Deputātu pieprasījums veselības ministram par projekta „E-veselība Latvijā" īstenošanu
Mārtiņš Šics u.c. Saeimas deputāti22.05.2016.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
No Veselības ministrijas mājas lapā pieejamās informācijas redzams, ka ,,E-veselība ir veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas programma, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju līdzekļus. Šīs programmas ietvaros Nacionālais veselības dienests izstrādā un ievieš vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu”. Minētajā informācijā norādīti arī ,,E-veselības attīstības mērķi:
- uzlabot veselības stāvokli, veicinot iedzīvotāja kontroli par savu veselību (sniedzot iedzīvotājam pieeju saviem veselības datiem), kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu (palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem, sabiedrībā popularizējot veselīgu dzīvesveidu);
- samazināt pacienta patērēto laiku, kontaktējoties ar ārstniecības iestādēm, piemēram, reģistrēšanās pie ģimenes ārsta, EVAK pieteikšana, veselības pamatdatu aplūkošana, ārstniecības rezultātu aplūkošana, pieraksta veikšana pie ārsta, elektroniskas konsultācijas ar ģimenes ārstu, vakcināciju plānošana, jaundzimušo datu aplūkošana u.c.;
- paaugstināt veselības aprūpes efektivitāti, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ātru pieeju pie nepieciešamajiem pacienta veselības datiem;
- paaugstināt iedzīvotāju veselības datu ticamību un drošību;
- samazināt ārstam ievadāmās informācijas apjomu veselības aprūpē izmantojamajos dokumentos;
- palielināt ārstniecības personu un veselības aprūpes iestāžu darba efektivitāti."
No minētā izriet, ka E-veselība ir Latvijai ļoti svarīgs projekts, kas uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un tā ieviešana nepieciešama iespējami ātros termiņos.
Kopumā E-veselības ieviešanā izlietoti 14,5 miljoni euro, tas ir daudzreiz vairāk, nekā valsts iztērēja neveiksmīgajā skolas.lv projektā, kas savu darbību tā arī neuzsāka. Neraugoties uz milzīgajiem tēriņiem, neviens no e-pakalpojumiem veselībā nav pieejams iedzīvotājiem, ja neskaita atsevišķu datu pārlūkošanu portālā latvija.lv (diabēta reģistrs, mani dati pie ģimenes ārsta).
2015.gada 8.septembrī Valsts kontroliere E.Krūmiņa paziņoja par Valsts kontroles veiktās lietderības revīzijas rezultātiem attiecībā uz informācijas sistēmām veselības aprūpes jomā un secināja, ka 46 % no projekta pamatnostādnēs minētajiem pasākumiem nav uzsākti, kā arī iedzīvotājiem nav pieejams neviens no 31 plānotā pakalpojuma. Valsts kontroles ziņojumā secināts, ka e-veselības ieviešanas gaitā konstatēts plānošanas darbību trūkums, neefektīva pārvaldība un kontrole, līdz ar to projekta finanšu līdzekļi vairāk nekā 760 tūkstošu euro apmērā ir izlietoti neekonomiski un neproduktīvi. Pastāv augsta ticamība, ka Latvijai būs jāatmaksā nelietderīgi izlietotie 11,3 miljoni euro Eiropas Komisijai.
2015.gadā Ministru prezidente L.Straujuma, kura pirms tam noteiktu laika periodu bija pildījusi veselības ministra pienākumus, atbildē uz deputātu jautājumiem paskaidroja, ka notiek aktīvs darbs pie Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība" realizācijas, ko plānots pabeigt līdz 2015.gada.gada beigām. Minētais solījums joprojām nav izpildīts.
Sakarā ar projekta ieviešanas būtisku kavēšanos nav ietaupīti aptuveni 3 miljoni euro, kurus varēja novirzīt citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.
Guntis Belēvičs, kurš veselības ministra pienākumus pilda kopš 2014.gada novembra, atbildīgos par e-veselības projekta ieviešanu apsolījis meklēt tad, ja valstij būs tiešie zaudējumi, proti, ja līdz 2015.gada beigām neizdosies izpildīt vairākus uzdevumus un to nevarēs apmaksāt no Eiropas struktūrfondu naudas, kā tas pašlaik plānots. Valsts kontrole aprēķinājusi, ka tie varētu būt 11,3 miljoni euro.
2015.gada 10. septembrī Saeimas deputāti uzdeva veselības ministram deputātu jautājumus, atbildes uz kuriem deputātus neapmierināja, taču uz mutisko atbilžu sniegšanu ministrs ieradās tikai ar 7.reizi, iepriekšējās 6 reizes paziņojot, ka vienkārši nevar ierasties. Jāatzīmē, ka arī pārējie Ministru kabineta locekļi, pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmē noteikto, regulāri ignorē savu pienākumu sniegt mutvārdu atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem.
Pamatojoties uz minēto, pieprasām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kad būs pieejama E-veselības informācijas sistēma?
2. Vai Veselības ministrija pietiekami efektīvi uzraudzījusi un kontrolējusi projekta E-veselība ieviešanu?
3. Kādi pastāv riski, ka Latvijai būs jāatmaksā 11,3 miljoni euro E-veselības neefektīvās ieviešanas dēļ?
4. Kurš no Veselības ministrijas darbiniekiem bija un tagad ir atbildīgs par E-veselības informācijas sistēmas ieviešanu un kāds ir šo darbinieku novērtējums?
4. Pieprasām paskaidrot, kā veselības ministrs plāno savu darba laiku, ja ilgstoši ignorē savu Satversmē noteikto pienākumu sniegt mutvārdu atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
