Deputātu sarakste ar Labklājības ministriju atklāj – sociālais budžets tiek sastādīts, nebalstoties uz drošiem datiem
PIETIEK21.02.2017.
Komentāri (19)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Jānis Reirs
23.02.2017. 13:01»
Kipsalas artilerists
Apsveicu visus svetkos,Padomju armijas diena
Paldies, lai Tev arī labs noskaņojums! Mēs ministrijā atzīmējam kā kārtīgi krievu tankisti - ar gurķi un šņabi!
Poh.Jānis
23.02.2017. 12:42»
vispār
Pamatojums ir elementārs- strādājošo skaits samazinās, pensionāru palielinās, tātad sociālais budžets nav ilgtspējīgs
OK, tas skaidrs. Tādu atbildi es arī Centrāltirgū dabūtu no jebkuras sievas, kas tirgo skābētus gurķus. Ministram prasa parādīt ciparus ilgtermiņam. Tas pirmkārt.
Otrkārt, nu jau gads apkārt, kā Reirs ir ministrs, bet ko taisās darīt, tā arī nav skaidrs. Plānoto vairākus gadus plānoto reformu noraka, vietā neko īsti nepiedāvā.
Aizdomas, ka nobumbulēs tāpat kā finanšu ministra amatā. Krutākais, ko labā spārna politiķis finmina amatā esot izbīdīja cauri, bija Marksa cienīgs solidaritātes nodoklis.
Tādēļ arī, acīmredzot, spiediens.
vispār
23.02.2017. 11:44»
Poh.Jānis
Ne jau prognozi prasa, bet pamatojumu, kāpēc Reirs apgalvo, ka sociālais budžets ilgtermiņā (parasti ilgtermiņš sākas no 10 uz augšu) sociālais budžets nav ilgtspējīgs...
Pamatojums ir elementārs- strādājošo skaits samazinās, pensionāru palielinās, tātad sociālais budžets nav ilgtspējīgs.
Poh.Jānis
23.02.2017. 09:35»
?
Kāds tam sakars ar Reira kompetenci vai nekompetenci? Aprēķinus un prognozes veic ierēdņi. Bet vispār gribētos redzēt kaut vienu cilvēku, kurš spētu kaut ko prognozēt 20 gadiem, lai pajautātu viņam kāpēc viņš nav miljonārs
Ne jau prognozi prasa, bet pamatojumu, kāpēc Reirs apgalvo, ka sociālais budžets ilgtermiņā (parasti ilgtermiņš sākas no 10 uz augšu) sociālais budžets nav ilgtspējīgs.
Te divas lietas:
1. "Za bazar otvečatj nado", tas attiecas ne tikai uz urkām, bet arī uz politiķiem;
2. Ja Reiram uzdotu šos jautājumus dzīvajā, viņš i 10 daļu no tā, kas te sarakstīts, nespētu atskaņot. Jautājums ir par Reira kompetenci.
Troļļi
23.02.2017. 08:07»
Labklājības ministrijas trolllim
Pamatbudžeta deficīts tika segts ar sociālā budžeta atlikumu/pārpalikumu
Gan jau Labklājības ministrijas ierēdnīši komentāros uzdarbojas, par tiem tautā dzirdēts, ka tādi bez emancipācijas spējām esot.
Labklājības ministrijas trolllim
23.02.2017. 03:46»
tikai nemuldi
Nekāds kopbudžeta deficīts krīzes laikā no sociālā budžeta netika finansēts
Pamatbudžeta deficīts tika segts ar sociālā budžeta atlikumu/pārpalikumu.
Bišku neprecīzi uzrakstīju, kas domu nemaina. Ministrijas trollis esi kaut kāds?!
LM ierēdnītis vai PR?
23.02.2017. 03:42»
?
Kāds tam sakars ar Reira kompetenci vai nekompetenci? Aprēķinus un prognozes veic ierēdņi. Bet vispār gribētos redzēt kaut vienu cilvēku, kurš spētu kaut ko prognozēt 20 gadiem, lai pajautātu viņam kāpēc viņš nav miljonārs
kāpēc citu valstu valdības spēj prognozēt, bet Jānis Reirs ne pie kā nav vainīgs, jo visu darot viņa ierēdņi?! Nabadziņam nu gan ir briesmīgi padotie, pie citiem ministriem viņi šādi "nerēķinājās".
tikai nemuldi
23.02.2017. 00:44»
Komentāra teksts:
Tam ārējam parādam nav nekāda sakara ar sociālo budžetu. Valsts nekrīzes gados aizņemas priekš pamatbudžeta tēriņiem naudu, šādi tiek finansēts mākslīgi radītais kopbudžeta deficīts, kuru tad arī krīzes laikā sedz no sociālā budžeta pārpalikuma...
