Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā vasarā apceļoju vairākas Kanādas provinces. Vēlos padalīties pieredzē. Lai arī mans viedoklis par daudzām lietām var likties ļoti subjektīvs, tomēr labprāt vēlētos, lai šo rakstu izlasa ne tikai Pietiek lasītāji, bet arī tautas „kalpi”, proti, likumdevēji. Tāpēc, ka Kanādā daudzas jomas ir sakārtotas daudz saprātīgāk nekā Latvijā, tāpēc, ka jebkuru pozitīvu pieredzi ir vērts pārņemt un iedzīvināt arī Latvijas likumdošanā.

Stāstīšu par to, kas man tur likās ļoti pozitīvs, ļoti atbalstāms, ļoti atšķirīgs no tā, kā tas ir attiecīgajās jomās Latvijā.

Kanādā ir progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Latvijā par to šķēpi tiek lauzti jau diezin cik gadu, bet parlaments kā nevar, tā nevar sadūšoties prasīt lielo ienākumu guvējiem beidzot sākt maksāt adekvātu nodokļa likmi valsts budžetā no viņu ieņēmumiem. Kur ir novedusi šāda politika, to jau mēs visi zinām, - valsti ir pametuši gandrīz pusmiljons darbaspējīgo iedzīvotāju, jo valsts atbalsta trūkums, pārmērīgais nodokļu slogs, zemās algas, bezdarbs neļauj šeit dzīvot un uzturēt ģimenes.

IIN nodokļa apmērs Kanādā tiek rēķināts nevis no konkrētas personas ienākumiem, bet gan - ņemot vērā ģimenes locekļu jeb apgādājamo skaitu. Proti, galvenais kritērijs ir pienācīgs ienākumu un dzīves līmeņa standarts ģimenei.

Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir daudzveidīgs. Lieki piebilst, ka pats minimālākais pabalsts bērnam vairākas reizes pārsniedz to, ko par „pabalstu” sauc pie mums. Minimālā pabalsta apmērs vienam bērnam ir apmēram 47 Ls, maksimālais iespējamais pabalsts - ap 140 Ls mēnesī. Svarīgi ir arī tas, ka šī pabalsta apmērs katru gadu tiek pārskatīts atkarībā no vecāku ieņēmumiem. Palielinoties ienākumiem, pabalsts samazinās un otrādi.

Iesniedzot gada nodokļu deklarācijas, ģimenei tiek atmaksāts PVN par precēm, kas iepriekšējā gada laikā iegādātas bērnu vajadzībām. Likumdošana pieļauj arī izvēles iespējas - saņemt kā vienreizēju maksājumu atmaksājamo PVN vai gadu saņemt paaugstinātu bērnu pabalstu.

Ir ļoti jūtama valsts attieksme, un tiek dažādi pausta nostāja, ka stipras ģimenes ir stipras valsts pamats.To veicina arī kristīgā mācība skolās, - tā nekādā ziņā nav reliģijas mācība, tā drīzāk ir ētikas un uzvedības mācība, ko bērniem tik svarīgi apgūt tieši pusaudžu vecumā.

It kā jau pastāv gan „diskriminācija” starp atalgojumu vīriešiem un sievietēm, bet valsts politika kopumā ir tāda, ka vīrietis ir tas, kurš uztur ģimeni. Kanādā sievietes strādā nebūt ne tik bieži, tāpēc arī vīriešiem par līdzvērtīgu darbu tiek maksāts vairāk.

Faktiski pilnībā ir izskausta gan ēnu ekonomika, gan nelegālā nodarbinātība. Nav iedomājama situācija, kad kāds varētu nemaksāt nodokļus. Nodokļu deklarācijas katru gadu iesniedz visi, un tās tiek RŪPĪGI analizētas, līdz ar to gadījumi, kad kādam kaut vai prātā ienāktu veikt ar nodokļiem apliekamos darījumus, bet šos nodokļus nesamaksāt, vienkārši nav iespējami.

Ar nelegālo nodarbinātību ir tāpat: ja kaut vienreiz darba devēju pieķer šādā pārkāpumā, viņš uz visiem laikiem zaudē iespēju jebkad saņemt valsts pasūtījumu, vai arī viņam tiek anulēta licence un firmu nākas slēgt.

Korupcijas riskus izskaitļot nebija iespējas, domāju, tie ir minimāli, vai to nav nemaz.

Kanāda ir valsts, kur kopā dzīvo tik daudz dažādu nāciju indivīdu. Tur padzīvot un pamācīties rast savstarpēju sapratni derētu jebkuram starpnacionālā naida kurinātājam. Latvijā piederība kādai etniskai grupai nekavējoties tiek izmantota politiskajās spēlēs, pret savu gribu bieži vien kļūstam „labējie”, ”kreisie” vai vēl kādi atkarībā no tā, kādi populistiski saukļi kurā brīdī ir modē, bet Kanādā cilvēks tiek vērtēts pēc spējām un talantiem - tik sen aizmirsta lieta Latvijai, kur vēl arvien plaukst un zeļ korupcija, labu darbu iespējams atrast tikai ar pazīšanos un vērojamas citas, tikpat neveselīgas tendences.

Par patēriņa nodokļiem runājot - kopumā tie tomēr ir zemāki nekā Latvija. Vidējā likme varētu būt 18% - 20% robežās. Kopējais patēriņa nodoklis veidojas no diviem atsevišķiem –federālā un provinces nodokļa.

Abi ir diferencēti, proti, pirmās nepieciešamības precēm ļoti zemi. Piemēram, maizei un pienam kopējā patēriņa nodokļa likme ir tikai 5%.Respektīvi, ir tikai federālais nodoklis, neviena no provincēm šo preču grupu ar saviem nodokļiem papildus neapliek vispār. Līdzīgi ir arī ar citām preču grupām; nodokļu politika valsts mērogā ir vienāda, kaut atsevišķās provincēs nodokļu likmes var nedaudz atšķirties.

