Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Jānis
02.12.2016. 11:11Finansējums uzņēmumam. Aizdevums uzņēmumam. Investora piesaiste. Aizpildi anketu un sūti mums pieteikumu finansēšanai.
Vairāk informācijas: http://bit.ly/2fZtajc
Panamas papīrs
27.05.2016. 03:16»
Žopēns
Pārsvarā torgaškas, viena pieniniece, viena būvniece
Bagātie ir tikai tie, kas uzsēdušies dabas resursiem, kā savulaik Grūtups, kas saņēma procentus no procentiem, apkalpojot gāzes pārdošanu no Inčukalna..
Kā Lembergs, kas uzsēdies dabas resursam - Ventspils ostai, caur kuru savos ofšoru līgumos saņem procentu procentus no tranzīta..No ka arī izauga krimināllieta par izspiešanu.
Viņa nauda visu nokārtos, jo Latvija pēc būtības ir aborigēnu, muļķu un nabago zeme, kas dzīvo ulmaņlaiku mītos, ka izglītība jaiegūst ārzemēs, tad jāāudzē cūkas un govis, eksportejot pienu un šķiņki..Bet Inčukalna dabas resursus izmanto nelatvieši, radot un liekot skatīties uz hokeja ripu, ko bezjēdzīgi dzenā pa ledu..
Panamas papīrs
27.05.2016. 03:08»
das
Te var piekrist . Miljonu nemaz nav tik gruti nopelnīt pat kadā vidējā biznesā bet ja visa nauda ieguldās biznesa attīstībā tad pašam nemaz nav viegli saskrāpēt kādu lielāku summu Man viens neliels būvnieks pazīstams.Pat latu laikos viņš pēc maniem aprēķiniem pelnija ap 6000-10000 ls mēnesī .Mio viņš...
Tur jau tā lieta, ka visi ienākumi aiziet uzņēmuma kapitalizācijai. Lieki miljoni noguļas Šveices ofšoros un gaida izdevīgu brīdi.
Aprēķināts, lai radītu vienu darbvietu, vajadzīgs 1 000 000 euro.Un tas nozīmē, ka darbvietas rada darbvietas ar kapitalizācijas procesu.Un LV ir bankrotējusi.
Visa šī bļaušana par miljonāriem Latvijā ir muļķības, lai valsti padarītu vēl nabadzīgāku, izņemot naudu no apgrozījuma, padarītu politiski atkarīgu no aizdevēju aizdevumu nosacījumiem.
Vai mums kā aborigēniem ir jataisa lidmašīnas un tanki no žagariem un māliem, ja mēs tās esam redzējuši?
das
27.05.2016. 01:56»
Panamas papīrs
Sen nelasu šīs tenku statistikas. Miljonārs ir tas, kam miljons ir skaidrā naudā, nevis akciju un daļu turetāji
Te var piekrist . Miljonu nemaz nav tik gruti nopelnīt pat kadā vidējā biznesā bet ja visa nauda ieguldās biznesa attīstībā tad pašam nemaz nav viegli saskrāpēt kādu lielāku summu Man viens neliels būvnieks pazīstams.Pat latu laikos viņš pēc maniem aprēķiniem pelnija ap 6000-10000 ls mēnesī .Mio viņš jau gadi 10 atpakaļ droši ka bija nopelnijis bet vis tehnika saguldīts Smagas mašinas, traktori vien viņam kadi 8 -9 .4 busi darbiniekiem uz objektiem ko braukt + visādi sīkumi .
Paija
26.05.2016. 19:28Jā, Smiltenes pienam = laba produkcija, ne velti Rimi, Maxima u.c. neņem zīmola "Piena spēks" kefīru (tiesi kefīru) pārdošanai, jo kefīrā nav sagāzts nenormāli daudz cukura, kas salīdzinājumā ar citiem ražotajiem palētina produktu un ir organismam veselīgāks.
Toties tirgoņi labprāt tautu indē ar piena produktiem, kas pamatīgi pārcukurots ...
ciniķis
26.05.2016. 16:12patērētāju sabiedrībā dzīvojoša cilvēka dzīves jēga ir prasta mantas raušana. Jo vairāk sarausts, sazagts, sashēmots, jo cienījamāks cilvēks. Nožēlojami.
Panamists
26.05.2016. 15:10»
Panamas papīrs
Sen nelasu šīs tenku statistikas. Miljonārs ir tas, kam miljons ir skaidrā naudā, nevis akciju un daļu turetāji
Tev pilnīgi piekrītu.Tanī brīdī kad sākas problēmas un sū.. akcijas kļust bezvērtīgas un cilvēks maznodrošinātais-piemērs Parex īpašnieki. Interesanti ko nākamgad rakstīs par Domeniksa īpašnieci,jo tāda ta vairs nebūs un tad varēs minēt vairāku SIA īpašnieci.
Žopēns
26.05.2016. 14:05Pārsvarā torgaškas, viena pieniniece, viena būvniece.
Kad sāksim ražot?
derdz
26.05.2016. 12:56varbūt šīs dažas firmas pieder kādam holdingam, kuram pieder vairākas firmas un pats holdings iespējams atkarīgs arī no kādas bankas
Panamas papīrs
26.05.2016. 12:33Sen nelasu šīs tenku statistikas. Miljonārs ir tas, kam miljons ir skaidrā naudā, nevis akciju un daļu turetāji..
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
