Deputātu jautājumi ministram Augulim par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti24.09.2016.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Noslēdzoties dīzeļvilcienu modernizācijas projektam, tā kopējās izmaksas sasniedza nepilnus 22 miljonus eiro, no kuriem gandrīz 9 miljoni ir Eiropas Kohēzijas fonda programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi”, aktivitātes „Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība” līdzfinansējums un 1,5 miljoni eiro - valsts līdzfinansējums. AS „Pasažieru vilciens” ieguldījums modernizācijas projektā pārsniedza 11,6 miljonus eiro. Modernizāciju veikušajiem ražotājiem par termiņu kavējumiem piemēroti līgumsodi 2,2 miljonu eiro apmērā, attiecīgi samazinot AS „Pasažieru vilciens” ieguldījumus.
Ņemot vērā problēmas un nepilnības projekta īstenošanas gaitā, lūdzam satiksmes ministru Uldi Auguli atbildēt uz sekojošiem jautājumiem, -
1. Kāds ir modernizēto vilcienu (visu sešu dīzeļvilcienu sastāvu) noskrējiens līdz šim brīdim kopš to nodošanas ekspluatācijā?
2. Kādas ritošā sastāva nepilnības tika atklātas pārbaudījuma braucienu laikā katram atsevišķam dīzeļvilcienam (sniegt informāciju par katru atsevišķi un pievienot ritošā sastāva izmēģinājuma braucienu aktus atbilstoši MK noteikumiem Nr.1211)?
3. Kādas nepilnības tika konstatētas dīzeļvilcienu nodošanas ekspluatācijā laikā (sniegt informāciju par katru dīzeļvilcienu atsevišķi atbilstoši MK noteikumiem Nr.1211)?
4. Kādas nepilnības tika novērstas ekspluatācijas nodošanas laikā?
5. Vai dīzeļvilcienu ekspluatācijas laikā atkārtoti atklājās iepriekš uzskaitītās nepilnības (sniegt informāciju atbilstoši LU-12d un LU-28 žurnāliem)?
6. Vai modernizētie un ekspluatācijā nodotie dīzeļvilcieni atbilst iepriekš pasūtītai tehniskai specifikācijai?
7. Vai dīzeļvilcienu modernizācijas projekta sākotnējā tehniskā specifikācija tika grozīta? Lūdzam norādīt – kad, kādā sakarā un kā tas ietekmēja projekta izmaksas, to palielinājumu.
8. Cik daudz neplānoto remontu bija modernizētiem dīzeļvilcieniem? Lūdzam sniegt informāciju par katru dīzeļvilcienu atsevišķi.
9. Kādu iemeslu dēļ modernizētie dīzeļvilcieni atradās neplānotos remontos (sniegt informāciju par katru dīzeļvilcienu atsevišķi atbilstoši MK noteikumiem Nr.1211)?
10. Kādas ir dīkstāves normas (kritēriji, laiki) modernizētiem vilcieniem iepriekš neplānotos remontos un cita veida remontos un tehniskās apskatēs?
11. Vai šīs normas tika ievērotas? Ja nē, tad kādu iemeslu dēļ?
12. Kādi darbi tika veikti garantijas remonta laikā, ritošajam sastāvam atrodoties tehniskā apkopē un iepriekš neplānotā remontā (sniegt informāciju atbilstoši LU-12d un LU-28 žurnāliem)?
13. Lūdzam iesniegt AS “Pasažieru vilciens” saņemto audita (KPMG) slēdzienu par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu, tā gaitu, iepirkuma procedūrām, vērtējumiem un ieteikumiem turpmākā modernizēto vilcienu garantijas remonta un apkopes sakarā.
14. Lūdzam uzdot veikt aprēķinus un sniegt savu atzinumu par to, kādi zaudējumi ir nodarīti AS “Pasažieru vilciens” laicīgi neīstenotā dīzeļvilcienu modernizācijas projekta sakarā, nenododot ekspluatācijā iepriekš pieteikto Eiropas Kohēzijas fonda programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros realizēto projektu, kā tas tika iepriekš plānots
Sniedzot pieprasīto informāciju un atbildes uz jautājumiem, lūdzam ietvert pilnīgu informāciju, tostarp arī to, kas klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Lūdzam informācijas sniegšanas ietvarā rīkoties atbilstoši MK noteikumiem Nr.1211 “Noteikumi par ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā” un sniegt vispusīgas atbildes.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
