Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik žurnāla Ir komentētājs un akcionārs Pauls Raudseps klusē par savu rīcību, sniedzot maksas pakalpojumus Latvijas Bankai un vienlaikus aprakstot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Pietiek šodien pārpublicē vairākus piecus gadus senus laikraksta Diena rakstus, kas uzskatāmi demonstrē, kā šajā laikā degradējušies Raudsepa ētikas principi: 2008. gada vasarā Diena Sarmītes Ēlertes un tā paša Paula Raudsepa vadībā apjomīgi, asi un principiāli kritizēja Latvijas TV žurnālisti, kura, kā kļūdaini uzskatīja Diena, bija vadījusi mediju treniņus... arī tam pašam Rimšēvicam, kura vadītās iestādes apkalpošanā par maksu tagad no Latvijas Bankas gada laikā 1800 latus saņēmušais Raudseps un citi Ir darbinieki nekādu ētikas problēmu vairs nesaskata.

Kā runāt ar kvaukšķiem? Rimšēvičs zina

Nekas labs Latvijas ekonomikā nav gaidāms. Ja vēl pirms šīsnedēļas Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča un Ministru prezidenta Ivara Godmaņa izteikumiem par to varēja šaubīties, tad minētie kungi šīs šaubas izgaisināja. Pirmkārt, valdība, Rimšēviča dedzīgi atbalstīta, gatavojas samazināt budžeta tēriņus par 100 miljoniem latu. Tātad nekāda "ekonomikas uzsildīšana" nenotiks, jo tēriņu apcirpšana vēl vairāk nobremzēs ekonomikas izaugsmi.

Otrkārt, Latvijas tauta ir tik stulba, ka nav spējīga izprast pat elementārus procesus valsts ekonomikā, par tik komplicētām lietām kā monetārā politika pat nerunājot. Kā gan tādi auni spēs "pacelt" valsts ekonomiku? Tā var noprast no Rimšēviča sniegtajām atbildēm uz žurnālistu jautājumiem pirmdienas Dienā.

Vislabāk laikam to raksturo šādas atbildes. Cik bieži diskutējat ar valdību par šīm stratēģiskajām lietām? - Bieži. Vai un kā LB noturēs latu? - Tieši tāpat kā līdz šim.

Skaidrs - muļķiem nav ko daudz stāstīt, tāpat nesapratīs. Muļķiem var arī stāstīt, ka "no LB aizvadītajos četros gados bankas vispār nav aizņēmušās", jo viņi tāpat neiedomāsies pārbaudīt, ka vēl pagājušā gada septembra beigās LB bija izsniegusi kredītus monetārajām finanšu iestādēm 121,8 miljonu latu apjomā, bet Latvijas Bankas 2007.gada 4.ceturkšņa monetārajā apskatā ir skaidri rakstīts, ka "lielāks latu resursu iztrūkums bankām bija vērojams oktobrī un novembrī, kad tās aktīvi izmantoja Latvijas Bankas piedāvātos latu resursus".

Acīmredzot LB prezidents ir cītīgi apmeklējis Ivetas Elksnes vadītos mediju treniņus, jo uz vairākiem jautājumiem meistarīgi izvairās atbildēt. Uz jautājumu par iespējamo stagflāciju (kas nebūt nenozīmē recesiju), Rimšēvičs atbild, ka neredz, "ka Latvijas ekonomika varētu nonākt mīnusos". Pēc jautājuma par Latvijas politiskās elites lomu valsts tēla graušanā LB vadītājs sāk stāstīt par to, kā igauņi samazinājuši budžeta paketi.

Tie, kas Rimšēviča interviju uztvēra nopietni, konstatēja, ka starptautiskās reitingu aģentūras, kuru lēmumus ar aizturētu elpu gaida ikviena valdība vai vadoša uzņēmuma vadība, ir nekam nederīgi kaktu kantori, jo lēmumus pieņem, balstoties tikai uz stereotipiem, piemēram, ka igauņi ir "pragmatiskāki, daudz precīzāk plāno procesus".

Varētu vēl nopriecāties par Rimšēviča domu graudu, ka "viena daļa [Latvijas iedzīvotāju] uzkrājumu ir arī mājās - ne tikai naudā, bet arī CITĀ VEIDĀ". Man, piemēram, mājās ir izlietne. Nesīšu to pārdot, ja sāksies grūtāki laiki.

Nu jā, vēl Rimšēvičs neaizmirst paslavēt Singapūras autoritāro režīmu. Eiro acīmredzot Latvijā tik drīz nav gaidāms. Valdība, kas savas pastāvēšanas laikā nav spējusi pieņemt nevienu valsts ilgtermiņa attīstībai būtisku lēmumu, diezin vai "skaidri un gaiši pateiks datumu, kad Latvijā tiks ieviests eiro" un izstrādās "konkrētu kalendāru, kā šīs lietas tiks sasniegtas". Un Latvijas Banka, kas šobrīd vispār neko nespēj sakarīgi izskaidrot, pilnīgi noteikti nevarēs "uzņemties vienu no vadošajām lomām, skaidrojot, kāpēc tas ir nepieciešams".

No vienas puses, man pret eiro ieviešanas atlikšanu nav nekas iebilstams, jo nauda ir arī valsts kultūras sastāvdaļa un valsts simbols. Nomainot latu pret eiro, Latvija šo simbolu zaudētu. Par ekonomiskajiem ieguvumiem vai zaudējumiem no eiro ieviešanas, protams, varētu daudz diskutēt. Mēs dzīvojam valstī, kur valdība ekonomisko situāciju spēj vienīgi padarīt vēl sliktāku, Centrālās bankas vietā ir butaforija, savukārt tautu "valdošie" acīmredzami uzskata par slaucamu govju baru, kam var "iebarot" pilnīgi jebko.

