošināts ģimenes psihoterapijas pakalpojums atbilstu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanai, lai uzlabotu vecāku savstarpējās attiecības, veicinātu saskarsmes tiesības īstenošanu bērniem ar tēvu.
Aicinu Ogres novada bāriņtiesu bērnu personisko tiesību aizstāvībai izmantot Bāriņtiesu likumā noteiktās tiesības nosūtīt pie speciālista (ģimenes psihoterapeita) minētos bērnus, ja bērna māte Renāte R. nepiekrīt ģimenes psihoterapijai, gan personu, ar kuru bērns dzīvo nedalītā saimniecībā (Renāti R.), lai ģimenes psihoterapijā ar Zigmāru Z. ar speciālista palīdzību izprastu problēmas psihoemocionālās cēloņsakarības un atrisinātu problēmsituāciju. Bērnu interesēs ir izbeigt strīdus vecāku starpā un īstenot saskarsmi ar tēvu.
Lūgumu pamatoju ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.2 panta 3. punktā noteikto, ka tiesībsargs iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu.
Lūdzu Ogres novada bāriņtiesu par paveikto un plānoto informēt tiesībsargu līdz 2022. gada 30. janvārim.
Aicinu Zigmāru Z. sadarboties ar Ogres novada bāriņtiesu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanai, par sadarbību ar Renāti R. un speciālista apmeklējumiem, ja tie netiek nodrošināti vai tiek kavēti, rakstiski informēt bāriņtiesu.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