Nekāds kopbudžeta deficīts krīzes laikā no sociālā budžeta netika finansēts.
?
23.02.2017. 00:41»
Pietiek
Kādi vēl jautājumi par Jāņa Reira nekompetenci
Kāds tam sakars ar Reira kompetenci vai nekompetenci? Aprēķinus un prognozes veic ierēdņi. Bet vispār gribētos redzēt kaut vienu cilvēku, kurš spētu kaut ko prognozēt 20 gadiem, lai pajautātu viņam kāpēc viņš nav miljonārs.
Komentāra teksts:
22.02.2017. 18:13»
Naivums ta` kāds !
Nu kādas var būt reālas prognozes ,ja valsts pēc lielkrīzes dzīvo ar n -tiem miljardiem ārējo parādu ? Un situācija ir skarba, ja pie siles esošie un viņiem pietuvinātie absolūti nekautrējoties izmanto situāciju- visiem var nepietikt un viss var pēkšni beigties
Tam ārējam parādam nav nekāda sakara ar sociālo budžetu. Valsts nekrīzes gados aizņemas priekš pamatbudžeta tēriņiem naudu, šādi tiek finansēts mākslīgi radītais kopbudžeta deficīts, kuru tad arī krīzes laikā sedz no sociālā budžeta pārpalikuma.
Jānis Reirs nevēlās paaugstināt sociālā budžeta tēriņus, jo tas nozīmēs, ka mazāk varēs finansēt polit-projektus no pamatbudžeta. Budžeta deficītu taču vērtē pēc kopbudžeta. Tas, ka gadu no gada sociālais budžets ir ar pārpalikumu, bet kopbudžets ar deficītu -, ir tieša t.s. politiķu cerība, ka nākotnē pamatbudžeta parādus varēs nosegt ar sociālā budžeta pārpalikuma naudu, kas būs nelietīgi paturēta (neizdalīta pensionāriem, invalīdiem) šādiem mērķiem.
Tādējādi Latvijā nabadzība tiek mākslīgi uzturēta.
Nepateicīgā Latvija
22.02.2017. 16:44»
Naivums ta` kāds !
Nu kādas var būt reālas prognozes ,ja valsts pēc lielkrīzes dzīvo ar n -tiem miljardiem ārējo parādu ? Un situācija ir skarba, ja pie siles esošie un viņiem pietuvinātie absolūti nekautrējoties izmanto situāciju- visiem var nepietikt un viss var pēkšni beigties
>http://www.nationaldebtclocks.org/debtclock/latvia
kaža
22.02.2017. 12:02Labklājības ministrija ir LPSR kadru barības sile un viņu publiskā attieksme pret labklājību ir visai tendencioza un homofobiska.Atcerēsimies teoriju par birokrātisko šķēršļu radīšanas nepieciešamību invalīdiem uc. saviem klientiem,kas arī notiek.Netiek nodrošināta pat invalīdu atkārtotas pārbaudes.Sevišķi tiek neieredzēti pensionētie darba invalīdi,kuriem ir atņemtas visas valsts likumos paredzētās tiesības.Kompensācija par zaudēto veselību ir nosaukta par pensiju un atņemta,pat nepaskaidrojot kā tāda konversija atbilst konstitūcijai un valsts likumiem.Šī patvaļa jau turpinas vēl no 2009.gada.
Naivums ta` kāds !
22.02.2017. 11:44Nu kādas var būt reālas prognozes ,ja valsts pēc lielkrīzes dzīvo ar n -tiem miljardiem ārējo parādu ? Un situācija ir skarba, ja pie siles esošie un viņiem pietuvinātie absolūti nekautrējoties izmanto situāciju- visiem var nepietikt un viss var pēkšni beigties .
opis
22.02.2017. 11:26Nekad nebiju iedomājies ka vara strādā bez konkrētiem datiem un to analīzes!!!!
Pilnīgs sviests tautas mēlē sakot.....
Rādās ka tālāk nav kur iet un vienīgais ko varu valdībai ieteikt:
AIZBRAUCIET PIE LEMBERGA KUNGA LAI IZSTĀSTA KAS IR KAS UN KĀ JĀSTRĀDĀ.
Sabiedrības uzticību var iegūt tikai ar reālu darbu nevis tukšiem un informatīviem vārdiem,kuru bāze ir pētījumi varbūtības formā ārzemju specu izpildījumā
luka
22.02.2017. 11:03gudrajai valdiibai.domaajat tauga dumja? ja es maksaju nodoklus no minimaalAs algas.mana pensija 110eiro.pa tv jau vienemer liek lielo ciparu.pirms nodoklu nomaksas.taa ka gaidiet vien ka maksaas jums.ir latviesu teiciens..ejiet dirst valdoshaa klikje.ar saviem meliem.juus esiet pretiigi
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