No federālā patēriņa nodokļa ieņēmumiem tiek uzturēts sociālais budžets un nodrošinātas citas svarīgas valsts funkcijas. Provinču patēriņa nodokļa ieņēmumi aiziet ceļu uzturēšanai, skolām, slimnīcām un citu, infrastruktūru veidojošu, elementu uzturēšanai.

Nākamā preču grupa, kam jau ir paaugstināts patēriņa nodoklis, ir kartupeļi, gaļa, ziepes. Kopējā likme 10%, t.sk.5% ir federālais un 5% provinces nodoklis. Krējums, siers, mazgāšanas līdzekļi, kosmētika - kopējā likme 15%. Saldumi, kafija, trauki, grāmatas, automašīnas, sadzīves tehnika - līdz 20%.

Un tikai dārgiem auto, jaunākā modeļa datortehnikai un citām ekskluzīvām precēm PVN var sasniegt līdz pat 40%. Jāpiebilst vēl arī tas, ka Kanādā uz ielām nesamērīgi dārgus auto redzēt neizdosies, kaut pieņemu, ka bagātu cilvēku un miljonāru tur ir krietni vairāk nekā Latvijā. Nav tieksmes uz ārišķīgām izpausmēm, respektīvi, arī bagāti cilvēki dzīvo saprātīgi un ļoti ikdienišķi, neafišējot savu turību.

Pozitīvā iezīme ir tā, ka patēriņa nodoklis ģimenes budžetā nav tik izjūtams, darbaspēka nodokļi ir augstāki, jo arī atalgojums attiecīgi ir nesalīdzināmi augstāks. Patēriņa nodokļa likmes ir līdzsvarotas tā, lai pirmās nepieciešamības preces cilvēki varētu iegādāties bez problēmām.

Savukārt Latvijas gadījumā man liekas ļoti nenopietni, samazinot PVN likmi tikai par 1%, cerēt, ka no tā mazināsies inflācija vai pieaugs iedzīvotāju pirktspēja. Nodokļu politikai ir jābūt saprātīgi salīdzsvarotai un vērstai uz vidusmēra patērētāja aizsardzību. Stipra valsts būs tikai tajā gadījumā, ja tā sastāvēs pārsvarā no labi nodrošināta vidusslāņa. Visiem zināma aksioma. Mums vidusslāņa kā tāda nav vispār. Apmēram 10% ir ļoti bagāti cilvēki, pārējie 90% - dzīvo zem nabadzības robežas.

Nezinu, kādiem vēl vārdiem to vajadzētu pateikt, lai to beidzot sadzirdētu arī likumdevēju institūcijās.

Vissvarīgākā Kanādas ekonomikas iezīme ir ļoti radikāla vietējo ražotāju un vietējā tirgus aizsardzība. Latvijā pilnīgi nesaprotamu iemeslu dēļ attieksme šajos jautājumos ir absolūti pretēja. Sauklis „Piesaistīsim investīcijas!” ir kļuvis par tādu kā valdības ik rīta lūgšanu. Un, šī mērķa vadīti, esam jau izpārdevuši vai pusi no Latvijas teritorijas, un darbaspēks Latvijā par niecīgu un cilvēka necienīgu samaksu kalpo ārvalstu kapitālam. Latvietis kā bija vergs, tā arī paliek vergs, lai arī dzīvo it kā brīvā valstī, it kā savā etniskajā dzimtenē.

Kanādā vēroju pavisam citu ainu. Veikalu tīkli pieder pašiem kanādiešiem, bankas pieder kanādiešiem, restorāni pieder kanādiešiem. Tur nevienam pat prātā nenāk piesaistīt investīcijas no ārvalstīm, jo katram taču skaidrs, ka no ārvalstu kapitāla nav vērā ņemama ieguvuma ne valsts budžetam, ne ekonomikai, ne valsts iedzīvotājiem. Peļņa no tāda, investēta kapitāla aizplūst no valsts, nevis tiek ieguldīta kā jaunas investīcijas, kas radītu papildus darba vietas vai kopumā attīstītu ekonomiku.

Nav jau tā, ka Kanādā pilnīgi nebūtu Ķīnā ražotu preču, bet to īpatsvars salīdzinājumā ar vietējo ražotāju preču klāstu ir patiesi niecīgs. Citu valstu investori Kanādā tiek ielaisti tikai tādā gadījumā, ja patiešām spēj pierādīt, kādu labumu no tā gūs Kanādas ekonomika. Tā ir obligāta prasība - lai peļņa no investētā paliktu pašu valstī. Vietējo ražotāju aizsardzība ir viena no valsts prioritātēm, kas ir ārkārtīgi veicinājusi šīs valsts ekonomisko izaugsmi.

Neko jaunu jau nepateicu. Visiem zināmas ābeces patiesības. Nav skaidrs tikai viens - kad Latvijas politiķu elite beidzot apgūs šīs ābeces patiesības. Divdesmit gadu ilgs dažādu eksperimentu periods ir novedis valsti un tās pilsoņus dziļā krīzē. Laiks būtu sakārtot nodokļu likumdošanu - un ne tikai to - atbilstoši veselā saprāta principiem.

Šī stāsta morāle laikam būs tāda - gudrs cilvēks mācās arī no citu pieredzes, bet... ne tik gudrs - tikai no savējās. Vai arī - dzīvo jau, dzīvo gan, bet tā arī neiemācās pilnīgi neko. Ceru, ka tā tomēr nenotiks ar tiem ļaudīm, kurus tauta šoreiz ir deleģējusi pārstāvēt savas intereses Saeimā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...