Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā vasarā apceļoju vairākas Kanādas provinces. Vēlos padalīties pieredzē. Lai arī mans viedoklis par daudzām lietām var likties ļoti subjektīvs, tomēr labprāt vēlētos, lai šo rakstu izlasa ne tikai Pietiek lasītāji, bet arī tautas „kalpi”, proti, likumdevēji. Tāpēc, ka Kanādā daudzas jomas ir sakārtotas daudz saprātīgāk nekā Latvijā, tāpēc, ka jebkuru pozitīvu pieredzi ir vērts pārņemt un iedzīvināt arī Latvijas likumdošanā.

Stāstīšu par to, kas man tur likās ļoti pozitīvs, ļoti atbalstāms, ļoti atšķirīgs no tā, kā tas ir attiecīgajās jomās Latvijā.

Kanādā ir progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Latvijā par to šķēpi tiek lauzti jau diezin cik gadu, bet parlaments kā nevar, tā nevar sadūšoties prasīt lielo ienākumu guvējiem beidzot sākt maksāt adekvātu nodokļa likmi valsts budžetā no viņu ieņēmumiem. Kur ir novedusi šāda politika, to jau mēs visi zinām, - valsti ir pametuši gandrīz pusmiljons darbaspējīgo iedzīvotāju, jo valsts atbalsta trūkums, pārmērīgais nodokļu slogs, zemās algas, bezdarbs neļauj šeit dzīvot un uzturēt ģimenes.

IIN nodokļa apmērs Kanādā tiek rēķināts nevis no konkrētas personas ienākumiem, bet gan - ņemot vērā ģimenes locekļu jeb apgādājamo skaitu. Proti, galvenais kritērijs ir pienācīgs ienākumu un dzīves līmeņa standarts ģimenei.

Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir daudzveidīgs. Lieki piebilst, ka pats minimālākais pabalsts bērnam vairākas reizes pārsniedz to, ko par „pabalstu” sauc pie mums. Minimālā pabalsta apmērs vienam bērnam ir apmēram 47 Ls, maksimālais iespējamais pabalsts - ap 140 Ls mēnesī. Svarīgi ir arī tas, ka šī pabalsta apmērs katru gadu tiek pārskatīts atkarībā no vecāku ieņēmumiem. Palielinoties ienākumiem, pabalsts samazinās un otrādi.

Iesniedzot gada nodokļu deklarācijas, ģimenei tiek atmaksāts PVN par precēm, kas iepriekšējā gada laikā iegādātas bērnu vajadzībām. Likumdošana pieļauj arī izvēles iespējas - saņemt kā vienreizēju maksājumu atmaksājamo PVN vai gadu saņemt paaugstinātu bērnu pabalstu.

Ir ļoti jūtama valsts attieksme, un tiek dažādi pausta nostāja, ka stipras ģimenes ir stipras valsts pamats.To veicina arī kristīgā mācība skolās, - tā nekādā ziņā nav reliģijas mācība, tā drīzāk ir ētikas un uzvedības mācība, ko bērniem tik svarīgi apgūt tieši pusaudžu vecumā.

It kā jau pastāv gan „diskriminācija” starp atalgojumu vīriešiem un sievietēm, bet valsts politika kopumā ir tāda, ka vīrietis ir tas, kurš uztur ģimeni. Kanādā sievietes strādā nebūt ne tik bieži, tāpēc arī vīriešiem par līdzvērtīgu darbu tiek maksāts vairāk.

Faktiski pilnībā ir izskausta gan ēnu ekonomika, gan nelegālā nodarbinātība. Nav iedomājama situācija, kad kāds varētu nemaksāt nodokļus. Nodokļu deklarācijas katru gadu iesniedz visi, un tās tiek RŪPĪGI analizētas, līdz ar to gadījumi, kad kādam kaut vai prātā ienāktu veikt ar nodokļiem apliekamos darījumus, bet šos nodokļus nesamaksāt, vienkārši nav iespējami.

Ar nelegālo nodarbinātību ir tāpat: ja kaut vienreiz darba devēju pieķer šādā pārkāpumā, viņš uz visiem laikiem zaudē iespēju jebkad saņemt valsts pasūtījumu, vai arī viņam tiek anulēta licence un firmu nākas slēgt.

Korupcijas riskus izskaitļot nebija iespējas, domāju, tie ir minimāli, vai to nav nemaz.

Kanāda ir valsts, kur kopā dzīvo tik daudz dažādu nāciju indivīdu. Tur padzīvot un pamācīties rast savstarpēju sapratni derētu jebkuram starpnacionālā naida kurinātājam. Latvijā piederība kādai etniskai grupai nekavējoties tiek izmantota politiskajās spēlēs, pret savu gribu bieži vien kļūstam „labējie”, ”kreisie” vai vēl kādi atkarībā no tā, kādi populistiski saukļi kurā brīdī ir modē, bet Kanādā cilvēks tiek vērtēts pēc spējām un talantiem - tik sen aizmirsta lieta Latvijai, kur vēl arvien plaukst un zeļ korupcija, labu darbu iespējams atrast tikai ar pazīšanos un vērojamas citas, tikpat neveselīgas tendences.

Par patēriņa nodokļiem runājot - kopumā tie tomēr ir zemāki nekā Latvija. Vidējā likme varētu būt 18% - 20% robežās. Kopējais patēriņa nodoklis veidojas no diviem atsevišķiem –federālā un provinces nodokļa.

Abi ir diferencēti, proti, pirmās nepieciešamības precēm ļoti zemi. Piemēram, maizei un pienam kopējā patēriņa nodokļa likme ir tikai 5%.Respektīvi, ir tikai federālais nodoklis, neviena no provincēm šo preču grupu ar saviem nodokļiem papildus neapliek vispār. Līdzīgi ir arī ar citām preču grupām; nodokļu politika valsts mērogā ir vienāda, kaut atsevišķās provincēs nodokļu likmes var nedaudz atšķirties.