Nekas cits neatliek, kā pašiem meklēt "glābšanas riņķi". Prieks, ka iedzīvotāji pastiprināti sākuši veidot bezskaidras naudas uzkrājumus. Bez šaubām, katram ir ne vien jāsamazina savi tēriņi, bet arī jāiegūst izglītība, jāapgūst jaunas prasmes un iemaņas, kas ļautu vairāk nopelnīt. Ja pietiekami daudz cilvēku to sapratīs, tad varbūt varēsim iztikt arī bez kompetentas valdības un Centrālās bankas vadības.

Diena, 12.06.2008

Domburs un Elksne - pērkamās lelles žurnālistikā

Ir skaidrs, ka dzīvot labāk un pelnīt vairāk gribas visiem, un tāpat ir skaidrs, ka žurnālistika vismaz Latvijā nekad nebūs joma, kurā būs vairākos desmitos tūkstošos latu mērāmas algas. Ne tāpēc, ka Latvijā būtu slikti žurnālisti, bet tāpēc, ka te nav miljonos mērāmas auditorijas, kā tas, piemēram, ir Krievijā vai ASV. Tā ka strādājošajiem žurnālistikā atliek vai nu samierināties ar šo domu, vai nu žurnālistikā nestrādāt, vismaz ne par algotņiem.

Šā brīža sabiedriskās televīzijas spīdošākās zvaigznes Iveta Elksne un Jānis Domburs, kā skaudri izrādās, ir izvēlējušās iet trešo ceļu, proti, "uzvārīties" uz mediju treniņiem jeb tas saucas - vienu dienu cilvēkus intervējam, bet otru - viņu trenējam, kā labāk intervēties.

Nezinu precīzi, cik lielas summas par šiem pakalpojumiem ir saņēmuši abi trenētāji, neoficiāli tiek runāts par tūkstoti dienā, taču būtība nav šajā skaitlī. Būtība ir tajā, ka abi ir pārkāpuši robežu, kuru augstas klases žurnālisti pārkāpt nedrīkst. Un robeža ir uzticamība, ka žurnālists nav nekādā mērā savtīgi saistīts ar cilvēkiem, kurus viņš intervē, par kuriem viņš raksta.

Var jau teikt, ka varbūtība, ka viņi ar saviem uztrenētājiem tiksies publiskā telpā, nav liela, taču princips no tā nemainās. Un arī varbūtība nav nemaz tik neliela - Latvijas ekonomika šobrīd ir aktualitāte numur viens, un gribu redzēt, ko Domburs darītu, ja viņam raidījumā Kas notiek Latvijā? pretim būtu baņķieri no DnB Nord. Un kāpēc tad baņķieriem vajag to mediju treniņu - tāpēc, ka viņi saprot, ka mediju uzmanība uz viņiem visdrīzākā laikā saasināsies. Un kur vēl labāk trenēties, ja ne pie Dombura un Elksnes, kas strādā sabiedriskajā televīzijā?

Atšķirībā no amatpersonām, kurus uzmana Interešu konflikta novēršanas likums un Krimināllikums un, kuri līdzīgā situācijā par blakus ieņēmumiem dabūtu pēc "pilnas programmas", žurnālistiem Latvijā šādu likumu nav. Nav pat vienots ētikas kodekss, un vienīgais, uz ko paļauties, ir savs iekšējais žurnālistiskais standarts. Un, kā redzams, Elksnei un Domburam tas ir pazems, un diemžēl nekā citādāk kā par pērkamām lellēm es viņus nosaukt nevaru. Elksni personīgi nepazīstu, bet Jāni gan - viņš bija mans pirmais darba devējs NIP birojā pirms aptuveni desmit gadiem, un tādēļ ir divtik žēl, ka dzīšanās pēc naudas var uzliet tik melnu traipu uz balta uzvalka.

Diena, 12.06.2008

Arī tu, Brut

Smadzeņu skalošana ir smalka "skunste". Ne katram no dabas dota, taču apgūstama. It īpaši, ja skolotāji patrāpījušies meistarīgi. Nepatīkami, bet smukas atbildēšanas jeb mediju treniņa stundas pasnieguši Latvijā labi pazīstami žurnālisti - Iveta Elksne, Dzintris Kolāts, Jānis Domburs.

Runa nav par to, ka cilvēkiem, kuru amata pienākumos ietilpst saskare ar žurnālistiem, vajadzētu būt uz mutes kritušiem. Ir kāds visiem labi zināms pozitīvais piemērs. Aināra Šlesera runātprasme pirms nelaimīgās intervijas Rīgas laikā ("skaistums nāk no iekšām") un kādu laiciņu pēc tās - tā ir gandrīz vai diena pret nakti. Tāpat runa nav par to, ka varbūt arī pazīstami žurnālisti grib nopelnīt kādu papildu grasi. Cietumā jau par to nevienu neliks, taču paliek lietas ētiskā puse.

Žurnālistiem, kuru maizes darbs ir jautājumu uzdošana, tomēr neklātos dalīties pieredzē, kādas prasmes un iemaņas vajadzīgas, lai tekoši runātu, bet tā īsti neko nepateiktu, stāstītu, bet neatbildētu, ja jautājums pieder pie t.s. neērtajiem. Ja kāds no skolniekiem publiski iegadīsies iepretim skolotājam, to varēs vērtēt pavisam vienkārši - interešu konflikts. Tāpēc LTV1 ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis rīkojies pareizi, pieņemdams Elksnes atlūgumu, kā uzzinājām otrdien pievakarē.

11.06.2008

Foto no ir.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...