Divi jautājumi par Grenžu braucienu un labuma gūšanu
TT, „Pietiek" lasītājs11.01.2013.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar kultūras ministres un viņas dzīvesbiedra Austrālijas brauciena neatkarīgi no aviobiļetes apmaksas ir divi jautājumi par labuma gūšanu no valsts apmaksātās viesnīcas.
1. Vai Žanetas Jaunzemes-Grendes vīrs Ants Grende ir atlīdzinājis Latvijas valstij izmaksas par uzturēšanas viesnīcās Austrālijā laikā posmā no 25.12.2012. līdz 03.01.2013. vienā viesnīcas numurā kopā ar sievu, LR kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, kura viesojās Austrālijā šajā laikā posmā dienesta komandējumā?
Ministru prezidents V.Dombrovskis 19.12.2012. izdevis Ministru prezidenta rīkojumu Nr.487 "Par Ž.Jaunzemes-Grendes komandējumu" http://goo.gl/eYnQB , kurā atļauj kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei doties komandējumā uz Austrālijas Savienību no 2012.gada 23.decembra līdz 2013.gada 5.janvārim.
Šajā rīkojumā nav pieminēta Anta Grendes nosūtīšanās komandējumā, un arī no kultūras ministres intervijām un Kultūras ministrijas izplatītās informācijas izriet, ka Kultūras ministrija nav nosūtījusi Antu Grendi komandējumā līdzi sievai Žanetai Jaunzemei-Grendei un ka Ants Grende atradās minētajā laikā posmā Austrālija ar privāto vizīti kā privātpersona.
Ministres intervijas un Kultūras ministrijas sniegtā informācija ir norādīts, ka vīrs šādu atlīdzinājumu nav paveicis, un tas ir paskaidrots ar vienvietīgā un divvietīgā viesnīcas numura cenu veidošanas īpašības, proti, ar saimnieciskām attiecībām starp Latvijas valsti un attiecīgo viesnīcu vai citu firmu.
Uzskatu, ka Antam Grendem bija jāatlīdzina faktiskās viesnīcas uzturēšanas izmaksas neatkarīgi no tā kādas likumsakarības ir manāmas 1v./2v. viesnīcu numuru iepirkuma cenu veidošanā.
Tā likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 5.panta pirmā daļa http://goo.gl/L7FFN nosāka, ka publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai bezatlīdzības lietošanā.
Šajā gadījumā valsts apmaksātās viesnīcas numura lietošanas tiesību nodošana Anta Grendes lietojumā bezmaksas ir tiešs minētā likuma priekšrakstu pārkāpums.
2. Kura persona ir pieņēmusi lēmumu, atļaujot Antam Grendem uzturēties minētājā viesnīcas numurā, un uz augstāk norādītiem finanšu nosacījumiem?
Tā kā Ants Grende atradās vizītē Austrālijā kā privātpersona, tad lēmumu par uzturēšanas vienā viesnīcas numurā ar savu sievu, Latvijas Republikas Kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi pieņēmusi Anta Grendes sieva, Žaneta Jaunzeme-Grende, būdama Latvijas Republikas kultūras ministre, ko apliecina kultūras ministres intervijas.
No tā izriet, ka lēmumu nepieprasīt valstij atlīdzināt uzturēšanas izmaksas viesnīcas numurā pieņēmusi arī Anta Grendes sieva Žaneta Jaunzeme-Grende, būdama Latvijas Republikas kultūras ministre.
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" http://goo.gl/jPQXG 4.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka ministrs ir valsts amatpersona , līdz ar to šā likuma normas ir piemērojamas arī attiecībā uz kultūras ministri.
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" http://goo.gl/jPQXG 11.panta pirmā daļa aizliedz valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šīs valsts amatpersonas radinieki ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Acīmredzams, ka Žaneta Jaunzeme-Grende, būdama Latvijas Republikas kultūras ministre, vispār nedrīkstēja lemt par valsts apmaksātās viesnīcas numura lietošanas tiesību nodošanu savam vīram Anta Grendes jebkādā situācijā, ar to pārkāpjot minētā likuma 11.panta pirmajā daļas priekšrakstus.
Ar šo Žaneta Jaunzeme-Grende ir pieļāvusi administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.29 panta. "Neziņošana par atrašanos interešu konflikta situācijā", 166.30 panta. "Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana".
KNAB ir atbildīga institūcija, kuras kompetencē ir izskatīt minētos pārkāpumus.
Vel jo vairāk, Žaneta Jaunzeme-Grende, būdama Latvijas Republikas kultūras ministre, nepieprasot no sava vīra Anta Grendes samaksu par valsts apmaksātās viesnīcas numura lietošanas tiesību nodošanu, ir nodarījusi Latvijas valstij zaudējumus, un viņai ir pienākums šos zaudējumus atlīdzināt.
Ņemot vērā, ka šo lēmumu, ar kuru tika pieļauta valsts mantas izšķērdēšana Žaneta Jaunzeme-Grende, būdama Latvijas Republikas kultūras ministre, pieņēmusi, atrodoties interešu konflikta stāvoklī, viņai ir pienākums atlīdzināt viesnīcas uzturēšanas izmaksas 100% apmērā, citādi interešu konflikta sekas netiktu novērstas, jo, piem., atlīdzinot tikai 50% no viesnīcas uzturēšanas izmaksām, Ants Grende būtu ieguvis labumu 50% viesnīcas numura cenas samazinājuma veidā, uz ko viņam šajā situācijā nevarēja likumiskās tiesības.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
