Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No Veselības ministrijas mājas lapā pieejamās informācijas redzams, ka ,,E-veselība ir veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas programma, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju līdzekļus. Šīs programmas ietvaros Nacionālais veselības dienests izstrādā un ievieš vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu”. Minētajā informācijā norādīti arī ,,E-veselības attīstības mērķi:

- uzlabot veselības stāvokli, veicinot iedzīvotāja kontroli par savu veselību (sniedzot iedzīvotājam pieeju saviem veselības datiem), kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu (palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem, sabiedrībā popularizējot veselīgu dzīvesveidu);

- samazināt pacienta patērēto laiku, kontaktējoties ar ārstniecības iestādēm, piemēram, reģistrēšanās pie ģimenes ārsta, EVAK pieteikšana, veselības pamatdatu aplūkošana, ārstniecības rezultātu aplūkošana, pieraksta veikšana pie ārsta, elektroniskas konsultācijas ar ģimenes ārstu, vakcināciju plānošana, jaundzimušo datu aplūkošana u.c.;

- paaugstināt veselības aprūpes efektivitāti, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ātru pieeju pie nepieciešamajiem pacienta veselības datiem;

- paaugstināt iedzīvotāju veselības datu ticamību un drošību;

- samazināt ārstam ievadāmās informācijas apjomu veselības aprūpē izmantojamajos dokumentos;

- palielināt ārstniecības personu un veselības aprūpes iestāžu darba efektivitāti."

No minētā izriet, ka E-veselība ir Latvijai ļoti svarīgs projekts, kas uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un tā ieviešana nepieciešama iespējami ātros termiņos.

Kopumā E-veselības ieviešanā izlietoti 14,5 miljoni euro, tas ir daudzreiz vairāk, nekā valsts iztērēja neveiksmīgajā skolas.lv projektā, kas savu darbību tā arī neuzsāka. Neraugoties uz milzīgajiem tēriņiem, neviens no e-pakalpojumiem veselībā nav pieejams iedzīvotājiem, ja neskaita atsevišķu datu pārlūkošanu portālā latvija.lv (diabēta reģistrs, mani dati pie ģimenes ārsta).

2015.gada 8.septembrī Valsts kontroliere E.Krūmiņa paziņoja par Valsts kontroles veiktās lietderības revīzijas rezultātiem attiecībā uz informācijas sistēmām veselības aprūpes jomā un secināja, ka 46 % no projekta pamatnostādnēs minētajiem pasākumiem nav uzsākti, kā arī iedzīvotājiem nav pieejams neviens no 31 plānotā pakalpojuma. Valsts kontroles ziņojumā secināts, ka e-veselības ieviešanas gaitā konstatēts plānošanas darbību trūkums, neefektīva pārvaldība un kontrole, līdz ar to projekta finanšu līdzekļi vairāk nekā 760 tūkstošu euro apmērā ir izlietoti neekonomiski un neproduktīvi. Pastāv augsta ticamība, ka Latvijai būs jāatmaksā nelietderīgi izlietotie 11,3 miljoni euro Eiropas Komisijai.

2015.gadā Ministru prezidente L.Straujuma, kura pirms tam noteiktu laika periodu bija pildījusi veselības ministra pienākumus, atbildē uz deputātu jautājumiem paskaidroja, ka notiek aktīvs darbs pie Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība" realizācijas, ko plānots pabeigt līdz 2015.gada.gada beigām. Minētais solījums joprojām nav izpildīts.

Sakarā ar projekta ieviešanas būtisku kavēšanos nav ietaupīti aptuveni 3 miljoni euro, kurus varēja novirzīt citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.

Guntis Belēvičs, kurš veselības ministra pienākumus pilda kopš 2014.gada novembra, atbildīgos par e-veselības projekta ieviešanu apsolījis meklēt tad, ja valstij būs tiešie zaudējumi, proti, ja līdz 2015.gada beigām neizdosies izpildīt vairākus uzdevumus un to nevarēs apmaksāt no Eiropas struktūrfondu naudas, kā tas pašlaik plānots. Valsts kontrole aprēķinājusi, ka tie varētu būt 11,3 miljoni euro.

2015.gada 10. septembrī Saeimas deputāti uzdeva veselības ministram deputātu jautājumus, atbildes uz kuriem deputātus neapmierināja, taču uz mutisko atbilžu sniegšanu ministrs ieradās tikai ar 7.reizi, iepriekšējās 6 reizes paziņojot, ka vienkārši nevar ierasties. Jāatzīmē, ka arī pārējie Ministru kabineta locekļi, pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmē noteikto, regulāri ignorē savu pienākumu sniegt mutvārdu atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem.

Pamatojoties uz minēto, pieprasām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kad būs pieejama E-veselības informācijas sistēma?

2. Vai Veselības ministrija pietiekami efektīvi uzraudzījusi un kontrolējusi projekta E-veselība ieviešanu?

3. Kādi pastāv riski, ka Latvijai būs jāatmaksā 11,3 miljoni euro E-veselības neefektīvās ieviešanas dēļ?

4. Kurš no Veselības ministrijas darbiniekiem bija un tagad ir atbildīgs par E-veselības informācijas sistēmas ieviešanu un kāds ir šo darbinieku novērtējums?

4. Pieprasām paskaidrot, kā veselības ministrs plāno savu darba laiku, ja ilgstoši ignorē savu Satversmē noteikto pienākumu sniegt mutvārdu atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...