No federālā patēriņa nodokļa ieņēmumiem tiek uzturēts sociālais budžets un nodrošinātas citas svarīgas valsts funkcijas. Provinču patēriņa nodokļa ieņēmumi aiziet ceļu uzturēšanai, skolām, slimnīcām un citu, infrastruktūru veidojošu, elementu uzturēšanai.

Nākamā preču grupa, kam jau ir paaugstināts patēriņa nodoklis, ir kartupeļi, gaļa, ziepes. Kopējā likme 10%, t.sk.5% ir federālais un 5% provinces nodoklis. Krējums, siers, mazgāšanas līdzekļi, kosmētika - kopējā likme 15%. Saldumi, kafija, trauki, grāmatas, automašīnas, sadzīves tehnika - līdz 20%.

Un tikai dārgiem auto, jaunākā modeļa datortehnikai un citām ekskluzīvām precēm PVN var sasniegt līdz pat 40%. Jāpiebilst vēl arī tas, ka Kanādā uz ielām nesamērīgi dārgus auto redzēt neizdosies, kaut pieņemu, ka bagātu cilvēku un miljonāru tur ir krietni vairāk nekā Latvijā. Nav tieksmes uz ārišķīgām izpausmēm, respektīvi, arī bagāti cilvēki dzīvo saprātīgi un ļoti ikdienišķi, neafišējot savu turību.

Pozitīvā iezīme ir tā, ka patēriņa nodoklis ģimenes budžetā nav tik izjūtams, darbaspēka nodokļi ir augstāki, jo arī atalgojums attiecīgi ir nesalīdzināmi augstāks. Patēriņa nodokļa likmes ir līdzsvarotas tā, lai pirmās nepieciešamības preces cilvēki varētu iegādāties bez problēmām.

Savukārt Latvijas gadījumā man liekas ļoti nenopietni, samazinot PVN likmi tikai par 1%, cerēt, ka no tā mazināsies inflācija vai pieaugs iedzīvotāju pirktspēja. Nodokļu politikai ir jābūt saprātīgi salīdzsvarotai un vērstai uz vidusmēra patērētāja aizsardzību. Stipra valsts būs tikai tajā gadījumā, ja tā sastāvēs pārsvarā no labi nodrošināta vidusslāņa. Visiem zināma aksioma. Mums vidusslāņa kā tāda nav vispār. Apmēram 10% ir ļoti bagāti cilvēki, pārējie 90% - dzīvo zem nabadzības robežas.

Nezinu, kādiem vēl vārdiem to vajadzētu pateikt, lai to beidzot sadzirdētu arī likumdevēju institūcijās.

Vissvarīgākā Kanādas ekonomikas iezīme ir ļoti radikāla vietējo ražotāju un vietējā tirgus aizsardzība. Latvijā pilnīgi nesaprotamu iemeslu dēļ attieksme šajos jautājumos ir absolūti pretēja. Sauklis „Piesaistīsim investīcijas!” ir kļuvis par tādu kā valdības ik rīta lūgšanu. Un, šī mērķa vadīti, esam jau izpārdevuši vai pusi no Latvijas teritorijas, un darbaspēks Latvijā par niecīgu un cilvēka necienīgu samaksu kalpo ārvalstu kapitālam. Latvietis kā bija vergs, tā arī paliek vergs, lai arī dzīvo it kā brīvā valstī, it kā savā etniskajā dzimtenē.

Kanādā vēroju pavisam citu ainu. Veikalu tīkli pieder pašiem kanādiešiem, bankas pieder kanādiešiem, restorāni pieder kanādiešiem. Tur nevienam pat prātā nenāk piesaistīt investīcijas no ārvalstīm, jo katram taču skaidrs, ka no ārvalstu kapitāla nav vērā ņemama ieguvuma ne valsts budžetam, ne ekonomikai, ne valsts iedzīvotājiem. Peļņa no tāda, investēta kapitāla aizplūst no valsts, nevis tiek ieguldīta kā jaunas investīcijas, kas radītu papildus darba vietas vai kopumā attīstītu ekonomiku.

Nav jau tā, ka Kanādā pilnīgi nebūtu Ķīnā ražotu preču, bet to īpatsvars salīdzinājumā ar vietējo ražotāju preču klāstu ir patiesi niecīgs. Citu valstu investori Kanādā tiek ielaisti tikai tādā gadījumā, ja patiešām spēj pierādīt, kādu labumu no tā gūs Kanādas ekonomika. Tā ir obligāta prasība - lai peļņa no investētā paliktu pašu valstī. Vietējo ražotāju aizsardzība ir viena no valsts prioritātēm, kas ir ārkārtīgi veicinājusi šīs valsts ekonomisko izaugsmi.

Neko jaunu jau nepateicu. Visiem zināmas ābeces patiesības. Nav skaidrs tikai viens - kad Latvijas politiķu elite beidzot apgūs šīs ābeces patiesības. Divdesmit gadu ilgs dažādu eksperimentu periods ir novedis valsti un tās pilsoņus dziļā krīzē. Laiks būtu sakārtot nodokļu likumdošanu - un ne tikai to - atbilstoši veselā saprāta principiem.

Šī stāsta morāle laikam būs tāda - gudrs cilvēks mācās arī no citu pieredzes, bet... ne tik gudrs - tikai no savējās. Vai arī - dzīvo jau, dzīvo gan, bet tā arī neiemācās pilnīgi neko. Ceru, ka tā tomēr nenotiks ar tiem ļaudīm, kurus tauta šoreiz ir deleģējusi pārstāvēt savas intereses Saeimā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...